Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Sievietēm menstruāciju vai pēcdzemdību periodā ir aizliegts:
1. Lūgties.
Sievietei menstruāciju vai pēcdzemdību periodā nav atļauts lūgties. Pravietis Muhameds (s.a.v.) teica Fātimai bint Ebī Hubeyšai…
“Kad tev sākas mēnešreizes, pārtrauc lūgties, un kad tās beidzas, nomazgājies un turpini lūgties.”
ir teicis. Buhārī ir šāds stāstījums:
“Kamēr menstruācija turpinās, pārtrauc lūgties, tad nomazgājies un lūdzies.”
(Buhārī, Haiz, 19, 24, Vudū, 63; Muslim, Haiz, 62; Abū Dāvūd, Tahāret, 109).
Sievietei menstruāciju laikā nav jāatgūst izlaistās lūgšanas, bet izlaistais gavēnis gan jāatgūst.
Aisha (lai Dievs būtu apmierināts ar viņu) ir teikusi:
„Mēs, sievietes, pravieša Muhameda (s.a.v.) laikā mēnešreizes laikā bijām atbrīvotas no lūgšanu pildīšanas, bet mums bija pavēlēts atgūt izlaistos gavēņus.”
(Buhārī, Hayz, 20; Ebfı Dâvud Tahâre,104; Tirmizî, Savm, 67; Nesaî, Hayz,17; Siyâm, 64).
2. Gavēnis.
Sievietes, kurām ir mēnešreizes vai pēcdzemdību periods, gavēni netur. Pierādījums ir iepriekš minētais hadīts no Aišas (ra). Tomēr gavēņa parāds no viņām netiek atcelts; viņām tas vēlāk jāatgūst.
3. Tavafs.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) Aišai (r.a.), kura bija menstruāciju laikā svētceļojuma laikā, teica:
“Kad tev sākas menstruācijas, tad, kamēr tās nesāks beigties, izņemot Kaabas apmeklēšanu, izpildi citas hadžā veicamās rituālas, ko veic svētceļnieki.”
(Buhārī, haiz, 1, 7, Hacc, 71, Edāhī, 3, 10; Muslim, Hacc, 119, 120; Abū Dāvūd, manāsik, 23).
4. Korāna lasīšana.
Pieskarties Korānam un nēsāt to.
“Tam (Korānam) var pieskarties tikai tie, kas ir pilnīgi tīri.”
(Al-Vāqi’a, 56/79)
Pravietis Muhameds (s.a.v.) ir teicis:
“Sieviete, kura ir menstruācijā vai ir nečista, nedrīkst lasīt neko no Korāna.”
(Tirmizī, Tahāre, 98; Ibn Māğa, Tahāre, 105).
Pēc Hanafītu uzskatiem,
Pieskarties un nēsāt Korānu, kas ir ietīts apvalkā, ir atļauts gan sievietei menstruāciju laikā, gan vīrietim pēc dzimumakta. Tāpat zinātniekam, kas nodarbojas ar tefsīru, hadīsiem un fikhu, ir atļauts pieskarties šīm grāmatām ar apģērba gabalu vai roku, ja to prasa nepieciešamība. Pārlapot Korāna lapas ar tīrām rokām ir ieteicams. Tāpat ir atļauts pārlapot lapas ar pildspalvu, lai tās lasītu. (ez-Zühaylî, el-Fıkhu’l İslâmî ve Edilletuh, I, 471).
5. Ieeja mošejā,
tur uzturēties un nodoties askēzei. Hadīss vēsta:
“Neviena sieviete menstruāciju laikā vai vīrietis pēc dzimumakta nedrīkst ieiet mošejā.”
(Ibn Madže, Tahāre, 92; Dārimī, Vudū’, 116).
Šafīīti un hanbalīti,
Viņi uzskata par pieļaujamu, ka sievietes menstruāciju un pēcdzemdību periodā var šķērsot mošeju, ja vien tās to nesasmērē. Ir ziņas, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) ir devis šādu atļauju Aišai (r.a.). (Muslims, Haiz, I1-13; Nesāī, Tahāre, 172, Haiz, 18; Ibn Madže, Tahāre, 120).
6. Seksuālais kontakts vai glāstīšana starp nabu un ceļgalu (istimtâ).
To pierāda Korāna un hadīsu teksti. Korānā ir teikts:
“…Atturieties no sievietēm menstruāciju laikā un nepieejieties viņām, kamēr tās nav attīrījušās…”
(Al-Baqarah, 2:222).
Atturēšanās (i’tizal) nozīmē pārtraukt ar viņām dzimumattiecības. Kāds no pravieša pavadoņiem jautāja, cik tālu viņš var iet attiecībās ar savu sievu, kura ir mēnešreizēs, un pravietis atbildēja:
“Tev ir atļauts visu, kas ir virs nabas.”
(aš-Šaukānī, Nail al-Autār, I/277).
Pēc hanbelītu domām,
Ir atļauts viss, izņemot seksuālu kontaktu starp nabu un ceļgaliem. Pierādījums ir šis hadīts:
“Ar sievieti, kurai ir menstruācijas, var darīt visu, izņemot dzimumaktu.”
(Muslims, Haiz, 16; Nesāī, Tahāre, 16).
Pēc Hanafī, Šāfiī un Mālikī viedokļa,
Vīrietim, kurš stājies dzimumattiecībās ar savu sievu, kura ir mēnešreizēs vai pēcdzemdību periodā, nav nepieciešams izpirkums. Tomēr viņam ir jānožēlo grēki un jāatgriežas pie Dieva.
7. Šķiršanās.
Grūtniecības laikā sievu atlaist nav atļauts. Tomēr, ja tas notiek, šķiršanās ir spēkā un
neatgriezeniska šķiršanās
tā iegūst savu nosaukumu. Pantā ir teikts:
“Kad jūs šķiraties, tad šķirieties no savām sievām, ievērojot viņu iddetu.”
(At-Talak, 65/1)
Tātad, tas nozīmē, ka jāšķiras laikā, kad ir atļauts ievērot iddetu. Jo mēnešreižu atlikušā daļa netiek skaitīta kā iddets. Dieva sūtnis paziņoja Abdullaham ibn Umarim, ka viņam jāšķiras no savas sievas tīrības dienās vai grūtniecības laikā. (aš-Ševkānī, iepriekš minētais darbs, VI/221)
Plašāku informāciju skat. el-Kāsānī, turpat, I/44; Ibnü’l-Hümâm, turpat, I/54, 57, 61; eş-Şirâzî, el-Müheneb, I/38, 45; Ibn Kudâme, el-Muğnî, I/306 u.c.; Ibn Âbidîn, turpat, I/158, 162, 268, 274; eş-Şevkânî, turpat, I/276, 278, 280, 777; ez-Zühaylî, el-Fıkhu’l-İslâmî ve Edilletüh, Damaska 1985, I, 469 u.c.).
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
Vai ir atļauts apgriezt matus, nagus un apmatojumu, kā arī izņemt uzacis, ja ir dzimumorgānu nečistība vai menstruācijas?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
