– Vai laulība, karjera un dažu vēlmju upurēšana citām ir nepieciešama, lai savaldītu savas kaislības?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Tā sakot, mēs bieži vien domājam par to, ka esam apsūdzēti ar nepatīkamiem apzīmējumiem, kā tas ir Korānā. Korānā un hadīsos ir norādīts, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. Nav iespējams tos visus uzskaitīt. Ja jāmin daži piemēri, tad alkohols, azartspēles, laulības pārkāpšana, alkatība pēc mantas, neņemot vērā atļauto un aizliegto, vēlme iegūt amatu, neņemot vērā tiesības un taisnīgumu, ir tas, ko vēlas iekšējā kārība.
Šī ļaunumu kārojošā dvēsele ar laiku, pakāpeniski attīrīdamās un atsakoties no grēkiem, iegūst tīrību. Visbeidzot tā sasniedz tādu stāvokli, kas ir Dievam pa prātam. Šajā pārbaudījumu pasaulē cilvēki cīnās starp ļaunajām ietekmēm no savas dvēseles un no sātana, un Dieva atklāsmēm. Katra uzvara šajā cīņā, proti, katrs izpildītais rituāls, katra atteikšanās no ļaunuma, katra izvairīšanās no aizliegtā, ir kā pakāpiens dvēseles attīstībā un attīrīšanās process. Šīs dvēseles, kas ir uzkāpusi uz augšupceļošanas ceļa, pēdējā pietura ir apmierinātības stāvoklis; tāds stāvoklis, kurā tā ar apmierinātību pieņem visu, ko Dievs ir lēmis, un tādējādi kļūst par dvēseli, ar kuru Dievs ir apmierināts.
Šādu pakāpi sasniegušajai dvēselei Visaugstākais Dievs vēršas ar šādu uzrunu:
(Nodrošināta dvēsele)! (Pievienojies)
Viņš vēlas nodoties laulības pārkāpšanai, neapdomājot tā grēcīgo aspektu. Cilvēks nedrīkst kļūt par savu iegribu un kaislību vergu, dzīvojot tikai pēc baudas. Tas attīsta viņā dzīvnieciskās tieksmes, vājina viņa dievišķās spējas un pazemo viņu. Tomēr, tāpat kā visas baudas, arī seksuālā bauda nav mērķis pati par sevi; tā ir Dieva dāvana cilvēkam, kurš ir radīts kādam mērķim. Dievs ir vēlējies, lai cilvēks turpinātu savu dzimtu, un ja viņš to dara Dieva gribā, viņam ir apsolīta paradīze. Ar laulību, kas ir atļauta, tiek kontrolētas šīs iegribas, un tas arī palīdz iegūt Dieva labvēlību, turpinot dzimtu un laulību.
Ja viņš savu vēlmi ieņemt augstāku amatu uztver kā iespēju vēl labāk kalpot savai valstij un tautai, tad šī vēlme ir pārsniegusi egoistiskās ambīcijas un iekļāvusies dievišķā gribā. Šāds nodoms kļūst par ceļu, kas ved pie atalgojuma.
Jā, to var uzskatīt par grūtu uzdevumu. Taču tiem, kas visu savu dzīvi balsta uz Dieva gribu, šī grūtība ar Dieva palīdzību būs viegli pārvarams šķērslis. Tas tiks sasniegts ar pacietību.
Tie, kas praktizē askēzi, atturas no visa, kas patīk viņu iekšējam “es”. Rezultātā viņi var kļūt tādi, kas nemīl pasauli, nav alkatīgi, nav spītīgi un nekad nesadusmojas. Lai gan mēs atzīstam, ka tas ir askēzes veids, mēs uzskatām, ka labāk ir nevis iznīcināt savu iekšējo “es”, bet gan novirzīt to uz labo pusi. Pirmais ir līdzīgs tam, kā ierobežot zirga barību, lai to novājinātu un tādējādi pārvaldītu; otrais ir līdzīgs tam, kā dot zirgam normālu barību, bet labi to trenēt, lai ar spēcīgu zirgu ātrāk sasniegtu mērķi.
Tātad, ir daudz lietderīgāk novirzīt labā gultnē tās emocijas un vēlmes, kas ir ietvertas pašā ego, nekā to pilnībā apslāpēt, proti, pilnībā apklusināt tā balsi. Tas panākams, atrodot labu ceļu ego vēlmēm un iegribām, novirzot to uz labiem darbiem; tāpat kā uzcelt dambi upei, kas plūst ar sparu un kaitē apkārtnei, un izmantot to apkārtnes apūdeņošanai.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
