Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Vispirms jānorāda, ka zinātnieki, izvērtējot dažādos viedokļus par Isra un Miradžu, kas ir atstāti no Hz. Aišes un Hz. Muavijes, ņem vērā arī šo…
ir teikts, ka šiem stāstījumiem ir problēmas ar hadīsu tehniku un tie ir vāji.
viņi ir teikuši
(Kurtubī, Cāmi, 10/208; Kestelī, Hašije, 174.-175. lpp.; Mustafa Sabri Efendi, Mevkif, 4/199)
Strīds par Mi’rāžu nav tikai par tā notikšanas datumu. Strīds ir arī par to, kā tas notika – vai tas notika ar dvēseli vai ar ķermeni. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, vairums zinātnieku uzskata, ka Mi’rāžs notika gan ar dvēseli, gan ar ķermeni. Būtībā, ja izpēta šajā sakarā esošos Korāna pantus un hadītus, un ņem vērā Mi’rāža radīto rezonansi Mekas politeistu vidū, tad var secināt, ka vairākuma viedoklis ir pareizs – proti, Mi’rāžs notika gan ar dvēseli, gan ar ķermeni.
Lai gan balstās uz hadīsiem, visi musulmaņi ir vienisprātis par Miradža notikuma patiesumu. Tomēr pats notikuma norises veids ir izraisījis viedokļu atšķirības starp islāma zinātniekiem. Saskaņā ar to, daži zinātnieki, tostarp Ibn Abbās, uzskata, ka Miradžs noticis miegā. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka tas noticis nevis miegā vai sapnī, bet nomodā. Tomēr pat tie, kas atbalsta šo viedokli, ir sadalījušies divās grupās attiecībā uz to, vai Miradžs noticis tikai ar dvēseli vai gan ar dvēseli, gan ķermeni.
Lielākā daļa vēlāko teologu uzskata, ka Miradžs noticis gan ar dvēseli, gan ar ķermeni, cilvēkam esot nomodā. Savukārt, pēc dažu zinātnieku, tostarp Aišas (ra), un lielākās daļas sufiju domām, tas noticis nomodā, bet tikai ar dvēseli.
Lai gan par Miradža notikumu ir vienisprātis gan iepriekšējie, gan vēlākie zinātnieki, tomēr pastāv zināmas nesaskaņas par Miradža būtību, proti, par to, kā tas noticis. No iepriekšējiem zinātniekiem, piemēram, Aišas (ra) un Muavijas (ra) kundze, bet no vēlākiem – Hasans al-Basri un Muhameds ibn Ishaks, uzskatīja, ka Miradžs bijis tikai garīgs ceļojums. Aišas (ra) kundze,
“Muhammeda (sav) ķermenis netika atdalīts Miradžā nakts laikā.”
saka. Lielākā daļa priekšteču un pēcteču, kā arī vairums zinātnieku ir pieņēmuši, ka Miradžs notika gan ar dvēseli, gan ar ķermeni, un ir snieguši tam spēcīgus pierādījumus. Piemēram, Hz. Aiše (ra) teikto…
“Miesa no dvēseles neatdalījās, kopā uzkāpa debesīs.”
tā viņi to iztulkoja.
Tie, kas uzskata, ka Miradžs notika tikai garīgā līmenī, atsaucās uz mūsu mātes Aišas teikto: ”
Viņš tika pārcelts garā, bet ne fiziskajā ķermenī.
tādas formas izteicienu
“Tas ir noticis tikai garīgā līmenī, bez fiziskas izpausmes.”
tā viņi to saprot.
Tomēr, ja pievēršam uzmanību smalkumiem, kas atspoguļojas informācijā, kas nāk no Aišas un Muavijas, kā to norādījis Ibn Kajjim al-Džauzijja, tad šajā stāstījumā…
“Tas ir noticis tikai garīgā līmenī, bez fiziskas izpausmes.”
tā netiek apgalvots.
Gluži pretēji, informācija nāk no abiem šiem avotiem.
“Tas notika ar viņa dvēseli, neatdalot to no viņa ķermeņa.”
tiek apgalvots.
Tātad,
“Tas bija tikai garīgs notikums.”
ar
“Tas notika ar viņa dvēseli, neatdalot to no viņa ķermeņa.”
Starp šiem izteicieniem ir būtiska atšķirība.
(skat. Ibn Kajims el-Dževzijje, Zadu’l-mead, 2/54)
Savukārt Allâme-i Sâni Saadettin Teftezani saka sekojošo:
“Pravieša Muhameda uzkāpšana debesīs notika viņam esot nomodā un fiziskā ķermenī.”
No Mekas Lielās mošejas līdz Jeruzalemes Al-Aksas mošejai – tas ir pierādīts ar grāmatu. Pierādījums ir nepārprotams. Savukārt, par ceļojumu uz debesīm (Miradžu) ir plaši zināms. Bet par ceļojumu no debesīm uz troni un citām vietām – tas ir apstiprināts ar vienu vienīgu ziņu (habar-i ehad).
(Teftezani, Šerhu’l-Akait, lpp. 174)
„Mēs esam padarījuši to sapni, ko tev rādījām, par kārdinājumu un pārbaudījumu cilvēkiem.”
Saskaņā ar Ibn Abbāsa stāstījumu Buhārī, sapnis attiecas uz Miradžu. Tāpēc tie, kas apgalvo, ka Miradžs noticis miegā, balstās uz šo pantu. Bet Ibn Abbās, runājot par šo pantu, saka arī šādus vārdus:
“Pravietis Muhameds to, ko redzēja šajā sapnī, redzēja ar savām acīm.”
Tātad šis sapnis nebija parasts sapnis. Šis sapnis bija dvēseles ceļojums garīgajā pasaulē, atbrīvojoties no fiziskās pasaules ierobežojumiem. Pravieša (s.a.v.) sapņi ir pilnīgi atšķirīgi no parasto cilvēku sapņiem. Pravieša (s.a.v.) miega laikā viņa fiziskās maņas atslēdzas. Bet tiklīdz viņš aizver acis, viņa sirds acs sāk redzēt garīgo pasauli, eņģeļu valstību. Vai parastie sapņi ir tādi? Pravieša (s.a.v.) sapnis ir stāvoklis, kas pārsniedz nomoda stāvokli. Šajā stāvoklī viņš vēro debesis, satiekas ar dvēselēm, sasniedz Dieva vīziju, ir kopā ar eņģeļiem. Tie, kas šo stāvokli sauc par sapni, vēlējās izteikt šo garīgo patiesību. Šis notikums, kas šķiet neiespējams dabas materiālo likumu ietvaros, ir “garīgi” iespējams.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
