Vai ir kāds pamatojums apgalvojumam, kas tiek piedēvēts reliģisko konfesiju imāmiem: “Kas pēc manis atradīs autentisku hadīsu, lai tam seko”?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Konfesionālie imami un mudžtahidi,
Kad viņi atrada autentiskus hadīsus, viņi atteicās no saviem viedokļiem un rīkojās saskaņā ar hadīsiem, un to pašu ieteica arī vēlākajiem.
Abū Hanīfa;
“Kad hadīss ir autentisks, tad ziniet, ka tas ir mans viedoklis.”
34. pants nosaka.
(Muhammeds Ibrahims Ahmeds Ali, el-Mezheb inde’l-Hanefijje, Meka, bez izdošanas gada, lpp. 74.)
Kad Abu Jusufs satikās ar Imamu Maliku, viņš viņam uzdeva jautājumus par “sa’ğ” mērvienības daudzumu, par vakfa jautājumiem un par svaigu dārzeņu desmito daļu. Kad Imams Maliks uzskaitīja hadīsus, kas šos jautājumus izskaidroja, Abu Jusufs teica:
„Ak, Abū Abdullah (Imam Malik)! Es esmu atgriezies pie tava viedokļa, kas balstās uz hadīsiem. Ja mans skolotājs Abū Hanīfa būtu redzējis šos pierādījumus, ko es redzu, viņš būtu mainījis savu viedokli tāpat kā es, atsakoties no sava iepriekšējā viedokļa.” (Kārdāvi, Fetāvā Muāsirā, Daru Uli’n-Nuhā, Bejrūta, bez gada izdevuma II/113.)
Kā redzams, ja imāmi-mučtehidi, izdarot ijtihādu kādā jautājumā, vēlāk atklāja citu hadīsu, kas attiecās uz šo jautājumu, viņi nekavējoties atteicās no sava viedokļa un izdeva fatvu saskaņā ar hadīsu. Ja viņi bija izteikuši spriedumu, kas neatbilda hadīsam, tad vai nu šis hadīss viņiem nebija pieejams, vai arī viņi bija atklājuši kādu problēmu tā sanadā vai tekstā. Pretējā gadījumā viņi būtu atteikušies no sava viedokļa vai no to mučtehidu viedokļa, kuriem viņi sekoja (tie, kas sekoja kādam mučtehidam). Šajā sakarā Šāfi’ī saka:
“Ja jūs atradīsiet autentisku hadīsu, kas ir pretrunā manam viedoklim, tad metiet manu viedokli pret sienu. Ja jūs redzēsiet pamestu (neizmantotu) hadīsu, tad ziniet, ka mans viedoklis ir šis hadīss.” (Kārdāvi, Fetāvā Muāsirā, Daru Uli’n-Nuhā, Bejrūta, t.g. II/113.)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
