Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Starp tiem, kas tika sagūstīti Haibaras iekarojuma laikā, bija arī Safija.
Viņas īstais vārds ir Zejneb.
Hazreti Safijje
Viņa bija Benī Nadir cilts vadoņa Hujeja bin Ahtaba meita.
Viņa māte bija Berre, Semevēla meita, kas piederēja pie Benī Kurayza ebreju vadoņiem. Viņas tēvs bija Rebi’ bin Hukayk, viens no Haibaras ebreju vadoņiem.
Kināne
Viņa bija nesen apprecējusies. Pēc Rebīja nāves Hayberas kaujā viņa palika atraitne. Viņu arī sagūstīja musulmaņi, kad padevās Kamus cietoksnis.1
Kad tika savākti gūstekņi, Dihjetü’l-Kelbî atnāca pie pravieša Muhameda un lūdza viņam atļauju paņemt sev kādu sievieti no gūstekņiem. Pravietis viņam to atļāva. Tad Dihye izvēlējās un paņēma Safiju.2
Taču, ņemot vērā, ka Safija bija Haibaras valdnieka vedekla un cēlusies no ievērojamākās Benī Nadir ģimenes, viņi to uzskatīja par nepiemērotu. Viņi devās pie pravieša Muhameda un teica:
“Ak, Dieva sūtnis! Nav piemēroti, ka Safiju, Hujejja, Benī Kurajzas un Benī Nadīras galvas meitu, ņemtu Dihje! Viņu var ņemt tikai tu!”
3
Ja pravietis nebūtu pieņēmis šo iebildumu, viņa uzticīgajiem sekotājiem noteikti būtu radušās iekšējas šaubas. Tāpēc pravietis pavēlēja Dihijam paņemt citu sievu. Viņš arī nosūtīja Bilālu, lai atvestu Safiju.
Bilāla (r.a.) Safijjas (r.a.) atvešana
Kad Bilal, paņēmis Safiju un viņas brālēnu, kas arī bija gūstā, gāja garām diviem nogalinātiem ebreju vīriešiem, viņas brālēns, ieraudzījis šo skatu, sāka kliegt un raudāt. Viņa saplēsa sev seju un izkaisīja sev uz galvas zemi. Pravietis, kas to redzēja no attāluma, piegāja pie Bilala un teica:
“Ak, Bilāl! Vai tev ir atņemta žēlsirdība un līdzjūtība, ka tu šīs sievietes ved garām viņu mirušajiem?”
4
Bilāls, jūtoties apjucis un kaunā, pazemīgi nolieca galvu.
“Ak, Dieva sūtnis! Es nebūtu domājis, ka tas Jums sagādās neērtības.”
un atvainojās, sakot.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) pavēlēja, lai viņu (Safijju) novietotu aizmugurē un apklāja viņu ar savu plecušalli. Pēc tam viņa pavadoņi saprata, ka Pravietis (s.a.v.) viņai piešķīris augstāko vadības tiesību.
(Safij)
sapratuši, ka saņēmuši to kā dāvanu.5
Viena no pravieša Muhameda pēckara principiem bija izlīgums ar ienaidnieku, kuru viņš bija sakāvis vai piespiedis padoties. Safijas ģimene bija cienījama un godājama ģimene starp ebrejiem. Protams, viņas stāvokļa saglabāšana varētu dot labus rezultātus un priekšrocības islāmam un musulmaņiem.
Vēl viens aspekts ir tas, ka pravietis Muhameds dažās savās laulībās ņēma vērā politisko situāciju. Precējoties ar kādas cilts vai tautas vadoņa meitu, viņš vai nu mazināja, vai pat izbeidza šīs cilts vai tautas naidīgumu pret islāmu un musulmaņiem, ja tāds pastāvēja, vai arī stiprināja jau esošās draudzīgās attiecības. Šie aspekti ir skaidri redzami viņa laulībās ar Džuveiriju un Ummu Habibu.
Safijjes izvēle
Allahsūtnis (s.a.v.) izskaidroja Safijai islāmu un teica:
“Ja tu pieņemsi islāmu, es tevi ņemšu par sievu. Ja tu izvēlēsies jūdaismu, es tevi atbrīvošu. Tad tu varēsi iet un pievienoties savai tautai!”
6Safiija, kura kaut reizi bija tikusies ar Visaugstāko Pravieti un dzirdējusi no viņa dažus svētus vārdus, izdarīja pareizo izvēli, vienlaikus skaidri parādot savu nevainību un dziļo izpratni:
„Ak, Dieva sūtnis! Pirms tu mani aicināji pie islāma, es, ieradies savā mājvietā, jau biju izteicis vēlmi pieņemt islāmu un tevi atzīt. Man vairs nav nekādas saistības ar jūdaismu, un man tas vairs nav vajadzīgs. Hayberā man vairs nav ne tēva, ne brāļa.”
“Tu man piedāvā izvēli starp kļūšanu par neticīgo un pieņemšanu islāma. Man Allāhs un Viņa pravietis ir dārgāki par manu atbrīvošanu un atgriešanos pie savas cilts. Es izvēlos viņus!”
7
Pravietis Muhameds (s.a.v.) ar Safiju neizgulējās Haibarā. Kad viņi ieradās Sibārā, Safija tam nepiekrita. Viņa piekrita tikai Sahbā, kad bija jau divpadsmit jūdzes attālumā no Haibaras. Pravietis (s.a.v.),
“Kāds bija iemesls, kāpēc tu nevēlējies, lai es apmestos Sibarā?”
kad viņš jautāja, tad Hz. Safiyye,
Viņš sacīja: “Ak, Dieva sūtnis, es baidījos, ka tev varētu nodarīt ļaunumu tie, kas ir tev tuvumā, proti, jūdi. Kad es no viņiem attālinājos, es jutos drošībā.”
8
Pravietis (s.a.v.) bija ārkārtīgi apmierināts ar viņas uzticību. Pravietis (s.a.v.) Sahbas vietā iegāja savā teltī kopā ar Safiju, lai noslēgtu laulību.
Pravietis Muhameds ieraudzīja uz Safijas sejas zilumu. Viņš jautāja, kas noticis. Safija paskaidroja:
“Pirmajā naktī, kad apprecējos ar Kinānu ibn Rebi’u, es sapņoju sapni. Sapnī es redzēju, kā no Medīnas puses nāk mēness un iekrīt man klēpī. Kad es to izstāstīju Kinānam, viņš sadusmojās un…”
“Tu tikai gribi nokļūt pie Hidžāzas valdnieka Muhameda!”
un viņš man iepļaukāja pa seju. Pēc viņa palika pēda.”
9
Abu Ejjub el-Ensari, apjozis zobenu, visu nakti līdz rītam staigāja ap savu telti, gaidot pravieti. Kad pravietis agri no rīta iznāca no savas teltes, Abu Ejjub izsauca takbīru. Kad pravietis ieraudzīja viņu ar zobenu rokā pie teltes,
“Ak, Ebu Ejjub! Kas ar tevi noticis?”
viņš jautāja.Pašaizliedzīgais sabīns, kurš visu nakti nevarēja aizmigt,
“Ak, Dieva sūtnis,” viņš teica, “es baidījos, ka šī sieviete, kura karā zaudēja savu tēvu, brāli, vīru, tēvoci, radiniekus un piederīgos un kura tikko pieņēma islāmu, varētu tev nodarīt kādu ļaunumu, tāpēc es sargāju viņas telti.”
10Visaugstākais Dieva sūtnis, starp saviem svētītajiem smaidiem,
“Lai Dievs tevi svētī.”
viņš teica un tad noskaitīja šādu lūgšanu:
“Ak, Dievs! Kā Tu mani pasargāji šajā naktī, tā pasargā arī Abū Ejjūbu!”
11
Zemsvītras piezīmes:
1. Sīra, 3:350; Tabakāt, 8:120.
2. Abū Dāvuds, Sunan, 3:153.
3. Musned, 3:102.
4. Sīra, 3:351.
5. Age, 3:351.
6. Tabakāt, 8:123.
7. Age, 8:121-123.
8. Tabakāt, 8:122-123.
9. Sīra, 3:351; Tabakāt, 8:121.
10. Sīra, 3:354-355; Tabakāt, 8:126.
11. Sīra, 3:354-355.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
