Kāda, jūsuprāt, ir varbūtība, ka Stīvs Džobss ir bijis fetret ehli?

Jautājuma detaļas


– Stīvs Džobss (viens no Apple līdzdibinātājiem) bija Zen budisma piekritējs.

– Bet viņa pēdējie vārdi pirms nāves bija šādi:

– Stīvs Džobss: Savās pēdējās minūtēs viņš esot skatījies uz savu sievu un bērniem, tad novērsis skatienu tālumā un teicis: “Oh wow. Oh wow. Oh wow” (Ak, cik brīnišķīgi… Ak, cik brīnišķīgi, Ak, cik brīnišķīgi).

– Kā šāda persona, kas nepieder islāma reliģijai, (šķietami) varēja pabeigt savu dzīvi ar labu galu?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,


– Nav pareizi spriest par šāda veida uzvedību vai izteikumiem pozitīvi vai negatīvi.

Šeit var īsi izteikt šādas prognozes:

– Šis vīrietis varētu zemapziņā ieraudzīt kādu ainavu, kas sastāv no skaistiem sapņiem, kas viņam iepriekš bija galvā. Un tad, kad viņš to ieraudzīs…

“Oho!”

varētu būt teicis.

Islāma avotos ir minēts, ka cilvēki savā nāves brīdī ir saistīti ar tām lietām, ar kurām viņi bija aizņemti iepriekš. Pirms daudziem gadiem tika novērots kāds droši zināms gadījums: kāds garīdznieks centās atgādināt mirstošam cilvēkam šahādu (ticības apliecinājumu), bet vīrietis, tā vietā, nosauca kāda auga nosaukumu (kuru mēs šobrīd neatceramies), ko viņš ļoti mīlēja savā dzīvē, un lūdza to viņam atnest.

– Šeit ir runa par to, ko velns dara, lai pieviltu cilvēku viņa nāves stundā –

ja tā var teikt / ja tā var izteikties

– Tas varētu būt iluzionistisks triks. Viņš varētu tā teikt, saskaroties ar šādu viltīgu, lamatām pilnu iluzoru attēlu.

– Pat dievbijīgiem musulmaņiem

“uzreiz debesīs”

lai gan nav iespējams to apgalvot,

Zen budists

vīrietim

-nav skaidrs, kādā nolūkā viņš to teica

– Ir diezgan grūti sniegt labu liecību, pamatojoties tikai uz vienu vārdu.


– Darbi tiek vērtēti pēc nodomiem.

Šis vīrietis

“Ak, vai!”

Mēs nezinām, ko viņš ar to domāja. Vai ir iespējams, ka viņu kultūrā šis izteiciens dažreiz tiek lietots arī tad, kad ir jāapraksta kāda nepatīkama aina?

– Ir taisnība, ka šajā gadsimtā var pastāvēt arī stagnācijas periods. Tas notiek tad, kad cilvēki nav dzirdējuši par islāma patiesībām. Tāpēc, attiecībā uz atsevišķiem indivīdiem…

“interregnum”

Mēs nevaram pieņemt jūsu attaisnojumu, bet mēs nevaram arī teikt, ka tas nav iespējams.

– Mūsu princips ir jābalsta uz principiem, nevis uz individuālām interesēm.

Mēs atstājam indivīdu likteni Allāha rokās. Savukārt principus mēs izvedam no Korāna un Sunnas.

To mēs varam noklausīties arī no Bediüzzaman kunga kopsavilkuma:



Un mēs nebijām sodītāji, kamēr nebijām sūtījuši vēstnesi.

„Mēs nevienai tautai nesūtām sodu, kamēr tai neesam sūtījuši pravieti.”

(Isra, 17/15)

]

ar savu noslēpumu,

tie, kas ir pārejas periodā, ir tie, kas ir izglābti.”

“Vienprātībā nav nekādu iebildumu pret sīkumiem. Pēc Imama Šāfi’ī un Imama Eš’arīja domām,”

Pat ja kāds izsaka zaimus, bet ja viņam ir ticības pamati, viņš tomēr ir no tiem, kas tiks izglābti.

Jo Dieva aicinājums notiek caur sūtīšanu, un sūtīšana savukārt notiek caur informēšanu, tādējādi aicinājums kļūst par noteiktu faktu.

“Tā kā nolaidība un laika ritējums ir aizēnojuši iepriekšējo praviešu reliģijas; tad

neziņas laikmeta cilvēki / tie, kas dzīvo neziņas laikmetā

nevar būt par pierādījumu tā laika patiesumam.

Ja paklausa, saņems atalgojumu; ja nepaklausa, netiks sodīts.

Tāpēc, ka tas ir slepens, tas nevar būt pierādījums.

(sk. Vēstules, lpp. 374)


Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:


– Tiem, kas dzīvo tumsonībā, proti, tiem, kas nezina par Islāmu, ir atbildība…


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums