Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Velns ir cilvēka ienaidnieks,
Ir zināms, ka viņš zvēr, lai kārdinātu un piespiestu cilvēkus darīt ļaunas lietas, un tādējādi kopā ar sevi aizvedīs uz elli daudzus citus. Korānā ir aprakstīts, ko viņš var darīt, lai kārdinātu cilvēkus, un kur viņš var tos pieķert un uzbrukt.
Sātana
no tās raksturīgākajām iezīmēm, proti, no tās viltībām un intrigām,
Dažas no viņu spēlēm un intrigām ir šādas:
1. Viņš ir melis un zvēresta lauzējs.
Viena no velna galvenajām īpašībām ir melošana; citādi viņš nevienu nevarētu pievilt. Par to, ko viņš teica Ādamam un Ievai, Korānā ir teikts:
“Tad sātans viņus kārdināja, lai atklātu viņiem to, kas bija apslēpts, un teica: “Jūsu Kungs jums aizliedza šo koku tikai tāpēc, lai jūs nekļūtu par eņģeļiem vai nemirtu.” Un viņš viņiem zvērēja: “Es esmu viens no tiem, kas jums dod padomus.”
(Al-A’raf, 7:20-24)
Kopš šīs pirmās melu reizes velns vienmēr ir centies maldināt cilvēkus. Tāpēc cilvēkam ir jāizvērtē sava rīcība, izmantojot reliģiskos mērus, lai noteiktu, vai tā ir pareiza vai nepareiza, un jārīkojas tikai pēc rūpīgas izpētes un izmeklēšanas.
2. Nav spēkā nekādas sankcijas.
Kā skaidri norādīts svētajos rakstos, velnam nav piespiedu varas pār cilvēku. Korānā ir teikts:
“Patiesi, tev nav varas pār Maniem kalpiem, izņemot tos, kas tev seko no tiem, kas ir novirzījušies no taisnā ceļa.”
(Al-Hidžr, 15/42)
Tas ir skaidrs norādījums uz šo jautājumu. Kā minēts pantā, nav tādas lietas kā velna piespiedu maldināšana. Turpretī Dievs ir tuvāk un palīdz cilvēkiem. Patiešām, kādā pantā, kas skar šo tēmu, ir teikts:
“Bet velnam nebija nekādas ietekmes pār viņiem. Mēs viņam to atļāvām, lai atšķirtu tos, kas tic pēcnāves dzīvei, no tiem, kas šaubās. Patiešām, tavs Kungs ir visu sargātājs.”
(Seba, 34:21)
Šajā pantā ir norādīts, ka iemesls, kāpēc šaitānam ir dots laiks, ir tas, lai pilnībā atšķirtu tos, kas tic pēcnāves dzīvei, no tiem, kas netic.
3. Tas ir liekulīgs.
Liecēšana,
tas neapšaubāmi ir dēmonisks apzīmējums.
Pašapbrīnošana, vēlme patikt, darīt lietas, lai iegūtu citu piekrišanu, izrādīt savu dievbijību vai darīt to savtīgu interešu dēļ, var būt velna vai viņam pakļauto īpašība.
“Tie, kas tērē savu īpašumu, lai izrādītos cilvēkiem, bet netic Dievam un pēdējai dienai, arī (piedzīvos sodu). Ja kāds ņem šķīstītāju par draugu, tad tas ir ļoti slikts draugs!”
(Nisa, 4/38)
4. Viņš parāda patiesību kā melu un melu kā patiesību.
Korānā mēs redzam, ka daži vārdi un filozofiski skaidrojumi, kas novirza cilvēkus no taisnā ceļa un ved uz nepareiziem ceļiem, piemēram, neticību un maldiem, tiek raksturoti kā sātāniski. Izvēlēties skaistus vārdus, lai maldinātu cilvēkus, izmantot pievilcīgus izteicienus, lai slēptu savus melus, un veikt filozofiskus skaidrojumus – tas viss ir sātāniska rīcība.
Hadīsā, kas ir atstāstīts no Abdullaha ibn Amra (lai Dievs būtu apmierināts ar viņu), ir teikts, ka Dieva sūtnis (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru) ir teicis:
“Cilvēks, kuru Dievs ienīst visvairāk, ir tas, kurš…”
Viņš ir kā tas, kurš, tāpat kā govs ar savu mēli maisa savu muti, tāpat un viņš, lai parādītu nepareizo kā pareizo un pareizo kā nepareizo, pin savu mēli runājot un mēģina būt elokventisks (tas ir, tas, kurš skaldina vārdus un muljā runājot).
(Abū Dāwūd, Adab, 67)
Šajā sakarā Korānā ir teikts:
“Tāpēc mēs katram pravietim esam iecēluši ienaidniekus – cilvēku un džinnu šaitanus. Tie viens otram čukst viltīgus vārdus, lai maldinātu. Ja tavs Kungs to vēlētos, viņi to nespētu. Tāpēc atstāj viņus ar to, ko tie izdomā.”
(Al-An’am, 6/112-113)
5. Cilvēka ienaidnieks
Sātans ir cilvēka mūžīgais ienaidnieks. Šis apgalvojums ir skaidri minēts Korānā daudzkārt;
“Nesekojiet velna pēdām.”
un
“Nepakļaujieties velnam”
vai
“Nesekojiet velnam; jo velns ir jūsu atklāts ienaidnieks.”
(Al-Baqarah, 2:168, 208-209; Yusuf, 12:5; Ya-Sin, 36:60-64; Al-An’am, 6:142; Al-Isra, 17:53; Fatir, 35:6; Az-Zukhruf, 43:62)
tiek dots rīkojums, un cilvēks tiek brīdināts.
Tāpat pantos uzsvērts, ka sātans ir viltīgs ļaunuma sējējs un ka ticīgajiem nevajadzētu tam ļauties, bet gan izturēties vienam pret otru labi, nebūt aizskarošiem, runāt skaistus vārdus un rīkoties saskaņā ar Korāna, kas ir skaistākais vārds, pieklājību un morāli.
6. Viņš ir slikts draugs.
Korānā ir arī minēts, ka sātans ir neticīgo draugs.
“… Patiesībā, mēs esam padarījuši šaitanus par draugiem tiem, kas netic. Kas attiecas uz viņu draugiem, tad šaitani viņus ved uz izvirtību un tad vairs neatlaiž.”
(Al-A’raf, 7/27, 202)
7. Tas ir tuvs draugs tiem, kas ir tālu no Korāna.
“Ja kāds atstāj novārtā Visžēlīgā (Allāha) pieminēšanu, tad mēs viņam piešķirsim kādu šaitānu, kas viņam būs kā pavadonis. Tie (šaitāni un tie, kas ir šaitānu draugi) patiešām novērš viņus no (pareizā) ceļa, bet viņi domā, ka ir uz pareizā ceļa. Kad viņš (cilvēks) beidzot atnāks pie Mums, tad viņš teiks: ”
“Kaut man un tev būtu divi austrumi (austrumi un rietumi) starpā. Izrādās, kāds tu biji slikts draugs.”
teica.”
(Zuhruf, 43/36-38)
8. Viņš redz cilvēku no visurienes un cenšas viņu pievilt.
Korānā ir minēts, ka cilvēks neredz velnu, bet velns redz cilvēku un iekļūst viņā no negaidītām vietām, lai viņu pieviltu. Tas ir brīdinājums cilvēkam, lai viņš būtu uzmanīgs un neatstātu velnam atvērtas durvis. Velns visbiežāk izmanto mūsu vājās vietas, lai iekļūtu un pieviltu. Šis jautājums Korānā ir aprakstīts šādi:
„Ak, Ādama dēli! Lai šaitāns jūs nepieviļ, kā viņš pievīla jūsu vecākus, izvedot viņus no paradīzes, lai atklātu viņu kauna vietas. Jo viņš un viņa palīdznieki redz jūs no tādas vietas, no kuras jūs viņus neredzat. Patiesi, mēs šaitānus esam padarījuši par draugiem tiem, kas netic.”
(
Al-A’raf, 7/27)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
