– Vai ir kāda vieta mūsu reliģijā tādām lietām kā maizes, ēdiena, cukura, rīsu u.c. lietām, kas ir apburtas, īpaši tām, kas tiek izmantotas eksāmenu laikā?
– Vai ir kādi piemēri tam pravieša Muhameda (s.a.v.) sunnā?
– Ja šādas lietas nav Sunnā, vai tās ietilpst bid’ata kategorijā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nav šaubu, ka šāda veida amuletiem nav vietas autentiskā Sunnā.
Šādiem īsceļiem nav vērtības, it īpaši pārbaudījumos, kas paredzēti, lai atklātu strādīgo un sliņķu, gudro un ne tik gudro atšķirības.
Tomēr, ja runājam par pantiem…
ka tam piemīt dziednieciskas īpašības
Par to ir panti Korānā.
(sk. Jūnas, 10/57; Isra, 17/82)
Ņemot vērā šādus pantus un dažus hadīsus, varam teikt, ka Korānā un pravieša Muhameda (s.a.v.) mācībās minētās lūgšanas ir dziedināšanas avots gan materiālām, gan garīgām grūtībām.
Šī iemesla dēļ,
Dažus Korāna pantus vai dažas pravieša Muhameda (savsallāhu alaihi wa sallam) lūgšanas,
Nav nekādu iebildumu pret to, ka šāds teksts tiek uzrakstīts, lai palīdzētu novērst dažas saistītās problēmas, vai pret to, ka tas tiek izmantots kā līdzeklis, nolasot to pār ēdienu vai dzērienu.
Ir zināms, ka sunnītu zinātnieki, pamatojoties uz dažādiem hadīsu stāstījumiem, ir pieņēmuši šo viedokli.
(Piemēram, varat iepazīties ar šeiha Ahmeda b. Mahmuda ed-Dībī darbu “er-Rukiyyu’š-Šeriyetu bil-Kur’ani ve’l-Ediyeti’n-Nebeviye” – Džida / 1414).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
