1
Kā reproduktīvā sistēma ir pretrunā ar evolūciju?
– Lai kāda suga varētu turpināt savu dzimtu, tai ir jābūt no tās pašas sugas, lai pārošanās rezultātā rastos auglīgs pēcnācējs un dzimta turpinātos. Vienlaikus ir jābūt vienādam hromosomu skaitam, pretējā gadījumā dzimta nevarēs turpināties un izmirs.
2. Kā tad evolucionisti, apvienojot cilvēka un pērtiķa atšķirīgās hromosomas, izskaidro kopējo senču izcelsmi?
3. Vai varētu sīkāk paskaidrot šo hromosomu jautājumu?
– Kā reproduktīvā sistēma ir pretrunā ar evolūciju?
4. Ja dažādu sugu dzīvnieki krustojas, no tā nevar rasties auglīgs pēcnācējs, pat ja tas ir iespējams, tas būs sterils un suga nevar turpināties, tāpēc nevar būt kopīga senča un evolūcijas. Vai es kļūdītos, ja to paskaidrotu kādam evolucionistam? Vai varētu man to izskaidrot?
– Lūdzu, veltiet laiku un izskaidrojiet to detalizēti un saprotami?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Lai jūs varētu saprast atbildes uz šiem jautājumiem.
“Kā notiek dzimumvairošanās dzīvajos organismos?”
Īsumā, lūk, tas ir:
Visos dzīvajos organismos, proti, augos, dzīvniekos un cilvēkos, Visuvarenais Dievs ir nustatęs vienu un tą pačią likumsakarību, kas attiecas uz pēcnācēju radīšanu no mātes un tēva, ko sauc par dzimumisko vairošanos.
Ņemsim par piemēru cilvēku. Katrā cilvēkā ir vidēji simts triljonu šūnu, un
Katrā šūnā ir 46 hromosomas.
No tiem 23 ir mantoti no mātes un 23 no tēva.
Kā zināms, lai rastos pēcnācējs, nepieciešama tēva spermas un mātes olšūnas saplūšana. Ja no šūnas ar 46 hromosomām jāizveido sperma, tad šūna dalās, un hromosomu skaits samazinās uz pusi. Tātad…
katrā spermatozoīda ir 23 hromosomas
ir.
Šūna ar 46 hromosomām, kas atbild par mātes olšūnas veidošanos, arī dalās, un hromosomu skaits samazinās uz pusi. Rezultātā
Oocīts ar 23 hromosomām.
tiekšanās notiek. Lūk, reprodukcijas laikā šīs divas šūnas apvienojas un
Zigota ar 46 hromosomām
veidojas šūna. Šī šūna ir mazuļa pirmā šūna. Šī viena šūna dalās un kļūst par divām šūnām.
Tā kā dalās arī dabiskās hromosomas, katrā šūnā joprojām ir 46 hromosomas.
Šīs šūnas dalās un vairojas šādā veidā, un vienlaikus sāk diferencēties. Tas nozīmē, ka dažas šūnas diferencējas, lai veidotu sirdi, citas – galvu, citas – acis. Bet visās šūnās tiek saglabāts 46 hromosomu skaits.
Taču, kad veidojas olšūna un spermatozoids, Dievs samazina hromosomu skaitu uz pusi.
– Kāpēc dažādu sugu krustojoties, nevar iegūt auglīgus pēcnācējus?
No viena un tā paša vecāka iegūtie hromosomas ir kā spoguļattēli viens otram. Ja no mātes iegūtais ir kā labā roka, tad no tēva iegūtais ir kā kreisā roka. Tāpēc tos sauc par…
pāra hromosomas jeb homologās hromosomas
tiek saukts.
Pieņemsim, ka jums ir divi 33 krellīšu rožukroņi. Šie rožukroņi ir taisni, to gali nav savienoti. Katrs no rožukroņiem ir identisks otram. Tas nozīmē, ka 18. krellīte pirmajā rožukronī ir identiska 18. krellītei otrajā rožukronī. Bet 18. un 19. krellīte, 19. un 20. krellīte ir atšķirīgas.
Lūk, katra no šīm krellēm ir kā hromosoma. Viena nāk no mātes, otra no tēva. Krelles attēlo gēnus, kas atrodas uz hromosomām.
Ja, piemēram, 18. gēns pirmajā hromosomā, kas ir mantots no mātes un atbild par acs formu, krāsu un citām īpašībām, tad 18. gēns otrajā hromosomā, kas ir mantots no tēva, arī nosaka acs raksturīgās iezīmes.
Jūs varat to uztvert arī kā informāciju, kas ir šifrēta zibatmiņas diskā.
Ja divi līdzīgi zibatmiņas diski satur vienādu informāciju, kas ir šifrēta kā viena otras apgrieztā kopija, tad, kad tie satiekas, tie veido veselumu. Līdzīgi ir ar informāciju, kas iegūta no mātes un tēva un ir šifrēta līdzīgos gēnos ar līdzīgiem rakstzīmēm.
Tātad katras sugas gēni ir unikāli kodēti šīs sugas indivīdiem. Ja šī koda labā puse atrodas mātes hromosomā, tad kreisā puse atrodas tēva hromosomā, kas ir pāra hromosoma, tajā pašā vietā un ar tādu pašu formu un struktūru.
Un tieši šeit slēpjas visa problēmas būtība.
Ja māte un tēvs ir dažādu sugu,
Tā kā to hromosomu skaits, kā arī hromosomu forma un gēnu izvietojums un forma neatbilst viens otram, pēcnācēji nerodas. Pat ja tie rastos, to hromosomas nevarētu savienoties, tāpēc nebūtu iespējams iegūt auglīgus pēcnācējus.
Viņam/Viņai par godu.
Dzimumvairošanās neļauj veidoties jaunām un atšķirīgām sugām.
tiek saukts.
– Tātad, kā evolucionisti izskaidro kopējo priekšteci starp cilvēku un pērtiķi, ņemot vērā, ka tiem ir atšķirīgs hromosomu skaits?
Pamatinformāciju par vairošanos, ko mēs centāmies sniegt iepriekš, atradīsiet jebkurā bioloģijas grāmatā. Jo Visaugstākā Dieva likums par vairošanos ir vienāds visiem dzīvajiem organismiem.
Evolucionisti apgalvo, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa, taču šis apgalvojums nav balstīts uz zinātni, bet gan uz pasakām, kurās raganas ar savām nūjām rada dažādas struktūras.
“laiks”
Viņi to izskaidro ar raganu pūri.
“Tas notika ar laiku.”
viņi saka.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
