Kādas ir sociālās priekšrocības, ko sniedz zakats?

* Zakat ir spēku līdzsvars īpašumā.

Tas ne pilnībā atņem īpašumu tā īpašniekam, ne arī pilnībā atstāj to viņa rokās, tādējādi liedzot nabadzīgajiem to iegūt. Tas sadala īpašumu starp nabadzīgajiem un bagātajiem noteiktās proporcijās.

* Zakat ir sava veida sociālā drošība un sabiedriskā apdrošināšana.

Palīdzība trūcīgajiem; atbalsts vājajiem, piemēram, nabadzīgajiem, trūcīgajiem, parādniekiem, ceļotājiem, kas palikuši bez pajumtes, ir viens no zekāta mērķiem. Viss, kas stiprina indivīda personību, ekonomiski to spēcina un attīsta tā materiālās un garīgās iespējas, stiprina arī sabiedrību.

* Zakat,

Tā ir apdrošināšana, kas aptver visas trūcīgās sabiedrības grupas un to fiziskās, garīgās un morālās vajadzības. Mūsdienu sociālās apdrošināšanas idejas pirmais pamats tika likts 1941. gadā. Lielbritānijas un ASV pārstāvji 1941. gadā sanāca kopā, lai noslēgtu Atlantijas hartu, un šajā sanāksmē tika pieņemts lēmums par sociālās apdrošināšanas sistēmas izveidi indivīdiem. Taču islāms to ir noteicis jau pirms 1400 gadiem ar zekāta institūciju.

* Zakat,

Tas novērš plaisu un atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem sabiedrībā. Tas samazina attālumu starp klasēm un veicina vidusšķiras veidošanos. Vidusšķiras iedzīvotāju skaita pieaugums sabiedrībā rada komfortu tirgū. Preces vairs nav tikai vienas klases monopolā, un nabadzīgo iedzīvotāju pirktspēja pieaug. Ne tikai bagātie, bet arī plaša sabiedrības daļa iegūst iespēju dzīvot, apmierinot savas pamatvajadzības, neizjūtot trūkumu. Tas, ka manta ir tikai bagāto rokās, ir aizliegts ar svēto pantu (al-Hašr, 7). Tas tiek nodrošināts ar zekātu.

* Zakat novērš naudas uzkrāšanu un veicina investīcijas.

Tāpēc, ka tas tiek dots no paša kapitāla, nevis no peļņas, tas nepārtraukti samazināsies, ja netiks ieguldīts. Īpašnieks, lai novērstu šo samazināšanos, novirzīs naudu investīcijām un centīsies to palielināt.

* Zakat nodrošina sociālo līdzsvaru.

Visaugstākais Dievs ir radījis savus kalpus ne tikai ar atšķirībām izcelsmē, bet arī dzīves un iztikas ziņā. Daži ir bagāti, daži nabadzīgi, daži vidēji… Svētajā pantā ir teikts:

Nav iespējams, ka visiem cilvēkiem būtu vienāds ienākumu līmenis. Sabiedrībā pastāv ļoti atšķirīgas lomas, kas prasa atšķirīgu atbildību un enerģijas ieguldījumu. Šo lomu neizpildīšana var paralizēt sabiedrību. Ja visām lomām būtu vienāda alga, neviens neuzņemtos smagu un atbildīgu darbu, visi izvēlētos vieglāko. Tādējādi smagie un atbildīgie darbi tiktu atstāti novārtā, un sabiedrības kārtība tiktu izjaukta.

Tātad, cilvēku atšķirības ienākumu un iztikas ziņā ir liela nepieciešamība. Tomēr, lai šī atšķirība neradītu milzīgu bezdibeni, ir nepieciešams kāds savienojums un tilts. Un šis tilts ir zakāts (obligātais labdarības maksājums islāmā).

* Zakat savieno sabiedrības locekļus vienu ar otru.

Tā kā zakāts ir sociāla palīdzība, tas vieno indivīdus savā starpā.

Bagātajos attīstās mīlestība, līdzjūtība un žēlsirdība pret nabadzīgajiem. Savukārt nabadzīgajos attīstās paklausība, cieņa un rūpīgums darbā pret bagātajiem.

Skauģība, naids un ļaunprātība izzūd, pat pilnībā iznīkst. Bagātais vairs neizturas nežēlīgi pret nabago un neuztur viņu pazemībā; tāpat nabagais vairs nejūt pret bagāto pazemojumu, verdzību, naidu un ienaidu. Svētajā hadīsā ir teikts:

* Zakat,

Tas novērš naida un aizvainojuma izplatīšanos sabiedrībā, kā arī sadarbību ar sabiedrības ienaidniekiem un tiem, kas grauj sabiedrisko mieru. Ja bagātie neapmierina nabadzīgo vajadzības, tad liela nabadzība un trūkums var viņus pamudināt pievienoties tiem, kas ir ienaidnieki islāmam, vai arī izdarīt tādus ļaunumus kā zādzības, laupīšanas un slepkavības.

* Zakat ir durvis, kas ved uz investīcijām, un liels attīstības impulss.

Zakatam ir gan sociāls, gan ekonomisks aspekts. Tāpēc to var uzskatīt arī par attīstības impulsu.

* Bagāto un nabago kontrasts

, kopš sabiedrību pastāvēšanas sākuma, ir radījusi atklātu vai slēptu šķiru cīņu. Vēsturē notikušie nemieri un asiņainie notikumi vienmēr ir bijuši šīs cīņas, proti,

“Tev ir, man nav”

ir kāda veida izpausme viņu strīda.

Lai mazinātu šo mūžīgo cīņu, islāms, no vienas puses, ir izveidojis ziedojumu, labdarības un vakuflarīgas iestādes; no otras puses, tas ir iedvesis indivīdiem pacietības, pieticības un liktenim pakļaušanās morāli un audzināšanu.

Starp šiem ticīgajiem, kas ir apveltīti ar labām manierēm un morāli, nav novērojama ne bagātības iedomība, ne nabadzības skaudība.

Zakat ir islāma tilts.

Musulmaņu savstarpējā palīdzība notiek vienīgi caur zekātu. Jo palīdzības instruments ir zekāts. Zekāts ir tilts, kas nodrošina kārtību un mieru sabiedrībā. Cilvēces sabiedriskās dzīves pamats ir savstarpējā palīdzība. Savstarpējā palīdzība ir pretlīdzeklis, zāles pret katastrofām, kas rodas no sacelšanās, nemieriem un konfliktiem, kas kavē cilvēces progresu. Jā, zekāta obligātums un riba (procentu) aizliegums slēpj sevī lielu gudrību, augstu mērķi un plašu žēlastību. Jā, ja tu paskatīsies uz pasaules vēsturi un pievērsīsi uzmanību cilvēces trūkumiem un kļūdām, kas to aptraipījušas, tu redzēsi, ka visi sabiedrībā redzamie nemieri, sabrukumi un visas ļaunās morāles izriet no diviem vārdiem:

Kāds:


“Lai es būtu paēdis, bet ja kāds cits mirst no bada, man vienalga.”


Otrkārt:




“Lai tu slīksti grūtībās, bet es lai baudu labumus un priekus.”

Tikai zekāts spēj izdzēst pirmo vārdu, kas cilvēci, pakļaujot to zemestrīcēm, tuvināja iznīcībai. Tikai tas spēj iznīcināt otro vārdu, kas cilvēci ieveda vispārējās katastrofās, noveda pie boļševisma (komunisma) un iznīcināja progresu un mieru.

riba’nın haramlığı (riba’ya saygı)

ir.

Draugs! Sabiedrības dzīvi uzturošās kārtības galvenais priekšnoteikums ir tas, lai starp cilvēku slāņiem nebūtu plaisu. Augstākajiem slāņiem nevajadzētu tik ļoti attālināties no zemākajiem, bagātajiem no nabadzīgajiem, ka tiktu pārtraukta savstarpējā saikne. Šo saikni starp slāņiem nodrošina zekāts un savstarpējā palīdzība. Taču, tā kā netiek ievērots zekāta pienākums un tiek pieļauts ribā (procentu ņemšana), spriedze starp slāņiem pieaug, saikne tiek pārtraukta, un pazūd ģimenes saites. Tāpēc no zemākajiem slāņiem uz augstākajiem vietā cieņas, paklausības un mīlestības atskan sacelšanās saucieni, skaudības kliedzieni, naida un ienaida vaimanas. Tāpat no augstākajiem slāņiem uz zemākajiem vietā žēlsirdības, labdarības un atzinības krīt nežēlības uguns, apspiešana un zibensveidīgi pazemojumi. Diemžēl, augstāko slāņu priekšrocības, kas varētu veicināt pazemību un žēlsirdību, kļūst par iemeslu augstprātībai un lepnībai.

Nespēja un nabadzība trūcīgākajos slāņos;

Lai gan tas rada labestību un žēlsirdību, tas rada verdzību un nabadzību. Ja jums ir nepieciešams liecinieks tam, ko es saku, paskatieties uz civilizēto pasauli, tur ir tik daudz liecinieku, cik vēlaties.