– Vai varētu pastāstīt par gudrību, kas slēpjas faktā, ka cilvēki runā dažādās valodās un ir sadalīti pa ciltīm?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgā panta tulkojums:
„Debesu un zemes radīšana, jūsu valodu un ādas krāsu atšķirības – tas viss ir Viņa (eksistences un varenības) pierādījums. Patiesi, tajā ir zīmes tiem, kas saprot.“
(Rūm, 20/22)
Šajā pantā ir pieminētas gan zīmes Visumā, gan cilvēka paša ķermenī, kas norāda uz Dieva absolūto spēku un zināšanu.
Vispirms visas cilvēces.
izcelsme no zemes
Tiek apgalvots, ka tas ir tā. Tas, ka zeme vispirms pārvēršas par cilvēku un ka cilvēks izplatās pa zemi neskaitāmos indivīdos, ir izklāstīts kā pants, un mēs tiekam aicināti par to domāt.
Iekļaujot ģimenes kontekstu.
cilvēka radīšana no viena un tā paša dzimuma, no vienas un tās pašas būtības, gan vīrieša, gan sievietes,
Tas ir vēl viens pierādījums, kas norāda uz Dieva zināšanām un spēku.
Tad cilvēces pasaule,
valodu un krāsu atšķirības
tiek mums piedāvāts kā vēl viena pamācoša aina, par kuru vērts padomāt.
Tas, ka katrs cilvēks ir unikāls – sākot no balss un sejas un beidzot ar pirkstu nospiedumiem, pat šūnām un gēniem – un neatgādina nevienu citu, ir pierādījums Dieva bezgalīgās gribas un spēka varenībai un majestātiskumam.
No Ādama (as) līdz pat pasaules galam, visu cilvēku atšķirība izskatā un īpašībās ir viens no lielākajiem pierādījumiem par Dieva vienotību. Jo katrā sejā ir nepieciešama griba un spēks, kas radīs tai unikālu atšķirību un iezīmēs to tā, lai tā neatgādinātu nevienu citu cilvēku no pirmā līdz pēdējam. Lai tā neatgādinātu citas sejas, ir jābūt Būtnei, kas zina visas sejas, atšķir tās pēc savas gribas un piešķir tām tādu formu. Citādi tas nav iespējams.
Tātad, lai kādam cilvēkam piešķirtu unikālu seju, ir jāzina un jāspēj iedomāties visas sejas. Tas ir iespējams tikai ar bezgalīgām zināšanām un gribu.
Tas pats attiecas arī uz valodu. Neviena cilvēka balss nav tāda pati kā cita cilvēka balss. Katra balss ir unikāla. Šo unikālo balsi var dot tikai tas, kurš zina un ir radījis visas cilvēku balsis. Tas, kurš nezina pagātni, nākotni un visu cilvēci, kurš nav radījis un kuram nav bezgalīgas gribas, nevar dot šādu balsi.
Tātad, tas, ka katram cilvēkam ir atšķirīga gan seja, gan balss, liecina par tā Būtnes eksistenci un vienotību, kas viņiem šo atšķirību piešķīrusi; par Viņa bezgalīgajiem vārdiem un īpašībām. Tas, kas prot lasīt, to izlasīs.
No otras puses, kāds cilvēks
Viņu var atpazīt vai nu pēc izskata, vai pēc balss.
… Jo cilvēkam ir jāspēj atšķirt un pazīt tiesīgo no netiesīgā, draugu no ienaidnieka, un šim nolūkam ir nepieciešams atšķirt personas vienu no otras. Dažreiz tas notiek ar acīm. Tāpēc Dievs ir radījis cilvēkus ar atšķirīgām ārējām pazīmēm. Dažreiz tas notiek ar ausīm; tāpēc Dievs ir radījis cilvēkus ar atšķirīgām balsīm. Taču pieskāriens, oža un garša nav tik efektīvi ienaidnieka un drauga atpazīšanā. Šajā ziņā atšķirības sejās, ko var pamanīt ar acīm, un atšķirības balsīs, ko var pamanīt ar ausīm, liecina par Tā, kas tās radījis, eksistenci un vienotību.
Ir arī tādi, kas apgalvo, ka dažādas valodas, kas minētas pantā, attiecas uz atšķirībām starp tādām valodām kā arābu, persiešu un grieķu valoda.
(Razi, Mefatih, attiecīgā panta interpretācija)
Turklāt, zināšanas nozīmē izcelšanos. Izcelšanās un atšķirība rodas no atšķirības un īpatnībām. Lai to norādītu, pantā ir teikts “ālimīn” – tiem, kuriem ir zināšanas.
Tāpēc zinātnieki, kas ir zinoši, zina, ka, pirmkārt, visa šī daudzveidība un atšķirība parāda Visaugstākā Dieva, kas rada dažādas dabas, mainot dabas gaitu, spēku. Un tas, ka Viņš uztur un vada visu šo pārmaiņu kārtību, parāda Viņa zināšanu un mākslas pilnību un gudrību.
Citā nozīmē, valodu un krāsu maiņā ir kāda gudrība. Proti, viena no šīm gudrībām ir…
“…Mēs jūs sadalījām tautās un ciltīs, lai jūs iepazītos savā starpā…”
(Al-Hudžurat, 49/13)
tā ir iepazīšanās, kas attīstās un izplatās, kā ir norādīts.
Tikai ar zināšanām ir iespējams izveidot sabiedrību, kas ietver tik daudz dažādu valodu un rasu.
Tātad, jo vairāk valodu cilvēks zina, jo vairāk zināšanu viņš iegūst par Visaugstākā Dieva (Allāha) vārsnām.
Tātad, cilvēku seju pazīšana ir tikpat svarīga zinātne kā valodu zināšana.
(skat. Elmalılı Hamdi, Hak Dini, attiecīgā panta skaidrojums)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāpēc cilvēki ir iedalīti melnādainos, baltādainos utt.?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
