– Man ir divdesmit viens gads, un es audzēju bārdu, kā to darīja pravietis Muhameds (sav). Kāda bija viņa bārdas kopšana, ko viņš uz tās lika, cik bieži viņš to ķemmēja, vai viņš lika to, ko lika, pēc ķemmēšanas vai pirms?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pravietim Muhamedam (s.a.v.) ir daži sunneti, kas ir viņa dabiskās rīcības veidi. Viņa ģērbšanās, ēšana un dzeršana, ķermeņa kopšana un tīrība ir šāda veida. Daudzi no tiem ietilpst pieklājības normu kategorijā. Ticīgie, sekojot šiem sunnetiem, izgaismo savas darbības.
Lūk, daži no šiem iedzimtajiem sunnetiem, kā tos no mūsu mīļotā pravieša Muhameda (s.a.v.) ir atstāstījusi mūsu māte Aiša:
“Desmit lietas ir iedzimtas.”
(tā ir iedzimta īpašība):
ūsu saīsināšana, bārdas audzēšana, misvaka lietošana, deguna skalošana, nagu apgriešana, pirkstu starpu mazgāšana, padušu tīrīšana, apakšējo ķermeņa daļu skūšana, istindža un istibra.”
(Muslims, Tahāre 56; Nesāī, Zīnet 1)
Noslēgumā.
bārda ir gan dabiska, gan sunna (proroka Muhameda ieteikums)
par to nav šaubu.
Bārdas apjoms, kas atbilst sunnetam.
kad tā ir aptuveni sauja pilna
Ir vienprātība. Nogriezt vairāk nekā vienu šķipsnu ir sunna, un tas ir pat nepieciešams. Jo pravietis (s.a.v.),
viņš bija nogriezis vairāk nekā šķipsnu no savas bārdas, saīsinot to gan platumā, gan garumā.
(Tirmizi, Edeb 17)
Viņš vienmēr rūpējās par to, lai viņa bārda būtu tvarkinga un labā formā.
Bārdas garums
Mūsu zinātnieki nav uzskatījuši par sunnetu (islāma tradīcija) bārdu, kas ir īsāka par vienu sauju, un šāds bārdas garums nav atzīts par atbilstošu.
“Ar šo var aizstāt apgraizīšanu”
viņi nav teikuši.
(Fethu’l Kadir, 2/77; Ibn Abidin, 2/113; Cezirî, 2/44)
Bārdas apjoms atbilstoši sunnetam.
(šķipsniņa)
bija tādi, kas teica, ka viņš jāatbrīvo un ka nevienai pusei nevajadzētu iejaukties,
ir jāizskata visos aspektos / ir jāizskata no visiem rakursiem
Bija arī tādi, kas tā teica.
Imam Nevevi
uzskatot par nevēlamu bārdas saīsināšanu platumā,
Hanafi un Hanbali zinātnieki
pamatojoties uz skaidru šajā jautājumā esošu hadīsu un ņemot par piemēru Hazreti Ömer, Abdullah ibni Ömer un Ebu Hureyre hazretlerinin rīcību,
Viņi nav saskatījuši nekādu iebildumu.
Daži citi zinātnieki arī
“Ja bārda ir pārāk gara un bojā sejas skaistumu, tad to saīsina.”
Tā viņi ir teikuši. Pēc šo zinātnieku domām, ja bārda ir tik gara, ka izraisa cilvēku izsmieklu un izkropļo sejas formu, tad ir jāsaīsina tās platums un garums.
Nav nekādas problēmas ar to, ka bārdu apgriež kakla daļā.
Tāpat ir zināms, ka pravietis Muhameds (savsallahu aleyhi ve sellem) ir brīdinājis tos, kuriem ir nekārtīgi mati un bārda, lai tie būtu kārtīgi.
Tomēr,
Bārdu audzēt vai apgriezt slavas un izrādīšanās nolūkos nav atļauts.
(Tuhfetü’l Ahvezi, 8/38-39; Muvatta, Ša’r 7)
Atbalstīt šo sunnetu, apsveikt tos, kas to praktizē, un izrādīt viņiem cieņu ir islāmiska rīcība, taču nav normāli nicināt un pazemot tos, kas to nepraktizē vai ir to pametuši kāda attaisnojuma dēļ, un uzskatīt to par lielu islāmisku trūkumu.
Jo īpaši kaitēt musulmaņu vienotībai un brālībai šīs problēmas dēļ nav tas, ko darītu apzinīgs musulmanis.
Tie, kas pilda šo sunnu, audzējot bārdu, nedrīkst ar aizdomām skatīties uz tiem, kas kādu iemeslu dēļ nevar audzēt bārdu vai ūsas. Nedrīkst nepareizi domāt par musulmani, kurš nav izpildījis/nav varējis izpildīt sunnu, un tādējādi iegrimt grēkā, kas ir aizdomas.
Tie, kas nevar izaudzēt bārdu un ūsas, vismaz lai cenšas izaudzēt ūsas, ņemot vērā joku par atšķirību no citiem, un lai ūsām piešķir tādu formu, kā minēts hadīsos.
tā, lai neskirtos pie lūpām
viņiem vajadzētu pielāgoties.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai ir kāds hadīss, kas nozīmētu, ka tas, kurš ķemmē savu bārdu, ir pasargāts no nelaimēm?
– Kāda ir gudrība, kas slēpjas aiz tā, ka olīveļļas uzklāšana uz matiem ir sunna (islāma tradīcija)?…
– Vai matu ķemmēšana ir sunna (islāma tradīcija)?…
– Kāds ir spriedums par bārdas skūšanu vai audzēšanu? Ar pierādījumiem…
– Kādi ir bārdas audzēšanas ieguvumi, ka musulmaņi audzē bārdu…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
