– Radījumos ir novērojamas dažas anomālijas. Kādi ir Visaugstākā Dieva nolūki, radot šādus grūti izskaidrojamus dzīvniekus?
– Kā šos rezultātus vajadzētu interpretēt?
– Šādi notikumi man liek aizdomāties un rada man lielu diskomfortu.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Visas lietas Visumā ir Dieva radītas.
Dievs viņus rada un apgādā ar visu nepieciešamo. Pēc noteikta laika viņš viņus paņem no šīs pasaules.
Uz Zemes ir simtiem tūkstošu augu un dzīvnieku sugu. To skaits ir neizmērojami liels. Piemēram, vienā gramā meža augsnes ir miljons dzīvu organismu, kas sastāv no sporām un baktērijām. To radīšanas iemeslu, kā tie radīti un cik ilgi tie dzīvos, zina tikai Dievs. Zinātnieki, veicot pētījumus, cenšas atklāt dažas ziņas par to eksistenci, formu un uzbūvi.
Jūsu redzētie neparastās uzbūves organismi ir tikai neliela daļa no šiem atklājumiem. Zinātnieki cenšas noskaidrot šo anomāliju cēloņus. Un tiem, kas nav iesaistīti šajā pētniecības darbā, atliek…
Tas ir uzskats, ka Dievs rada to, ko vēlas, tādā veidā, kā vēlas, un ka nav jāiejaucas Viņa darbos.
Cilvēks jūt līdzjūtību pret Dieva radītu kropļotu vai invalīdu būtni. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš vēlētos, lai šī būtne būtu normālas uzbūves, kā tās sugas pārstāvji. Viņš domā, ka kropļotā būtne dzīvo grūtu dzīvi.
Šo radījumu radījis Dievs. Dievs ir tas, kas dod tam iztiku. Dievs ir tas, kas zina tā ciešanas daudz labāk nekā cilvēks.
Tad nu šos kropļus un invalīdus cilvēkam jāatstāj Dieva ziņā. Viņiem jāskatās uz tiem tikai kā uz mācību.
Cilvēkam vajadzētu padomāt šādi:
„Dievs varēja mani nemaz neradīt, vai radīt mani kā akmeni. Varēja radīt mani kā augu. Varēja radīt mani kā cilvēku, bet ar kādu trūkumu vai defektu. Viņš mani radīja pilnībā, ar visām manām daļām. Viņš man deva prātu. Viņš mani apveltīja ar jūtām un emocijām, kā mīlestība, līdzjūtība un žēlsirdība. Tāpēc man ir jāpakļaujas Viņa pavēlēm un aizliegumiem, jāizpilda savi reliģiskie pienākumi un jāpateicas Viņam par to, ka es neesmu kļūdains vai invalīds.”
Nevienai būtnei nav tiesību uz radīšanu kā tādai no Allāha. Tāpēc Allāhs ir radījis visu tikai no savas labvēlības un žēlsirdības. Tagad, ja jūs pajautātu tam invalīdam vai cilvēkam ar īpašām vajadzībām;
–
Vai tu labāk būtu vēlējies nekad nepiedzimt? Vai varbūt labāk būtu vēlējies piedzimt kā tārps kokā vai zemē, vai kāds cits kukainis?
Ja viņš ir pie pilna saprāta, viņa atbilde jums būs šāda:
– „Slava Dievam. Es esmu apmierināts ar savu stāvokli, labāk tā, nekā būt radītam kā augs vai dzīvnieks, vai vispār nebūt radītam.”
būs šādā formā.
Patiesībā šī pasaules dzīve ir ļoti īsa, ilgst tikai 70-80 gadus.
Savukārt pēcnāves dzīve ir mūžīga.
Tas, kurš ir invalīds vai ar kādu citu fizisku trūkumu, ja pazīst savu Dievu un pilda savus reliģiskos pienākumus, Dievs apsola viņam mūžīgu paradīzes dzīvi. Ja šis invalīds būtu ļoti skaists un ar visām veselām ķermeņa daļām, viņš varbūt īsajā pasaulīgajā dzīvē aizmirstu Dievu un pravieti, dotos pēc baudas un izpriecām un pēc nāves degtu mūžīgā elles ugunī.
Gudrs cilvēks to visu apsverot;
“Lai ko Dievs darītu, tas vienmēr ir vislabākais visām radībām.”
viņi skatās pa logiem, bet neieiet iekšā, un ar pamācošu skatienu vēro visas šīs pasaules būtnes un pateicas Dievam.
Jābaidās nevis no akluma šajā pasaulē, bet no tā, ka piedzimsi akls nākamajā pasaulē.
Velns liek cilvēkam žēlot pasaulē aklos, vienlaikus liekot aizmirst par pēcnāves dzīvi. Tāpēc tas, kurš, nodarbojoties ar pasaulē esošajiem invalīdiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, aizmirst par Dievu, pēcnāves dzīvē tiks atdzīvināts kā akls.
Visaugstākais Dievs, Taha suras 124., 125., 126. un 127. pantos, paziņo, ka tie, kas novēršas no Korāna, tiesas dienā tiks augšāmcelti kā akli:
„Kas vien novēršas no Manas atgādināšanas (no Korāna), tam būs šaura dzīve, un Mēs viņu augšāmcelsim aklo kādā no Pēdējās dienas. Viņš teiks: „Mans Kungs! Kāpēc Tu mani augšāmcēli aklo, kad es biju redzīgs pasaulē?” Viņš teiks: „Tāpēc, ka Mūsu zīmes tev atnāca, bet tu tās aizmirsi, un tāpat arī tu šodien tiksi aizmirsts.” Tā Mēs sodām tos, kas pārkāpj robežas un netic Mūsu zīmēm. Patiesi, nākotnes sods ir vēl smagāks un ilgāks.”
(Tāhā, 20/124-127)
Vēl viena velna spēle
Vēl viena velna viltība ir iedvest cilvēkam naidu pret Dievu. Velns rāda cilvēkam kroplās un invalīdas radības, iestāstot, ka tās ir Dieva radītas. Cilvēks, it kā žēlodamies par šīm radībām, savā sirdī iedveš naidu un ienaidu pret Dievu. Tas, kurš mirst ar šādu naidu pret Dievu, dodas uz pēcnāves pasauli kā Dieva ienaidnieks un bez ticības, un viņu gaida mūžīgais elles uguns.
Lūk, ko velns patiesībā vēlas.
To visu pārdomājot un pildot Dieva pavēles un aizliegumus,
“Viņš visu radījis vislabākajā veidā.”
tāpēc nevajadzētu iebilst pret Viņa gribu un radīšanu.
Īsāk sakot, jāsaka kā Ibrahims Hakkı. Viņš par to saka šādi:
“Dievs ļaunumu pārvērš par labu.”
Nedomājiet, ka viņš to varētu izdarīt.
Lai Dievs parāda, ko Viņš spēj.
Ko darītu, to labi darītu.”
“Nejautā: ‘Kāpēc tā ir?'”
Viņš ir tur, kur viņam jābūt.
Pagaidi beigas, pacietību!
Lai Dievs parāda, ko Viņš spēj.
Ko darītu, to labi darītu.”
Šeit jābūt pacietīgam un jāgaida beigas, kas ir pēcnāves dzīve. Jo tas, kurš šeit cieš grūtības un sāpes, saņems no Visaugstākā Dieva pēcnāves dzīvē milzīgu atalgojumu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
