Kādi ir mūsu reliģijas noteikumi attiecībā uz mūziku un mūzikas instrumentiem (piemēram, bağlama spēlēšanu)?

– Es pastāvīgi dzirdu no apkārtējiem, ka “visi mūzikas instrumenti, izņemot defu, ir haram”. Tomēr es gadiem ilgi ticēju, ka, ja tas nav maldinošs un neizraisa nevajadzīgu laika tērēšanu, tad tam nav nekāda kaitējuma.

– Lisäksi hän on jo useamman vuoden ajan yrittänyt soittaa ney-huilua. Toivon, että maassamme lisääntyisi sellaisten teosten määrä, jotka, sen sijaan, että keskittyisivät absurdiin musiikkiin, kasvatavat tietoisuutta kulttuuristamme ja ohjaavat ihmisiä kauniisiin asioihin.

– Esmu paņēmis dažus rakstus no jūsu vietnes, bet man nav pieejami avoti no hadīsiem, ajātiem vai fiqh grāmatām, ko varētu iesniegt kā pierādījumu. Tāpēc nevaru pārliecināt…

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Islāma reliģija nav aizliegusi izklaidi un mūziku, kas atbilst pravieša Muhameda (s.a.v.) sunnai. Jo cilvēkam reizēm ir nepieciešamas arī šādas lietas. Reliģiskā mūzika ir dvēseles barība. Himnas ir šīs kategorijas sastāvdaļa. Starp tautu…

“Mūzika ir dvēseles barība.”

Ja šo apgalvojumu apsveram saprātīgos rāmjos, tad tas ir zināmā mērā patiess.

– Bet kāda apjoma mūzika, skaņas un instrumenti ir atļauti?


Kādi ir vispārīgie noteikumi, kas šim nolūkam ir paredzēti?

Vispārīgos principus, ko islāms ir noteicis šajā jautājumā, varam uzskaitīt šādi.

— Jebkuri mūzikas instrumenti un skaņdarbi, kas uzbudina kaisli un ir amorāli,

— Kopīga pulcēšanās vīriešu un sieviešu grupā, lai spēlētu jebkādu mūzikas instrumentu,

— Izkārtot sievietes uz skatuves, likt viņām dziedāt dziesmas un tautasdziesmas, nodarboties ar šantāžu,

—Visu veidu izklaide un mūzika, kas sabiedrības struktūrā nomāc darba, lūgšanas un domāšanas garu, mudinot cilvēkus nodoties tukšām lietām un tērēt laiku veltīgi.

aizliegts

.

Izņemot to, ir atļauta šāda mūzika un instrumenti:

— Mūzika, kas nomierina prātu; garīgā mūzika, kas baro dvēseli,

— Visas dziesmas, tautasdziesmas un instrumentālā mūzika, kas atgādina par Dievu, pēcnāves dzīvi un atbildību, vai kas iedvesmo mīlestību pret dzimteni un tautu, un kas ieaudzina varonības garu.

— Ja sievietes ievēro morāles normas, tām ir atļauts izklaidēties savā starpā, spēlēt mūzikas instrumentus, dziedāt dziesmas un tautasdziesmas,

— Vīriešiem ir pieļaujams rīkot šāda veida izklaides savā starpā, ievērojot atbilstošus mērus.

-ja vien tas netraucē dievkalpojumiem un darbam-


ir atļauts.

Šajā sakarā juristi ir pieņēmuši šādu vispārīgu lēmumu:

Dziesmas, tautasdziesmas un dzejoļi, kas tika skandēti.

Ja tas nav amorāls, nepārkāpj dievišķās robežas un neved uz nelegālu kaislību, tad tas nav nepieņemami. Ja tas slavē alkoholu, sievietes un tamlīdzīgas lietas, tad tas ir nepieņemami.

(El-Muhit – Radiyüddin Serahsî)

Kāzu ceremonijās spēlēt tamburīnu, darbuku un citus līdzīgus instrumentus:

Ir atļauts spēlēt šādus instrumentus kāzās un citos svinīgos pasākumos. Patiešām, ir ticami avoti, kas apstiprina, ka pravieša Muhameda (s.a.v.) laikā sievietes svētku dienās pulcējās kopā, spēlēja šādus instrumentus un izklaidējās. Pat kādā svētku dienā, kad sievietes pulcējās pie Aišas (r.a.) mājās un spēlēja tamburīnus, lai izklaidētos, pravietis Muhameds (s.a.v.) iegāja iekšā, neko nesakot, atgāja malā un gribēja apgulties un pagulēt. Tieši tad iekšā iegāja Abu Bakrs Siddiks un, dzirdot mūzikas skaņas, noskuma un sāka viņas rāt.

“Vai tad pravieša klātbūtnē ir vieta džeza un citaru mūzikai?”

tā viņš brīdina. Tad pravietis noņem no sejas plīvuru un saka:

„Ak, Abu Bakr! Katram ir savi svētki, kuros viņi priecājas, atstāj tos, lai viņi priecājas savos svētkos.”


(Buhārī, Īdein: 2, 3; Muslim, Īdein: 19)



sakot, ka tas nav pārspīlējums.

Kad mūsu Kungs pārcēlās no Mekas uz Medīnu un ieradās Medīnā, viņu sagaidīja entuziasma pilna ovācija, kurā piedalījās arī meitenes un sievietes, dziedot himnas. Mūsu Kungs tajā dienā neiebilda pret viņu rīcību. Vēlāk viņš aizliedza sievietēm dziedāt himnas (dziesmas un tautasdziesmas) vīriešu vidū.

Pārmērīga spēlēšana un izklaide tiek uzskatīta par nepieņemamu. Šādu viedokli pauž imams Abū Jūsufs.

(El-Muhit – Radiyüddin Serahsi)

Grāmatā “Hızanetü’l-Müftîn” šis jautājums tiek apskatīts, un tur ir teikts:

“Svētku un tamlīdzīgu dienu laikā nav nekādu reliģisku iebildumu pret tamburīnu un tamlīdzīgu instrumentu spēlēšanu.”

(skat. Celal YILDIRIM, Islāma tiesības)

Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:

– Kāds ir mūsu reliģijas viedoklis par mūzikas klausīšanos? Ir daži himni un melodijas, kas reizēm šķiet kā laicīga mūzika…

– Vai ir atļauts izmantot mūzikas instrumentus (piemēram, bağlama, ģitāra, klavieres, ērģeles, saz u.c.) un dziedāt?

Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs