– Mikrobi un vīrusi vairojas, daloties paši. Ja visam ir pāris, kā šie vīrusi, būdami unikāli, var dalīties un vairoties paši?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Dzīvās būtnes pašas no sevis nepavairojas; tās pavairo, audzē, attīsta un diferencē Dievs.
Tas, kurš mūs radīja un kurš tagad uztur mūsu dzīvību, ir tas pats, kurš rada, baro, dzirdina, audzē un vairo rozes, lakstīgalas, bites, mušas, govis, aitas un kazas.
Visuvarenais Dievs īsteno savu gribu un valda pār Visumu saskaņā ar likumiem, kurus Viņš pats ir nustatījis.
Mēs domājam, ka šo darbu veic tie likumi vai pati dzīvā būtne. Tomēr patiesībā šo darbu veic Visaugstākais Dievs.
Kas tie par likumiem?
Tie ir tādi likumi kā augšanas likums, attīstības likums, elpošanas likums, gremošanas likums un reprodukcijas likums.
Vai mēs tagad paši veicam elpošanas funkciju?
Nē.
Visuvarenais Dievs vispirms rada gaisu, kas sastāv no septiņdesmit astoņiem procentiem slāpekļa un divdesmit viena procenta skābekļa. Kad šis attiecība tiek izjaukta piesārņojuma dēļ, Viņš nekavējoties attīra gaisu. Viņš rada elpvadu un plaušas, lai uzņemtu gaisu. Ieelpotais gaiss nonāk asinīs, kur notiek nepieciešamā attīrīšana, un piesārņotais gaiss tiek izelpots. Tas pats notiek gan cilvēkā, gan aitā, gan ābelē – elpošanas likums darbojas vienādi.
Vai kāds tagad varētu pateikt?
: Es radīju gaisu, kas nepieciešams elpošanai, un plaušas, un ar šo gaisu un plaušām es attīru asinis?
Turklāt, šie procesi mūsu ķermenī turpinās arī tad, kad mēs guļam. Ja tie apstātos pat uz piecām vai desmit minūtēm un mēs nevarētu elpot, mūsu dzīve beigtos un mēs tūlīt nomirtu.
Tātad, mēs nevaram kontrolēt šo elpošanas likumu. Ja mēs, būdami saprātīgi un apzināti, nespējam veikt pat vissvarīgākās funkcijas savā ķermenī, kā tad to var izdarīt dzīvnieki, kuriem nav saprāta, apziņas un gribas, piemēram, bites, skudras, aitas un jēri?
Tāpat kā elpošanas likums darbojas dzīvajos organismos, tāpat darbojas arī gremošanas likums. Citiem vārdiem sakot, notikumi norisinās ārpus cilvēka gribas, spēka un zināšanām.
Piemēram, kas nosaka, kur nonāk kāda ēdiena sastāvdaļas, ko mēs apēdam?
Ja kalcijs, kas nonāk nagos, nonāktu acīs vai sirdī un tur pārkaulētos, mūsu dzīve pēkšņi beigtos. Elementi, kas nonāk mūsu ķermenī, tiek nosūtīti tur, kur tiem jābūt: tie, kas paredzēti galvai, nonāk galvā, tie, kas paredzēti zobiem, nonāk zobos, un tie, kas paredzēti sirdij, nonāk sirdī. Un tas viss notiek mums nemanot.
Tātad, mūsu ķermenī darbojas un saimnieko kāds ar neizmērojamu zināšanu, gribas un spēka apveltīts Būtne. Tas ir Dievs.
Dieva likums par vairošanos nav vienīgais.
Dieva radītais vairošanās likums nav vienīgais. Tas ir, lai radītu pēcnācējus, ir nepieciešami gan māte, gan tēvs – tas ir likums. Bet vairošanās nav obligāti saistīta ar mātes un tēva esamību.
Reprodukcija ar mātes un tēva līdzdalību.
“dzimumvairošanās”
to sauc par partenogenezi. Tāpat sauc par vairošanos bez mātes un tēva.
“bezdzimumu vairošanās”
tiek saukts.
Piemēram, kartupelis tiek sagriezts gabalos, atdalot daļas ar “acīm”. Katrs no šiem gabaliem tiek iestādīts zemē, un no tā izaug daudz kartupeļu. Lūk, kur notiek vairošanās bez tēva iesaistīšanās.
Tāpat kā.
sēnēs, baktērijās un vīrusos
Tā ir līdzīga bezdzimumu reprodukcija, proti, vairošanās bez tēva.
Ir arī tādi dzīvnieki, kas vairojas bez tēviņa. Piemēram,
“trutene”
No apaugļotām olām, ko dēj mātīte, izšķiļas mātītes, bet no neapaugļotām – tēviņi.
Reprodukcijas un vairošanās likums arī ir Dieva, un Dievs ir tas, kas to īsteno.
Tam ir vairāki iemesli. Bet ne iemesli paši par sevi ir tie, kas to izraisa, bet Dievs, kas stāv aiz šiem iemesliem.
Galvenais ir nepieķerties tiem iemesliem,
tas ir spēt saskatīt Dieva varenību aiz šiem iemesliem.
Piemēram, tavu eksistenci ir izraisījuši tavi vecāki. Bet viņi paši kādreiz arī neeksistēja; viņi arī tika radīti. Un tevi…
Vai tā ir tava māte, kas tevi radīja mātes vēderā, piešķīra tev rokas, kājas, rokas un kāju pirkstus, ievietoja tavu sirdi tavā krūtīs un tavus smadzenes tavā galvā?
Viņš nezina, kas un kā notiek viņa nespējīgajā ķermenī.
Ja viņš tev atdotu savas acis, ko tad viņš pats darītu bez acīm?
Tātad, ne tavas mātes acis un ausis ir tās, kas to uztver.
Pēc tam, kad esam redzējuši visu šo notikumu krāšņumu, vienīgais, kas varētu apdzēst cilvēka izbrīna liesmu, ir…
“Allahu Akbar”
tātad cilvēks,
„Ak, Dievs, cik liela ir Tava varenība, zināšanas un griba! Tu esi brīvs no jebkāda trūkuma. Paldies Tev, ka Tu esi un rūpējies par mani un visiem maniem mīļajiem, nodrošinot mums visu nepieciešamo dzīvei. Tas viss liecina par Tavu lielo, pat ļoti lielo mīlestību pret mums. Es Tevi arī ļoti mīlu. Ko Tu vien pavēlēsi, tas tiks izpildīts.”
viņam/viņai vajadzētu teikt.
Ja Dieva varenā roka, kas stāv aiz notikumiem, nav saskatāma, tad notikumi tiek skaidroti ar cēloņiem, dabu vai nejaušību. Tādējādi cilvēks pielūdz citus dievus līdzās Dievam, proti, pieļauj širku (daudzdievisma).
Tas savukārt izslēdz cilvēku no islāma.
Dievs šim cilvēkam padarīs visu pasauli par cietumu. Un viņš tiks nosūtīts uz elli, kur viņš paliks mūžīgi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
