Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Cik jauki jūs to pateicāt!
Mēs neesam strādājuši, neesam pūlējušies, lai to iegūtu, to mums Dievs ir devis par velti.
Visaugstākais Dievs mūs radīja, lai mēs, zinot un būdami pazīstami, sacenstos, kurš no mums labāk kalpos un kurš labāk iepazīs Viņu un izpildīs Viņa vēlmes. Korāns to izsaka šādi:
Mūsu pienākums ir pieņemt to, kas mums ir dots kā absolūta likteņa daļa, zinot, ka tas veido mūsu pārbaudījuma mēru, un dzīvot šajā dzīvē saskaņā ar Allāha gribu, lai mēs varētu veiksmīgi pabeigt šo dzīves pārbaudījumu un, ja Dievs dos, sasniegt paradīzes dārzus mūžīgajā pasaulē, kas ir mūsu īstā mājvieta.
Mums nav ne luksusa, ne tiesību tā teikt! Nedod Dievs, mēs būtu pārkāpuši savas pilnvaras daudzkārtīgi.
Iedomājieties: pieņemsim, ka mums ir automašīnu rūpnīca un mēs ražojam automašīnas. Un pieņemsim, ka mēs šīm automašīnām piešķiram personību un apziņu. Ja kāda no mūsu ražotajām automašīnām rīkotos pretrunā ar tās ražošanas mērķi, vai mēs to tūlīt neiznīcinātu?
Lūk, arī mūs, kā savus vietniekus uz Zemes, Radītājs ir radījis ar skaidru apziņu un brīvu gribu, atšķirībā no citām radībām. Viņš vēlējās, lai mēs būtu gan Viņa vietnieki radībā, lai viss – dzīvais un nedzīvais – būtu mūsu pakļautībā, gan lai mēs ar apbrīnu vērotu Viņa vārdus un īpašības, kas izpaužas visā radībā, un ar mīlestību pakļautos Viņa pavēlēm.
Paklausīsim, lai mēs rastu mieru gan šajā īsajā pasaulīgajā dzīvē, gan mūžīgajā dzīvē, ko Viņš ir apsolījis; ko vēl var vēlēties!
Nu, mums jau teica, ka tas ir jādara. Šis pārbaudījums, kas ved uz mūžīgo mieru, ticīgajam, kam ir stipra ticība, noteikti šķiet ļoti vienkāršs.
No otras puses, neaizmirsīsim, ka mums tika jautāts, vai mēs vēlamies uzņemties šo atbildību – atbildību būt par cilvēku – vēl pirms mēs ieradāmies šajā pasaulē:
No otras puses, ir arī norādīts:
Tātad mēs esam pieņēmuši gan to, kas ir būt par cilvēku, gan uzticēto atbildību, gan egoismu, gan brīvo gribu, gan pārbaudījumu, kā arī paradīzi un elli, kas seko šiem pārbaudījumiem. Tas, ka mēs to šobrīd pasaulē neatceramies, ir līdzīgs tam, kā mēs sapnī redzēto aizmirstam no rīta. Pārbaudījuma noslēpums ir tieši šajā. Dievs Visaugstākais to mums skaidri izskaidro Savā Grāmatā.
Lai mēs varētu būt pārliecināti, ka esam pieņēmuši egoismu, varam pieņemt arī šo:
Ja mums tagad teiktu:
Kas piekritīs?..
Kad Dieva esamība un vienība, kā arī tas, ka islāms ir vienīgā patiesā reliģija Dieva priekšā, ir tik acīmredzami, mums atliek vien aizpildīt savu pārbaudījuma lapu ar stipru ticību un labiem darbiem, kas Dievam patiks, un atkal meklēt patvērumu pie mūsu Kunga no sātana kārdinājumiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
