Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Turban un galvassega ir atļauti.
Ikvienam ir brīva izvēle nēsāt turbānu vai cepuri. Islāma reliģija musulmaņiem nenoteic obligātu turbāna vai cepures nēsāšanu. Galvenais, lai galvā netiktu likts kaut kas, kas tiek uzskatīts par simbolu, kas saistīts ar bezdievību (piemēram, kā priesteru cepure).
Tomēr galvas apsējs lūgšanas laikā ir sunna visiem. Allāha sūtnis (s.a.v.) ir teicis:
“Divi rekaati lūgšanas ar turbanu ir labāki nekā septiņdesmit rekaati bez turbana.”
Tāpēc lūgšanā ir piemērotāk neaizmirst par turbanu. Par to, cik metru garš jābūt turbanam, nav nekādu norādījumu. Tas ir atkarīgs no tradīcijām. Ir strīds par to, vai cepure var aizstāt turbanu. Pēc Ibn Hadžera domām, tā nevar. Grāmatā “Buğyetü’l-Müsterşidin” ir ierakstīts, ka tā var.
“Atšķirība starp mums un daudzdievjiem ir tā, ka mēs uz savām galvassegām tinam dzeltenu turbanu.”
(Tirmizī, Libās, 42).
Kā teicis Ibn Kajims, pravietis Muhameds (s.a.v.) nēsājis gan turbānu virs kalansūves (galvassegas, cepures, galvas lakata), gan kalansūvi bez turbāna, gan turbānu bez kalansūves. (eš-Ševkānī, Nejlu’l-Evtār, Bejrūta, bez izdevēja, II, 108)
Saskaņā ar šo tradīciju, pravietis Muhameds (sav) piešķīris lielu nozīmi turbānu nēsāšanai. Viņš nēsājis kalensövi, kas ietver arī cepuri, gan ar turbānu, gan bez tā.
Nēsāt galvassegu.
Tolaik galvas aizsargi tika nēsāti arī, lai pasargātu galvu no pārmērīga karstuma un aukstuma.
Mūsu pravietis (s.a.v.) vienmēr nēsāja cepuri un turbānu. Tomēr bija arī reizes, kad viņš bija bez galvassegas. Piemēram, svētceļojuma laikā viņš nenēsāja ne cepuri, ne turbānu.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
GALVASSAUDA
Mūsu reliģijā tiek uzskatīts, ka galvassegas, turbāni un halāti valkāšana lūgšanas laikā ir pravieša Muhameda (s.a.v.) sunna un ir ļoti vērtīga. Kāpēc tie ir tik vērtīgi?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
