Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kristietība,
Tā ir reliģija, kas sākotnēji balstījās uz atklāsmi un kurai ir svēta grāmata. Lai gan tā ir monoteistiska, vēlāk tā tika pārveidota par trīsvienības ticību. Šajā reliģijā ir arī tādi reliģiski jēdzieni kā pravietis, eņģelis, pēcnāves dzīve un liktenis, taču šo jēdzienu izpratne un skaidrojums atšķiras no islāma.
Kristietība ir reliģija, kas balstās uz monoteismu, proti, uz ticību vienam Dievam.
Evaņģēlijos un citos rakstos ir atrodami šo apgalvojumu apstiprinoši izteikumi. Tiek runāts par Dieva vienotību (Jāņa evaņģēlijs, V/44). Taču tajos pašos tekstos ir arī daži izteicieni, metaforas, kas vēlāk tika interpretētas kā…
trīsvienība
Tas ir novedis pie neskaidrības. Tam ir nozīme laika intervālam starp Bībeles rakstītājiem un Jēzu Kristu. No otras puses, Trīsvienība kristiešu Bībelē nekur nav skaidri minēta. Tomēr
“es un tēvs esam viens”, “tava tēva gars”, “Dieva gars”
Tādas frāzes kā šī laika gaitā ir novedušas pie interpretācijām, kas galu galā ir novedušas pie tā, ka Jēzus un Svētais Gars ir uzskatīti par dieviem līdzās Allaham.
Šīs interpretācijas pirmais aizsācējs bija Pāvils, kurš vēlāk pievienojās apustuļiem.
“Lielākais teologs Jēzus Kristus laikā”
Pāvils, kā viņš tiek dēvēts, ir pazīstams kā mūsdienu kristietības pamatlicējs. Pēc mūsdienu zinātnieku domām,
mūsdienu kristietība
Tas, ko mēs pazīstam kā kristietību, lielā mērā balstās nevis uz Jēzus Kristus mācībām, bet gan uz Pāvila interpretācijām. Var pat teikt, ka nākamie gadsimti savu reliģisko pārliecību balstīja vairāk uz viņa interpretācijām nekā uz evaņģēlijiem. Pāvila mācības par galveno uzskata nevis Dievu, bet Jēzu Kristu. Pēc viņa domām, Jēzus nebija tikai cilvēks, bet gan tāds, kurš tika augšāmcelts ar Dieva spēku.
Kā redzams, mūsdienu kristietība balstās uz Pāvila interpretācijām.
Gan reliģijas sākotnējā forma, gan tās svētie raksti, Bībele, ir tikuši izkropļoti. Kristietība vairs nav autentiska reliģija. Tāpēc,
Kristietība, kādu to piekopj mūsdienu kristieši, un kristietība, par kādu mums stāsta Korāns, ir pilnīgi atšķirīgas viena no otras.
Korānā par kristiešiem
“Kristietis”
, arī kristiešiem
“Nasārieši”
ir lietoti vārdi (Āli Imrān, 3/67; Bakara, 2/62, 111, 113, 135, 140; Māide, 5/14, 18, 51, 69, 82; Tevbe, 9/30; Hadž, 22/17). Turklāt,
“Grāmatas ļaudis”
Šajos pantos, kuros ir ietverta frāze, ir uzrunāti arī kristieši. Piemēram,
„Saki: „Ak, Grāmatas ļaudis! Nāciet pie vārda, kas ir vienāds starp mums un jums: lai mēs pielūdzam tikai Allāhu un lai mēs Viņam neko nepievienojam.”“
(Āli Imrān, 3/64)
kā tas ir minēts pantā.
Saskaņā ar Korānu, starp kristiešiem un ebrejiem, tāpat kā starp ebrejiem un citiem, ir ielikta naidība un ienaids līdz pat pasaules galam, jo viņi nav pildījuši savus solījumus. Pravietis Muhameds (s.a.v.) ir sūtnis, kas sūtīts arī viņiem. Viņš ir atklājis viņiem daudzas lietas, ko viņi slēpa un noklusēja. Tomēr ebreji un kristieši paši…
“Dieva dēli un mīļākie”
Viņi apgalvojuši, ka ir tādi, kas iebilst pret pravieti Muhamedu (s.a.v.). Ebreji uzskatījuši Uzairu (a.s.) par Dieva dēlu, bet kristieši – Jēzu (a.s.). Tā kā viņi dievinājuši cilvēkus, viņi ir iekrituši nepieņemamā ticības pārkāpumā (Māide, 5/12-18; Tevbe, 9/20). Pievēršot Dievam bērnu, viņi ir rīkojušies pretrunā ar vienotības (Tevhid) būtību un garu. Tomēr…
“Dievs ir viens. Viņš ir pašpietiekams un viss ir atkarīgs no Viņa. Viņš nav dzimis un nav radījis. Neviens nav Viņam līdzīgs.”
(Ihlās, 112/1-4).
Korāns skaidri norāda, ka Jēzus (as) ir Dieva kalps un sūtnis, kurš sludināja monoteismu (vienīgā Dieva pielūgsmi) (Al-Ma’ida, 5/46-47, 62-69, 72-77). Tādējādi kristieši, kas pielūdz Jēzu, Marijas dēlu, kā Dievu,
“Dievs ir trīsvienības trešā daļa.”
(Al-Ma’ida, 5/72-75) tādējādi viņi ir novirzījušies no taisnā ceļa, attālinājušies no monoteisma principa. Kristiešus, kas ir attālinājušies no monoteisma principa, Visaugstākais Dievs aicina atgriezties pie savas reliģijas pamatprincipiem, pie monoteisma un islāma ceļa. (Al-Ma’ida 5/46).
Kā jau minēts iepriekš, kristietība ir viena no patiesajām reliģijām. Tās pravietis ir Jēzus (as), un tās svētā grāmata ir Bībele. Jēzus (as), kurš ir mūsdienu kristietības centrālais tēls un Pāvila teoloģijas pamats, ir tikai Dieva kalps un sūtnis. To viņš pats ir apliecinājis šādi:
„Jēzus teica: „Es esmu Dieva kalps. Viņš man deva grāmatu un iecēla mani par pravieti; Viņš mani svētīja, lai kur es arī nebūtu. Viņš man pavēlēja lūgties, dot ziedojumus un labi izturēties pret savu māti, kamēr es dzīvošu. Viņš mani nepadarīja par nelaimīgu tirānu. Lai man būtu miers dienā, kad es piedzimu, dienā, kad es nomiršu, un dienā, kad es tikšu augšāmcelts.””
(Marija, 19/30-33).
Turklāt, kristieši, kas dievišķo Jēzu (as) un viņa māti, izveidojot “trīsvienības” doktrīnu, tiks konfrontēti ar Jēzu (as) tiesas dienā, un tādējādi vēlreiz tiks atklātas kristiešu izdomātās meli. Šis jautājums ir minēts Korānā šādi:
„Vai tu, Jēzu, Marijas dēls, teici cilvēkiem: „Pieņemiet mani un manu māti par diviem dieviem, kas ir līdzās Dievam?”” – „Nē, man nepienākas teikt to, kas nav taisnība. Ja es to būtu teicis, Tu to noteikti zinātu. Tu zini, kas ir manā sirdī, bet es nezinu, kas ir Tavā sirdī. Patiesi, Tu vienīgais zini, kas ir neredzams.” – „Es viņiem teicu tikai to, ko Tu man pavēlēji: „Kalpojiet Dievam, manam un jūsu Kungam!” Es biju viņu liecinieks, kamēr biju viņu vidū. Kad Tu mani paņēmi no viņu vidus, Tu biji viņu sargs. Tu esi visu lietu liecinieks.”
(Al-Ma’idah, 5/117).
Kristietība pravieša Muhameda (sav) laikā bija tāpat sagrozīta kā mūsdienu kristietība.
Tātad, mūsdienu kristietība nav tāda kristietība, kādu sludināja Jēzus Kristus.
“Mesija ir Dieva dēls.”
viņi paši izdomāja tādus vārdus (At-Tawbah, 9/30) un
“Viņi ir pieņēmuši Marijas dēlu Kristu par savu Kungu, nevis Dievu.”
(At-Tawbah, 9/31).
Tāpat arī pašreizējiem kristiešiem nav nekāda sakara ar Jēzus (as) atnesto Evaņģēliju (Al-Ma’ida, 5/68). Jo, tāpat kā ebreju zinātnieki, arī kristiešu priesteri, lai gūtu kādu labumu, ir izmainījuši Dieva viņiem atklātās Grāmatas noteikumus (At-Tawba, 9/34).
Īsumā sakot, galvenās atšķirības starp islāmu un mūsdienu kristietību ir šādas:
1.
Kristietībā ir Trīsvienības doktrīna, savukārt islāmā ir monoteisma doktrīna.
2.
Islāms ietver visas dievišķās reliģijas un praviešus; kristietība savukārt atzīst par patiesu vienīgi Bībeli un neuzskata Korānu par Dieva iedvesmotu grāmatu.
3.
Kristietība apgalvo, ka cilvēks ir iedzimti grēcīgs un tāpēc viņam ir jābūt kristītam, lai tiktu šķīstīts; savukārt islāms norāda, ka visi cilvēki ir dzimuši bez grēka un neviens nevar uzņemties cita cilvēka grēku.
4.
Kristietībā priesteriem un garīdzniekiem ir tiesības izsūdzēt grēkus un piedot tos; islāmā grēkus var piedot tikai Dievs.
5.
Kristietībā Jēzus Kristus vārdi tiek uzskatīti par Dieva vārdiem; islāmā dievišķās pavēles tiek nodotas caur atklāsmi, ar eņģeļa Džibrila (Gabriēla) starpniecību.
6.
Kristiešu uzskatā Jēzus (as) tika piesists krustā. Islāma uzskatā Allāhs viņu uznesa pie Sevis.
7.
Lai gan mūsdienu kristieši apgalvo, ka viņu reliģija ir pēdējā reliģija, šim apgalvojumam islāma skatījumā nav nekādas nozīmes. Jo…
“Patiesībā, Dieva priekšā vienīgā ticība ir islāms…”
(Āl-i Imrān, 3/19) Un tagad…
“Kas pievērsīsies citai reliģijai, nevis islāmam, tas netiks pieņemts, un viņš būs starp tiem, kas zaudēs arī nākamajā dzīvē.”
(Āl-i Imrān, 3/85).
(skat. Šamil İslam Ank., Kristietības sadaļa)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
