Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Panti par hidžābu:
“Ak, pravieti! Saki savām sievām, savām meitām un ticīgo sievām, lai tās, izejot ārā, apklātu sevi ar saviem džilbābiem. Tas ir labāk, lai tās tiktu atpazītas un tādēļ netiktu aizskartas. Allahs ir piedodošs un žēlsirdīgs.”
(Al-Ahzab, 33/59).
“Un saki ticīgajām sievietēm: lai viņas nolaiž savus skatienus un sargā savu godu, un lai viņas neatklāj savas rotas, izņemot to, kas ir acīmredzams, un lai viņas nosedz savas krūtis ar saviem lakatiem, un lai viņas neatklāj savas rotas nevienam, izņemot savus vīrus, savus tēvus, savu vīru tēvus, savus dēlus, savu vīru dēlus, savus brāļus, savu brāļu dēlus, savu māsu dēlus, savas sievietes, savas kalpones, savus vīriešus, kuriem nav vīrišķīgu jūtu, vai bērnus, kuri vēl nav sasnieguši sieviešu intīmo vietu izpratni. Un lai viņas nesit ar kājām, lai atklātu savas rotas. Ak, ticīgie, atgriezieties pie Allāha, lai jūs varētu sasniegt to, ko jūs cerat.”
(An-Nūr, 24/31).
“Vecām sievietēm, kurām ir beidzies mēnešreizes cikls un kurām vairs nav cerības uz laulību, nav grēka, ja viņas atstāj savas virsdrēbes, ja vien viņas neatklāj savas rotas vīriešiem. Tomēr labāk ir, ja viņas tomēr paliek pie savām drēbēm.”
(An-Nūr, 24/60).
Hadīsi par hidžābu:
To pārstāstīja no Umeisa meitas, Esmas. Viņa teica:
Reiz Allāha sūtnis (s.a.v.) iegāja pie Aišas (r.a.) mājā. Viņas māsa Esma bija tur. Viņa bija tērpusies plašā kleitā, kas nosedza visu viņas ķermeni. Kad Allāha sūtnis (s.a.v.) viņu ieraudzīja, viņš piecēlās un izgāja ārā. Aiša (r.a.) teica savai māsai: „Ej prom, Allāha sūtnis (s.a.v.) ieraudzīja tevī kaut ko, kas viņam nepatika.” Esma aizgāja, un tad Allāha sūtnis (s.a.v.) atgriezās iekšā. Aiša (r.a.) jautāja, kāpēc viņš piecēlās un aizgāja. Allāha sūtnis (s.a.v.) atbildēja, pavelkot savas kleitas piedurknes tā, lai būtu redzami tikai viņa pirksti:
“Vai tu neredzēji viņas māsu? Musulmaņu sieviete nevar parādīt neko citu kā šo vietu.”
(Mecmeu’zzevâid nr:4168)
No šī hadīsa islāma zinātnieki ir sapratuši un izteikuši viedokli, ka Hz. Esmas valkātā kleita nosedza viņas ķermeni, bet atstāja atklātas rokas, un ka pravietis Muhameds (sav) nebija apmierināts ar šo apģērbu, uzskatot, ka rokām jābūt nosegtām līdz pat pirkstiem.
To ir izstāstījis Usāma ibn Zeids (lai Dievs viņu apžēlo). Viņš teica:
„Allahs sūtnis (mierā ar viņu) man uzvilka cieši austu kleitu no Ēģiptes auduma, ko viņam bija uzdāvinājis Dihje al-Kelbi, un es to uzvilku savai sievai. Pēc tam Allahs sūtnis (mierā ar viņu) man jautāja: „Kāpēc tu nevalkā to Ēģiptes kleitu?” Es atbildēju: „Ak, Allahs sūtnis, es to uzvilku savai sievai.” Allahs sūtnis (mierā ar viņu) teica:…”
Liec viņai apakšā uzvilkt kaut ko pižamveidīgu. Jo es baidos, ka tā kleita varētu izcelt viņas kaulu struktūru.”
(Ahmads ibn Hanbels)
Ibn-i Abbas (r.anhuma) teica:
„Allahs sūtītais (miers viņam) nolādēja sievietes, kas atgādināja vīriešus, un vīriešus, kas atgādināja sievietes.”
(Buhari nr:5751, Ebu Davut nr:4098, Ahmed b. Hanbel nr:3149, Nesai nr:9161)
„Manas tautas pēdējos laikos būs tādi vīri, kas kāps uz zirgiem un apstāsies pie mošejas durvīm. Viņu sievas būs ģērbtas, bet kā kailas, ar galvām kā kamieļu kupri. Nolādiet viņus, jo viņi ir nolādēti.”
(Ahmads ibn Hanbels – Musned, nr. 6786, Ibn Hibbans – Sahih, nr. 5655-7347)
Pēc Aišas stāstījuma, kādu dienu Abu Bekra meita Asma ieradās pie Allāha sūtņa (s.a.v.) ar plānu apģērbu. Sūtnis (s.a.v.) novērsās no viņas un teica:
„Ak, Esma! Patiešām, kad sieviete sasniedz pilngadību, nav pieļaujams, ka kāds cits redzētu viņas ķermeni, izņemot šīs un šīs vietas.” Pravietis to sakot, norādīja uz savu seju un plaukstām.
(Abu Davuds, Libās, 31). “Visaugstākais Dievs nepieņem pieaugušas sievietes lūgšanu bez galvassegas” (Ibn Madže, Tahāre, 132; Tirmizī, Salāt, 160; Ahmeds b. Hanbels, IV, 151, 218, 259).
“Vīrieša kaunuma vieta ir starp nabu un ceļgalu.”
(Ahmeds ibn Hanbels, II/187).
“Ceļgals ir kaunpilna vieta.”
(Zeylai, Nasbu’r-Raye, I, 297).
Autentiskajā Muslima hadīsu krājumā, kas citēts no Abū Hurairas (ra), pravietis (sas) paziņo, ka sievietes, kuras staigā apkārt tērptas caurspīdīgās un plānās drēbēs, ir elles iemītnieces un pat nevarēs sajust paradīzes smaržu. (Muslims, Libas.-125.)
Harba dēls Zuhairs man stāstīja: Mums to nodeva Džarīrs Sehl no sava tēva, tas no sava tēva, un tas no Abū Hurairas (ra). Abū Huraira (ra) teica: Allahs sūtnis (sav) teica:
“Ellē ir divas cilvēku grupas, kuras es vēl neesmu redzējis. Viena ir grupa, kas sit cilvēkus ar pletnēm, kas izskatās kā govs astes, un otra ir sieviešu grupa, kas ir gan apģērbtas, gan kailas. Viņas novirza no ceļa tos, kas viņas redz, un pašas ir novirzījušās no taisnā ceļa. Viņu galvas būs kā kamieļu kupris, kas nokarājas uz vienu pusi. Viņas neieies paradīzē. Lai gan paradīzes smarža ir jūtama no tik un tik tāla attāluma, viņas to nevarēs sajust.”
(Muslims – autentisks hadīss: apģērbs un rotaslietas, hadīss nr. 3971)
Alkame ibn Ebi Alkame stāsta, ka viņa māte ir teikusi:
“Abdurahmana meita Hafsa ieradās pie Aišas, galvā tai bija plāns lakats, kas atsedza matus. Aiša paņēma lakatu no viņas galvas, salocīja to uz pusēm un padarīja biezāku.”
(Muvatta’, Libas:4)
Savukārt, kalifs Omars (lai Dievs viņu apžēlo) brīdināja ticīgos, ka sievietēm nedrīkst ļaut valkāt apģērbu, kas, lai arī nav caurspīdīgs kā stikls, tomēr skaidri atklāj to, kas atrodas zem tā. (Beihakī. Sunen, 2:235)
Pēc šī citāta imams Serahsī piebilst, ka šis pats noteikums attiecas arī uz gadījumu, ja sievietes apģērbs ir ļoti plāns. Pēc tam viņš vēl saka, ka…
“Tērpts, bet tomēr atvērts”
viņš pieraksta hadīsu ar šādu nozīmi un saka:
“Šāda veida apģērbs ir kā tīkls, tas nenodrošina pietiekamu apsegšanu. Tāpēc svešiem vīriešiem nav atļauts skatīties uz sievieti, kas ģērbusies šādā veidā.”
(el-Mebsût, 10:155)
“Sieviete ir tā, kas jāapsedz. Kad viņa iziet ārā, velns viņai pievērš savu skatienu.”
(Tirmizi, Rada, 18).
No Aišas (lai Dievs ir apmierināts ar viņu) stāstītā:
“Visaugstākais Dievs nepieņem sievietes lūgšanu bez galvassegas, ja viņa ir sasniegusi pilngadību.”
Šis hadīss (Ibn Madže, Tahāre, 132; Tirmizī, Salāt, 160) attiecas arī uz matiem.
Hazreti Aişe (r. anhâ) pirmo galvas lakata lietošanu apraksta šādi:
“Lai Allahs apžēlo pirmās muhadžiru sievietes, viņas ir;
“Lai viņas nosedz savas krūtis ar saviem lakatiem…” (An-Nūr, 24/31)
Kad tika zjādināts šis pants, viņas nogrieza savas svārku apakšdaļas un izmantoja tās kā galvas šalles.”
Safijja bint Šejba stāsta: „Mēs bijām kopā ar Aišu. Mēs runājām par Kureiša sievietēm un viņu priekšrocībām. Tad Aišas kundze teica:
„Protams, Kureiša sievietēm ir savas priekšrocības. Bet es, zvēru pie Allāha, neesmu redzējis nevienu, kas vairāk apstiprinātu Allāha grāmatu un stiprāk ticētu tai, kā Ansāru sievietes. Kā teikts Nūrā sūrā…”
“Lai sievietes nēsā savus lakatus virs apkaklēm…”
Kad šis pants tika atklāts, viņu vīri, lasot šos pantus, atgriezās mājās. Šie vīri lasīja tos savām sievām, meitām, māsām un radiniecēm. Katra no šīm sievietēm no saviem svārku audumiem izgatavoja galvassegas, apliecinot un ticot Allāha grāmatai. Nākamajā rītā viņas stāvēja aiz pravieša, lūdzot rīta lūgšanu ar galvassegām. It kā viņu galvās sēdētu vārnas.”
(Buhārī, Tefsīru Sūre, 29/12; Ibn Kesīr, Muhtasar, M. Alī, es-Sābūnī, 7. izdevums, Bejrūta 1402/1981, II/600).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
