– Vai tirdzniecības preču zakats tiek aprēķināts, ņemot vērā to vērtības pieaugumu gada laikā?
– Vai zekātu var dot mantas veidā?
– Mums ir būvmateriālu veikals, un kā mums būtu jāmaksā zakāts par šo veikalu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Tā kā jebkura veida prece, kas tiek pirkta un pārdota un kas tiek turēta ar mērķi gūt peļņu, tiek uzskatīta par tirdzniecības preci, tai ir jāmaksā zakats.
Nekustamais īpašums, piemēram, mājas, zemes gabali, veikali, viesnīcas, pirtis; preces, piemēram, audumi, paklāji, kilimi, sadzīves tehnika; labība, piemēram, kvieši, mieži, rīsi, lēcas; svērtās preces, piemēram, dzelzs, varš, alumīnijs; dzīvnieki, piemēram, aitas, liellopi un zirgi, ir tirdzniecības preces.
Pirmkārt, lai aprēķinātu tirdzniecības preču zekatu, ir jāpaiet vienam gadam un jābūt sasniegtai nisab summai.
Tirdzniecības preču nisabā par pamatu tiek ņemts zelta un sudraba nisaba apjoms.
Saskaņā ar to, ja tirdzniecības preču vērtība gada sākumā sasniedz nisabu, kas ir 20 miskālu (85 grami) zelta vai 200 dirhemu (595 grami) sudraba, tad zekāts tiek aprēķināts, ņemot vērā to vērtību gada beigās.
Gada laikā notiekošās svārstības neietekmē zekātu.
Bet, ja tā vērtība gada beigās nokrītas zem nisab apjoma, tad zekāts vairs nav jāmaksā.
Ja tirgotājs gada laikā bankrotē vai viņam vairs nav nekādu preču vai naudas, tad “gada termiņš” vairs nav spēkā un zekāta pienākums atkrīt.
Pēc Šāfiī un Mālikī mazhabiem,
Lai tirdzniecības preces sasniegtu zekāta obligāto apjomu, ņem vērā tikai to apjomu gada beigās. Ja preces vērtība gada sākumā vai vidū ir bijusi zemāka par obligāto apjomu, tas neietekmē zekāta obligātumu. Piemēram, ja kāds ir sācis tirdzniecību ar kapitālu, kura vērtība gada sākumā bija 10 miskāli (42,5 grami) zelta, un gada beigās viņa kapitāls ir sasniedzis obligāto apjomu, tad zekāts jāmaksā no visa kapitāla, negaidot, kamēr paiet gads no tā pieauguma.
Savukārt, saskaņā ar Hanbelītu mazhabu,
Lai tirdzniecības prece būtu pakļauta zakātam, tās vērtībai no gada sākuma līdz beigām jābūt vismaz nisāba apmērā. Ja gada laikā preces vērtība nokrītas zem nisāba apmēra,
“lai paiet gads”
Šis nosacījums vairs nav spēkā, tāpēc zekāts nav jāmaksā. Lai šis īpašums būtu pakļauts zekātam, ir nepieciešams, lai pēc sasniegšanas nisaba (minimālā apjoma) paietu vēl viens gads.
Jusufs el-Kardavi. Fikhuz-Zekāt, I/329-331)
Ja ar preci, ar kuru tiek tirgots, gada laikā tiek apmainīts pret tādu pašu preci vai citu preci,
“viena gada laikposms”
Tas nav atcelts. Zakat ir jāmaksā saskaņā ar gada beigās veikto aprēķinu. Piemēram, ja kādam gada sākumā piederēja celtniecības dzelzs, kura vērtība sasniedza nisāba apmēru, un viņš to pārdeva un nopirka ķieģeļus, bet pēc tam tos pārdeva un nopirka cementu, tad, ja šī manta gada beigās nepārsniedz nisāba apmēru, viņam ir jāaprēķina un jāmaksā zakat.
Tirdzniecības preču zakats.
Aprēķinot vērtību, tā tiek noteikta atbilstoši tirgus apstākļiem attiecīgajā vietā.
Šajā gadījumā par pamatu ņem nevis preces tirgus vērtību un pārdošanas cenu, bet gan iegādes cenu un izmaksas. Jo bieži vien preces pārdošanas cena mainās atkarībā no tirgus apstākļiem, piedāvājuma un pieprasījuma attiecības un pircēja situācijas. Tas kļūst skaidrs tikai pēc pārdošanas. Taču, kamēr prece vēl nav pārdota, precīza pārdošanas cena nav zināma. Savukārt, izmaksas vai iegādes cena ir zināmas. Tāpēc…
aprēķinot tirdzniecības preču zakatu
Būtu veselīgāk un vieglāk, ja par pamatu tiktu ņemta iegādes cena vai pašizmaksa.
Tāpat kā zelta un sudraba gadījumā, arī tirdzniecības precēm zekāta likme ir viena četrdesmitā daļa.
Tirdzniecības preces tiek aprēķinātas vai nu pēc zelta, vai pēc sudraba vērtības. Ja preces vērtība pēc viena no šiem rādītājiem nesasniedz nisabu, bet pēc otra sasniedz, tad zekāts jāmaksā pēc tā rādītāja, kas sasniedz nisabu. Piemēram, ja preces vērtība pēc zelta nesasniedz nisabu, bet pēc sudraba sasniedz, tad zekāts jāmaksā, aprēķinot to pēc sudraba vērtības.
Tirdzniecības preču zakats,
Zakat var izmaksāt gan naudā, gan arī pašā precē. Piemēram, audumu tirgotājs var izmaksāt zakat gan naudā, gan audumos. Šajā gadījumā ir lietderīgi ņemt vērā nabadzīgā vajadzības. Priekšroka dodama tam, kas nabadzīgajam ir noderīgāks. Aprēķinot zakat no tirdzniecības precēm, no tām atskaita parādus, un atlikusī summa ir pakļauta zakatam.
(Mehmeds PAKSU, Mūsu lūgšanu dzīve-1)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
