Kādi ir Miķeļa (as) pienākumi?
Vai viņš ir ticies ar mūsu pravieti (sav)?
Vai varētu sniegt detalizētu informāciju par erceņģeli Miķeli?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Eņģelis Miķāils (as) ir viens no četriem galvenajiem eņģeļiem. Viņš ir eņģelis, kas pārrauga dabas parādības, cilvēkus, dzīvniekus un augus, kā arī pārtiku un lietu. Korānā viņa vārds ir minēts vienā vietā:
„Kas ir ienaidnieks Dievam, Viņa eņģeļiem, Viņa praviešiem, Džibrīlam un Mikāilam, tas lai zina, ka Dievs ir ienaidnieks arī neticīgajiem.”
(Al-Baqarah, 2/98)
Daudzus cilvēkus nodarbina jautājums, vai plašajos, neiedomājami plašajos debesīs pastāv kāda dzīvība.
„Debesis ir kā mājvieta, kā lidmašīna, kā lūgšanas vieta eņģeļiem…”
Šāds konstatējums atrisina problēmu. Jā, Dievišķā varenība, kas šajā mazajā pasaulē neatstāj nevienu vietu bez dzīvām būtnēm, protams, nav atstājusi tukšu arī to milzīgo debesi.
Eņģeļi un gari ir debesu valstības iedzīvotāji.
Eņģeļi,
• Alemsarajs (Alem sarayı) izskatītāji,
• Visuma grāmatas pētnieki,
• Dievišķās valdīšanas sludinātāji,
• Tie ir Visuma labo darbu likumu pārstāvji, uzraugi.
Lūk, viens no tiem ir Miķaīls (as),
“No Rezzakiyet aršının hamelesinden” tas ir viņš.
Lup ir eņģeļu priekšnieks, kas, ar Dieva atļauju, spēku, aprēķinu un pavēli, ir vispārējs uzraugs un vispārējs zemkopis, piemēram, Dievišķo mākslu, kas sētas zemes laukā.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) daudzkārt tikās ar eņģeli Mihailu (a.s.), piemēram, kaujā pie Bedras un Miradža brīnumā. (Buhārī, Mağâzî: 18, Libas: 24; Muslim, Fedâil: 46, 47, nr. 2306; Kadı Iyâz, eş-Şifâ, 1:361)
Pēc šīs īsās informācijas, pievērsīsimies detaļām:
Saskaņā ar islāma ticību, Miķaēls ir viens no galvenajiem eņģeļiem.
Viņa vārds ir minēts gan Korānā (Mīkāl, Bakara 2/98), gan hadīsos.
Leģenda vēsta, ka kāda ebreju grupa, uzdevusi pravietim Muhamedam vairākus jautājumus un saņēmusi uz tiem atbildes, vēlāk jautājusi, kurš viņam atnesa atklāsmi. Kad saņēmuši atbildi, ka tas bija Gabriels, viņi paziņojuši, ka uzskata Gabrielu par savu ienaidnieku, jo viņš ir nelaimes un bēdu eņģelis, atšķirībā no Mihaela, kas ir labklājības un svētības eņģelis un viņu aizsargs.
Pēc cita stāsta, kad ebreji jautāja: “Katram pravietim ir draugs starp eņģeļiem; kurš eņģelis ir tavs draugs?”, tad Dieva sūtnis atbildēja:
„Mans draugs ir Džibrīls, un viņš ir visu Dieva sūtīto praviešu draugs bez izņēmuma.”
Viņš atbildēja, un tad ebreji teica: „Ja tavs draugs būtu kāds cits eņģelis, mēs tev pakļautos un tevi apstiprinātu.” Kad viņiem jautāja: „Kāpēc jūs nepieņemat Gabriēlu?”, viņi atbildēja: „Viņš ir mūsu ienaidnieks.” (Taberī, I, 341; Ibn Kesīr, I, 226)
Tad tika atklātas šīs ajetes:
„Saki: Kas ir ienaidnieks Džibrīlam, tas lai zina, ka Viņš ir tas, kas ar Allāha atļauju nolaida Korānu tavā sirdī, lai tas būtu vadība un labā vēsts ticīgajiem. Kas ir ienaidnieks Allāham, Viņa eņģeļiem, Viņa praviešiem, Džibrīlam un Mīkāilam, tad Allāhs ir ienaidnieks šiem neticīgajiem.”
(Al-Baqarah 2:97-98)
Cita leģenda vēsta, ka kādu dienu kalifs Omars devās uz ebreju sinagogu, lai uzzinātu viņu viedokli par eņģeli Gabriēlu. Viņi atbildējuši: „Viņš ir mūsu ienaidnieks, jo nodod mūsu noslēpumus Muhamedam. Turklāt viņš ir vardarbības, grūtību un ciešanu eņģelis, bet mūsu draugs Mihaēls ir glābšanas, labestības un žēlastības eņģelis.” Tad Omars jautājis: „Kur šie divi eņģeļi atrodas Dieva klātbūtnē?” Kad viņi atbildējuši: „Gabriēls ir Dieva labajā pusē, bet Mihaēls – kreisajā, un starp viņiem pastāv naids,” tad kalifs Omars…
„Ja ir tā, kā tu saki, tad viņi nevar būt ienaidnieki viens otram. Kas ir ienaidnieks kādam no viņiem, tas ir ienaidnieks arī Dievam.”
un tad viņš aiziet. Kad viņš ierodas pie pravieša Muhameda, viņš uzzina, ka ir nākusi augšminētā dzeja. Pravietis, kurš caur atklāsmi uzzināja par viņa sarunu ar ebrejiem,
„Ak, Omārs, tavs Kungs ir sūtījis tev atbilstošu pantu.”
tā teikts. (Par šādiem un daudziem citiem stāstījumiem skat. Musned, I, 274; Taberī, I, 342-346; Ibn Kesīr, I, 229; Ālūsī, I, 331)
Tiek norādīts, ka Džibrīls un Mikāils kalpojuši kā starpnieki starp Allāhu un Viņa praviešiem, un šajā kontekstā Mikāils pirmajos pravietības gados atnesis pravietim Muhamadam atklāsmes. Tiek uzsvērts, ka Džibrīls, kura galvenais uzdevums ir atklāsmju nodošana, bijis tuvāks pravietim Muhamadam, un tas, ka Džibrīls ir minēts pirmais, kā arī viņa atbildība par atklāsmēm, norāda uz viņa pārākumu pār Mikāilu. (Ibn Kesīr, I, 231-232; Ālūsī, I, 334)
Mikaīls ir viens no četriem eņģeļiem, kuru vārdi minēti Korānā, kopā ar Džibrilu, Hārūtu un Mārūtu. Tas, ka Džibrils un Mikaīls ir minēti ar saviem īpašajiem vārdiem, norāda uz to, ka tie ir augsti vērtēti un lieli eņģeļi Dieva priekšā. (Taberī, I, 349; Kādī Abduldžebār, VII, 177; Ālūsī, I, 333-334)
No otras puses, kad Allahs sūtnis gatavojās sākt nakts lūgšanu, arī tad
Viņš pieminēja Džibrīla un Mīkāīla vārdus lūgšanās, ko skaitīja pēc katra lūguma.
Tas norāda uz šo eņģeļu augstāko pakāpi Dieva priekšā (Musned, VI, 61, 156; Muslim, Salat, 200; Ibn Madže, Ikamet, 180).
Eņģeļiem ir dažādi uzdevumi. Viens no tiem, Mikāils, ir atbildīgs par dzīvo radību, ieskaitot cilvēkus, apgādāšanu ar uzturu, tātad arī par lietus lītumu un augu augšanu. (Mecmeu’z-zevaid, 8/241-242, nr.: 13902; sk. Mahmûd Muhammed es-Sübkî, Menhel, V, 178)
Korāna četrās sūrās ir minēta eņģeļu grupa, kas vispirms apmeklēja pravieti Ibrāhīmu, lai paziņotu par viņa dēla Isḥāka un mazdēla Jākuba dzimšanu, un pēc tam apmeklēja pravieti Lūtu, lai iznīcinātu viņa izvirtušo tautu. (Hūd 11/69-83; Hidžr 15/51-71; Ankebūt 29/31-34; Zārijāt 51/24-37)
Tiek stāstīts, ka starp tiem ir arī Mikāils, kopā ar Džibrilu, Isrāfilu un Azrāilu. (Taberī, XII, 42; Ibn Kesīr, III, 563; Ālūsī, XII, 93)
Ir teikts, ka “mukassimāt” (Zārijāt 51/4), par kuriem Allāhs zvēr, ir eņģeļi, kas pilda Viņa pavēles, piemēram, Džibrīls, Mīkāīls, Isrāfīls un Azrāīls, kuri sadala un izplata Viņa darbus. (Kurtubī, XVII, 21; Elmalılı, VI, 4527)
Badr kaujā ticīgo palīgā atnākusī eņģeļu armija.
Ir ziņas, ka viens no viņu komandieriem bija Miķaēls (Enfāl 8/9-12). (Müsned, I, 147; Taberî, IX, 128)
Tiek stāstīts arī, ka Džibrils un Mikails Uhudas kaujas dienā stāvējuši pie Allāha sūtņa, ģērbušies baltās drēbēs, un ar visu savu spēku viņu aizsargājuši. (Muslims, Fezail, 46-47)
Ir zināms, ka pravietis Muhameds kādā no saviem hadīsiem ir teicis:
„Katram pravietim ir divi padomnieki no debesīm un divi no zemes. Mani padomnieki no debesīm ir Džibrīls un Mikāils, bet no zemes – Abū Bakrs un Omars.”
(Tirmizī, Manākib, 17)
Hadīsos Mikāils parasti tiek pieminēts kopā ar Džibrilu un Isrāfilu. (Musned, III, 10; Abū Dāvūd, Hurūf, 1)
Dieva sūtnis;
– sapnī viņš redzēja Gabriēlu un Mihaēlu divu cilvēku veidolā, kuri viņu izvadāja pa paradīzi un elli (Musned, V, 15; Buhārī, Dženāiz, 90; Bedü’l-halk, 7),
– citā sapnī viņš redzēja vienu no tiem stāvam pie viņa galvgaļa, bet otru pie kājgaļa, un tie viņam stāstīja kādu līdzību (Tirmizī, Emsâl, 1)
Tiek ziņots, ka viņš to ir redzējis.
Islāma sākumposmā lūgšanas laikā, sēžot un izsakot “et-tahiyyât”, tā vietā tika teikts “… es-selâmü alâ Cibrîle, es-selâmü alâ Mîkâîle …”. (Müsned, I, 382, 413, 427; Buhârî, Ezan, 148; İstizân, 3)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
