Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pēc tam, kad pravietis Muhameds ar savu armiju iekaroja Haibaru.
Vādi’l Kurā’
jau ir pārvietojies. Šeit ir
Haibara
ar
Teima
Tā bija vieta, kur atradās ciemati starp abām pilsētām. Pirms islāma ienākšanas šo vietu apdzīvoja un attīstīja ebreji.
Pēc tam, kad Vādi’l Kurā ebreji tika sodīti par nodevību, ko Benî Kurayza ebreji izdarīja Grāvju kaujā, viņi nolēma, paņēmuši sev līdzi apkārtējos ebrejus, doties uz Medīnu, taču šo iespēju neieguva.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) vispirms aicināja šejienes ebrejus pieņemt islāmu. Viņš paziņoja, ka, ja viņi pieņems islāmu, viņu asinis tiks atlaistas, viņu īpašumi paliks viņiem, bet par to, kas slēpjas viņu sirdīs, atbildēs Dievs.1 Vādi’l Kurā iedzīvotāji šo piedāvājumu noraidīja un sagatavojās kaujai.
Tad pravietis Muhameds (sav) viņus aplenca.
Pirmajā aplenkuma dienā notikušajā sadursmē tika nogalināti aptuveni desmit ebreju vīru.
2
Pravietis vēlreiz aicināja viņus pieņemt islāmu. Viņi atkal atteicās un pretojās cīnītājiem. Taču viņi nespēja ilgi izturēt cīnītāju uzbrukumu, un vēl pirms saule bija pacēlusies par šķēpa garumu, viņi bija spiesti padoties.3
Šeit tika iegūts liels daudzums laupījuma. Pravietis, saskaņā ar savu ieradumu, laupījumu sadalīja piecās daļās. Četras daļas viņš sadalīja starp cīnītājiem, bet vienu daļu atvēlēja valsts kasei (Beitülmale).
Kas attiecas uz tās teritoriju,
Tāpat kā Haibarā, turienes iedzīvotājiem tika atļauts palikt, ar nosacījumu, ka raža tiks sadalīta uz pusēm.
4
Zemsvītras piezīmes:
1. Ibn Kesīr, Sīra, 3:413.
2. izdevums, 3:413.
3. izdevums, 3:413.
4. Ibn Kesīr, Sīra, 3:413.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
