Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Viņš ieņem nozīmīgu vietu islāmā, pateicoties savai lojalitātei un pakļautībai pravietim Muhamedam (mierinājums viņam), atbalstam, ko viņš viņam sniedza, un ārkārtas pūliņiem, ko viņš veltīja islāma izplatīšanai un pareizai izpratnei gan savas dzīves laikā, gan pēc savas nāves.
Patiesībā, nevienam no sahaba paaudzes indivīdiem nebija nekādas īpašas pārākuma pār citiem cilvēkiem, un viņi nebija bezgrēcīgi. Tomēr viņi, pateicoties Korāna pantiem, kas tika atklāti viņu iepriekšējā, pagāniskajā dzīvē, un pravieša Muhameda (s.a.v.) mācībām, atbrīvojās no tās un ieguva pilnīgi jaunu dzīvi, kļūstot par piemēru nākamajām paaudzēm, skaisti dzīvojot saskaņā ar islāmu, ko viņi iemācījās no paša pravieša.
Tāpēc pravietis Muhameds (s.a.v.) ieteica savai kopienai ņemt viņus par piemēru un parādīja, ka viņa pavēstītā reliģija un izveidotā sistēma turpināsies caur viņa sekotājiem.
Sahābu pašaizliedzība, izplatot islāmu un aizsargājot pravieti Muhamedu (s.a.v.), ir tāda, kas iedvesmo un pārsteidz nākamās paaudzes. Islāms, pateicoties viņu rīcībai, ir iesakņojies, izplatījies un sasniedzis nākamās paaudzes. Ir zināms, ka Sahābiem bija liela loma pravieša Muhameda (s.a.v.) iepazīstināšanā ar nākamajām paaudzēm.
Ja nebūtu Sahābu, šodien nebūtu pieejamas uzticamas ziņas par Korānu, pravieti Muhamedu (s.a.v.) un islāmu. Korāna suru un ajetu atklāšanas iemesli, hadīsu rašanās iemesli, Korāna likumu praktiskā pielietošana un skaidrojums, kā arī pravieša Muhameda (s.a.v.) darbība viņa pravietiskās misijas laikā ir zināmi pateicoties Sahābu ziņojumiem.
Sahabiem bija īpaši svarīga loma. Viņi bija ļoti ietekmīgi Korāna interpretācijas rašanās procesā un Korāna izpratnē. Jo sahabi labi pārzināja arābu valodas stilistiku un nianses, kā arī paražas un tradīcijas. Vienlaikus viņiem piemita izcila izpratnes spēja un nelokāma ticība.
Viņiem bija skaidrs prāts un tekoša valoda. Tāpēc viņi spēja izprast Korāna mērķi un jēgu. Taču, kad viņi kaut ko nesaprata vai jutās nepieciešamība pēc paskaidrojuma, viņi jautāja pravietim (s.a.v.) un saņēma no viņa izsmeļošas atbildes. Viņi paši piedzīvoja notikumus un, nespējot paši sasniegt zināšanas, saņēma tās no pravieša (s.a.v.) caur atstāstīšanu, tādējādi sasniedzot zināmu briedumu gan zināšanās, gan ticībā.
Lai gan pēc pravieša Muhameda (sav) nāves svētības avoti izsīka un abās minētajās jomās sāka parādīties arvien lielāks vājums, viņi joprojām bija visspējīgākie cilvēki Korāna nozīmes izpratē.
Kā Korānā aprakstīts, sahaba ir uzskatīti par visvērtīgāko un cildenāko paaudzi starp musulmaņu kopienu. Šo vērtību un cildenumu viņi sasnieguši pateicoties savai stiprajai ticībai un priekšzīmīgajai uzvedībai. No paša sākuma, kad viņi pieņēma islāmu, viņi ar stipru ticību pildīja jaunās reliģijas prasības ar pilnīgu pakļāvību.
Lai gan viņi netika spiesti pieņemt šo jauno reliģiju un dzīvot pēc tās, liela daļa no viņiem pavadīja savu dzīvi pravieša Muhameda (s.a.v.) tuvumā, piedalījās karos kopā ar viņu un centās izplatīt islāmu. Šajā procesā daži saskārās ar draudiem, spīdzināšanām un pat nāvi no islāma pretinieku puses, bija spiesti pamest savas mājas, īpašumus, sievas un bērnus un pārcelties uz citām vietām, taču viņi neatkāpās no savas ticības, no savas uzticības Dievam un Viņa pravietim.
Koranā ir slavēti un pieminēti pravieša Muhameda sekotāji; ir sniegta ziņa par viņiem.
Viņš pieminēja savus pavadoņus, kuriem bija bijis tas gods piedzīvot viņu pašaizliedzību kopā ar viņu, un iepazīstināja ar viņiem, sakot: “Tie ir…” un vēlējās, lai viņi būtu…
Kas attiecas uz nākamo paaudzi, jūs, visticamāk, piekritīsiet, ka vispārinājumi nebūtu īsti vietā.
Tomēr var teikt sekojošo:
Ir iespējams nonākt pie patiesībai tuva viedokļa, salīdzinot gan individuāli, gan sociāli, no periodiskā viedokļa, tās īpašības un iezīmes, kuras mēs uzskaitījām un kuras neuzskaitījām.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
