– Kāda varētu būt jēga tam, ka vienā un tajā pašā pantā ir gan “viņš”, gan “mēs”? Būtu pateicīgs, ja to izskaidrotu man saprotamā veidā.
– Tiek arī apgalvots, ka vārds “mēs” pantā attiecas uz Gabriēlu, jo viņš runā par sevi kā par “mēs”. Vai tas ir pareizi?
– Mans jautājums nav: “Kāpēc pantā ir lietots vārds “mēs”?” To es nejautāju… Kāpēc tajā pašā pantā, kur Dievs runā par sevi kā par “viņu”, pirms panta beigām viņš turpina, lietojot vārdu “mēs”?
– Un kāpēc viņš, runājot par “viņu”, neizmanto “es”, bet turpina ar “mēs”?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Zuhruf suras 11. panta tulkojums:
„Viņš ir Tas, kurš no debesīm lej lietu pēc mēra. Ar to mēs atdzīvinām mirušu zemi. Tāpat jūs tiksiet izcelti no saviem kapiem.”
– Šī panta pirmais teikums ir
„Viņš ir Tas, kurš no debesīm lej ūdeni pēc mēra.”
Šī frāze attiecas uz iepriekš minētajiem 9. un 10. pantiem. Šo divu pantu tulkojums ir šāds:
“Viņiem:
“Kas radīja debesis un zemi?”
Ja tu jautāsi, tad noteikti:
‘Viņš ir tas Varenais un Gudrais’
(Viņš ir absolūtais uzvarētājs, pilnīgs valdnieks un gudrības īpašnieks – Allahs)
radīja.’
tā viņi saka. Viņš ir tas, kurš padarīja zemi par šūpuli jūsu labā un radīja ceļus un pārejas, lai jūs varētu atrast savu ceļu.
Tas ir viņš.”
(Zuhruf, 43/9-10)
Šeit ir izmantota trešā persona.
“saistāmais vārds”
kas ir
“ellezi”
liekot prievārdu sākumā
“Viņš, kurš…”
Var tulkot arī kā:
Taču abos tulkojumos jāņem vērā šis fakts: 11. suras panta pirmais teikums ir atsauce uz 10. pantu. Tur ir lietota trešā persona.
“…Tas ir viņš”
tāpēc, ka šeit tiek izmantots
-atsaucoties uz
– izmantots tas pats stils. Tas ir arī arābu valodas prasība. Ja divi teikumi ir blakus, tad tie izskatās šādi:
“Viņš ir Tas, kurš padarīja zemi par šūpuli jums un radīja ceļus un pārejas, lai jūs varētu atrast ceļu.”
Tas ir viņš.
”
(10)
Un Viņš ir Tas, kurš lej no debesīm ūdeni pēc mēra,
Tas ir viņš.”
(11). (Tāds pats stils ir izmantots arī 12. pantā, kas seko šim pantam:
“Un Viņš ir Tas, kurš radīja visus pārus un radīja jums no kuģiem un lopu mātēm to, ko jūs jājat.”
Tas ir viņš.
”)
– Kas attiecas uz BIZ jautājumu:
11. suras otrā panta tulkojums ir šāds:
„Mēs ar viņu atdzīvināsim mirstošu zemi. Tāpat arī jūs tiksiet izcelti no savām kapavietām.”
Kā redzams, arī iepriekšējais teikums
“ellezi / Viņš”
tiek izmantots sava veida trešās personas vienskaitļa vietniekvārds, savukārt šajā otrajā teikumā
“mēs… dodam dzīvību”
kas satur pirmajā personā daudzskaitlī lietotu vietniekvārdu
“mēs izsludinājām”
ir iekļauts darbības vārds.
– Šeit ir izmantots paņēmiens, kad no trešās personas vienskaitļa tiek pāriets uz pirmo personu daudzskaitļa, lai mainītu izteiksmes stilu.
“izsmalcinātība”
ir izdarīts. Tas nozīmē, ka ir mainīts iepriekšējais izteikuma stils. Retorikā to sauc par
“māksla izteikt komplimentus”
tiek saukts.
Šis mākslas paņēmiens ir ļoti izplatīts arābu valodā, kā arī ir bieži lietots literārs paņēmiens Korānā.
Piemēram, pirmajos četros Fatiha suras pantos ir ievērots trešās personas stils:
“Bismillāhirrahmānirrāhīm. Slava Allāham, pasaules Kungam, žēlsirdīgajam, līdzjūtīgajam, tiesas dienas valdniekam.”
Savukārt nākamajā, piektajā pantā, stils ir mainīts un pāriets uz otro personu vienskaitlī:
“Mēs kalpojam vienīgi Tev, un vienīgi no Tevis mēs lūdzam palīdzību!”
Šīs komplimentu mākslas mērķis ir piešķirt izteicienam jaunu dzīvīgumu, nozīmei – jaunu aspektu. Arī šajā pantā ir sekots tam pašam mērķim.
Proti:
Sākot ar 9. pantu.
-atbildot uz jautājumu-
Ir norādīts uz Dieva radītāja spēju. Nākamajos 10. un 11. pantos ir sniegtas detaļas un uzsvērta radīšanas tēma. Tomēr 11. pantā…
“mirušās zemes atdzīvināšana ar no debesīm nākšo ūdeni”
lai Dieva spēks, zināšanas un gudrība tiktu spilgti iedzīvinātas prātos un sirdīs, Viņš pats, Visaugstākais, ir iejaucies šajā jautājumā un
“mēs…”
teica.
– Pantā
“Enšertu”
(Es… dodu dzīvību)
vietā
“ENŠERNA”
(Mēs dodam dzīvību)
Šī vārda jēga ir izteikt Allāha varenību, diženumu un Viņa spēka bezgalīgumu. Korānā šis vārds tiek lietots attiecībā uz Allāhu.
“mēs”
Aizstājvārdi ir sastopami diezgan bieži.
Vispārīgi runājot, Korānā Dievs ir…
“es”
vietā
“mēs”
Tā lietošanas jēga var tikt izskaidrota šādi:
a)
Ar to Allāhs ir izpaudis Savu varenību un diženumu.
b)
Dievs
“mēs”
tādējādi viņš norāda arī uz saviem vārdiem un īpašībām. Piemēram, pantā, par kuru mēs runājam,
„Mēs, kas esam bezgalīgās varenības, zināšanu, gudrības un žēlastības īpašnieki, atdzīvinām ar lietu izkaltušo zemi.”
Tādējādi tiek norādīts, ka lietus ir iemiesota žēlastība, un tiek atsaukties uz to, ka cilvēku atdzīvināšana ir šo vārdu un īpašību nepieciešamība.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai nebūtu labāk, ja 1. pantā no Sūras al-Isrā būtu teikts “mūsu zīmes”, nevis “Viņa zīmes”?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
