– Es pētīju pravieša Muhameda ēšanas tikumu, bet nevarēju pilnībā saprast viņa sēdēšanas veidu.
– Mūsu pravietis (s.a.v.) saka, ka trešdaļa jūsu kuņģa jāpiepilda ar ūdeni, trešdaļa ar gaisu un trešdaļa ar ēdienu. Vai ūdens jādzer sākumā vai beigās?
– Un tad ir vēl sēdēšanas poza, kāda tā ir?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Veselības eksperti norāda, ka pravieša Muhameda (s.a.v.) ēšanas etiķete pilnībā saskan ar profilaktiskās medicīnas un mūsdienu veselības zinātnes principiem. Var teikt, ka Allāha sūtņa ēšanas un dzeršanas izvēle un ēšanas etiķete ir veselības pamats un medicīnas būtība.
Kā teikts Korānā, tas ir skaists piemērs cilvēkiem.
Dieva sūtņa ēšanas un dzeršanas ieradumi un etiķete bija šādi:
* Mazgā rokas pirms un pēc ēšanas.
“Ēdiena svētība ir roku mazgāšana pirms un pēc ēšanas.”
(1) pavēl. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā ir jāmazgā rokas.
* Ēdienreizi sāk ar Bismillāh (Dieva vārdā).
Hadīthā,
„Ja kāds no jums ēd, lai piemin Allāha vārdu. Ja kāds aizmirst pieminēt Allāha vārdu sākumā,
(kad atceras)
lai viņš sākumā un beigās teiktu: “Bismillahi”.
(2) veidā brīdinājis. Ēst un dzert ar Bismillāh ir gan pielūgsme, gan veselība, gan svētība. Ar Bismillāh cilvēks atceras gan dāvanu, gan dāvanas devēju, bet atcerēties dāvanas devēju, proti, Allāhu, ir pielūgsme. Tāpēc Allāha draugiem dāvanas devēja atcerēšanās ir vēl patīkamāka nekā pati dāvana.
* Mūsu Kungs ēda ar savu labo roku un no priekšpuses.
Šajā sakarā viņš izteica šādu brīdinājumu:
„Lai kāds no jums ēd ar labo roku, lai dzer ar labo roku, lai ņem ar labo roku, lai dod ar labo roku. Jo velns ēd ar kreiso roku, dzer ar kreiso roku, dod ar kreiso roku, ņem ar kreiso roku.”
(3)
* Pravietis Muhameds neēda pārāk karstu vai pārāk aukstu ēdienu un nepieļāva pūšanu uz karsta ēdiena.
Šī situācija ne tikai aizsargā zobu veselību, bet arī novērš audu bojājumus, kas var izraisīt vēzi. Kā zināms, pūst uz ēdienu ir kaitīgi veselībai. Jo saskaņā ar mūsdienu medicīniskajiem atklājumiem daudzas slimības var izplatīties caur elpu. Vismaz pastāv iespēja, ka oglekļa dioksīds no elpas var nonākt ēdienā. Pat ieteicams attālināt glāzi no mutes, kad ieelpojat, un īpaši mātēm vajadzētu izvairīties no pūšanas uz karotēm, kad tās baro savus bērnus.
Šodien medicīna, kas visā pasaulē ir padarījusi obligātu masku valkāšanu pret koronavīrusu, tādējādi it kā pierāda zinātnisku brīnumu, ko veicis pravietis Muhameds.
* Pravietis Muhameds savā vieglajā vakariņu maltītē izvairījās no taukainiem ēdieniem. Pēc vakariņām viņš vienmēr gāja vismaz simts soļu.
* Dievs sūtītais pravietis nedzēra ūdeni tūlīt pirms ēšanas un neēda augļus tūlīt pēc ēšanas.
* Mūsu Kungs dzēra ūdeni sēdus un trīs malkos. Šajā sakarā Viņš ir devis šādus ieteikumus:
„Nedzeriet ūdeni kā kamielis vienā elpas vilcienā, bet gan divās vai trijās, un pirms dzeršanas sakiet „Bismillāh”, bet pēc dzeršanas – „Alhamdulillah”.”
(4) Šādā veidā dzerot, tas ir labāk kuņģim un labāk remdē slāpes. Citā hadīsā pravietis Muhameds ir teicis:
„Nedzeriet ūdeni pa malkiem, bet sūciet to, jo dzeršana pa malkiem izraisa aknu un liesas slimības.”
(5)
Lai gan ēšana stāvus ir nepieņemama, par ūdens dzeršanu sēdus vai stāvus ir dažādi viedokļi, galvenais ir dzert sēdus. Tomēr ir zināms, ka pravietis dažreiz dzēra Zemzemu arī stāvus. Tas ir atļaujas pierādījums, ka ūdeni var dzert arī stāvus.
Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka ūdens dzeršana ar “Bismillah” (Dieva vārdā) un sēdus, kā arī ar “Bismillah” nokautu dzīvnieku gaļas ēšana ir daļa no profilaktiskās medicīnas principiem saskaņā ar Sunnu.
* Mūsu Kungs nesteidzās, kad ēda.
Viņš nekad neēda divus līdzīgus ēdienus vienlaicīgi. Viņš nekad neēda divus siltus ēdienus vai divus aukstus ēdienus vienlaicīgi.
Viens no pravieša Muhameda (miers viņam) brīnumainajiem ieteikumiem uztura jomā bija tas, ka viņš pats un viņa sekotāji netika ierobežoti ar vienu vienīgu pārtikas produktu. Viņš lietoja dažādus pārtikas produktus, kas atbilst ķermeņa vajadzībām, ko mūsdienu medicīna stingri iesaka.
Viņš nav izdarījis atšķirību starp dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku, kas veido divus uztura avotus. Medicīniski ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuri uzturā lieto tikai augu vai tikai dzīvnieku izcelsmes produktus, rodas veselības problēmas. Tāpēc pravietis Muhameds nav ignorējis nevienu no tiem, reizēm ēdot abus kopā, reizēm atsevišķi vai dažādojot tos.
Viņa ēšanas un dzeršanas stils un veids ir vērsts uz veselību.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) pie galda sēdēja sakrustotām kājām vai ar iztaisnotu labo ceļgalu un sēdēja uz kreisā ceļgala.
Viņam nepatika ēst un dzert stāvot vai atspiedusies. Dieva sūtnis,
Skopā cilvēka ēdiens ir kā lāsts, bet dāsna cilvēka ēdiens ir kā zāles.
(6) ir paziņojis.
Islāms, kas ir mēra un līdzsvara reliģija, aizliedz pārmērības arī uztura jomā un liek ievērot pietiekamu un sabalansētu uzturu.
Ir zināms, ka pastāv cieša saikne starp mūsu uzturu un veselību. Pārmērīga ēšana un dzeršana tiek minēta kā daudzu slimību cēlonis. Medicīniski ir pierādīts, ka elpošanas ceļu slimības, asinsvadu aizsprostojumi un sacietējumi, žultsakmeņi, sirds mazspēja, krākšana, varikozas vēnas, trūces, zarnu slimības, menstruāciju traucējumi, neauglība un daudzas citas slimības ir tieši saistītas ar pārmērīgu ēšanu.
Mūsdienās ir zināms, ka daudzas slimības rodas vai nu no nepietiekama uztura, vai no pārmērīgas ēšanas un dzeršanas. Islāms šo problēmu ir atrisinājis ar trim brīnumainiem vārdiem no Korāna un vienu svēto hadīsu:
Dievs
“Ēdiet, dzeriet, bet neizšķērdējiet.”
(7) brīdinot, Viņa sūtnis arī
„Cilvēka dēls nav piepildījis nevienu trauku, kas būtu kaitīgāks par viņa paša vēderu, kad tas ir pilns līdz malām. Cilvēka dēlam pietiek ar dažiem kumosiem, lai viņš varētu iztaisnot muguru. Tomēr…”
(pārvarēts savām iegribām/kārdinājumiem)
Ja jau viņam ir jāēd, lai sadala savu kuņģi trīs daļās: vienu trešdaļu ēdienam, vienu trešdaļu ūdenim un vienu trešdaļu elpošanai.”
(8) norādot, kāds ir veselīga uztura mērs.
Šis hadīss, kas mūsu laikmetā nosaka cilvēku veselības pamatprincīpu, var tikt uzskatīts par glābšanas recepti miljoniem cilvēku, kas mirst no pārēšanās un bada.
Avoti:
1) Tirmizi, Etime, 39.
2) Tirmizi, 1. sējums, 288. lpp.
3) Muslim, 1374.
4) Tirmizi, IV, 302.
5) Tirmizi, Šemailü’ş-Şerif, lpp. 238.
6) skat. Suyuti, el-Camiu’s-Sağir, h. no: 8053.
7) Al-A’raf, 7/31.
8) Tirmizi, Zühd, 47.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
