Kā nomira mūsu pravietis? Kas notika viņa pēdējās dienās pirms nāves?

Peygamberimiz'in vefatı nasıl olmuştur? Vefatından önceki günlerde neler olmuştur?
Jautājuma detaļas

Vai varētu iegūt informāciju par to, kā pagāja pēdējās trīs dienas pirms pravieša Muhameda (s.a.v.) nāves un kā viņš nomira?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Mūsu mīļais pravietis (s.a.v.) kādā no savas slimības smagākajām dienām vēlējās atvadīties no saviem pavadoņiem. Viņš ar grūtībām piecēlās, atbalstīdamies vienā pusē uz Ali, bet otrā – uz Fazlu ibn Abbasu, un devās uz mošeju. Viņš uzkāpa uz minbaru un apsēdās. Viņš deva šādu pavēli Bilal (r.a.):

Bilāls izpildīja pavēli. Pēkšņi sapulcējušos ļaužu bija tik daudz, ka mošeja vairs nespēja tos uzņemt. Pēc pateicības un slavas Allāham, Viņa svētais pravietis (s.a.v.) uzrunāja savus pavadoņus šādi:

Pēkšņi iestājās smaga klusuma brīdis. Pravietis Muhameds (s.a.v.) atkārtoja savus vārdus:

Viens no draudzes locekļiem piecēlās kājās.

teica.

Mūsu pravietis (lai viņam miers),

teica. Piecēlusies persona,

teica. Mūsu pravietis (lai viņam miers),

Pēc tam Visaugstākais Dieva Sūtnis (lai viņam miers),

tā pavēlēja. Pēc pavēles tika aizslēgtas visas mājas durvis ap Svēto mošeju, izņemot Abū Bakra mājas durvis.5

Mūsu mīļais Pravietis (s.a.v.) vienmēr, kad atskanēja azāns, devās uz svēto mošeju un vadīja lūgšanu, pat ja bija slims. Trīs dienas pirms savas nāves viņa slimība pēkšņi saasinājās. Tāpēc viņš vairs nespēja doties uz svēto mošeju. Tad,

tā pavēlēdams, viņš iecēla Abū Bekru par imamu.

Abu Bekrs vadīja musulmaņiem pusdienas lūgšanu. Tajā brīdī pravietis Muhameds (s.a.v.) sajuta vieglumu savā ķermenī. Ar Abasa un Ali palīdzību viņš lēnām devās uz mošeju. Abu Bekrs, saprotot, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) tuvojas, gribēja atkāpties. Pravietis (s.a.v.) ar žestu norādīja, lai viņš paliek savā vietā. Tad viņš pavēlēja, lai viņu apsēdina blakus Abu Bekram. Viņi apsēdināja viņu Abu Bekra kreisajā pusē. Abu Bekrs stāvēja kājās, pakļaujoties sēdošajam pravietim (s.a.v.). Šī bija pēdējā lūgšana, ko pravietis Muhameds (s.a.v.) vadīja musulmaņiem mošejā.

Bija sestdiena, desmitais Rebiülevvel mēneša diena. No Dieva ieradās Gabriels (as). Viņš jautāja par Visaugstā Kunga (asm) stāvokli un veselību:

teica.

Visaugstākais Dievs, kurš ilgojas satikt savu Radītāju, atbildēja šādi:

Rebiülevvel mēneša vienpadsmitā diena, svētdiena. Cilvēku un džinnu pravietis, Muhameds (s.a.v.), gulēja gultā, smagi slims ar augstu temperatūru. Viņu ieskāva viņa sievas. Pie viņa galvas sēdēja Aišas māte. Tad ieradās Usāma no armijas un ienāca pie viņa. Pravietis (s.a.v.) gulēja bez spēka, nespējot pat pakustēties. Usāma noskūpstīja viņa svētās rokas un galvu. Viņa sirds bija pilna skumju un bēdu. Ar vislielāko cieņu viņš stāvēja Visuma Kunga (s.a.v.) priekšā. Pravietis (s.a.v.) viņam neko neteica. Viņš tikai pacēla rokas pret debesīm un pārvilka tās pār Usāmu. Bija skaidrs, ka viņš lūdzās par viņu.9 Usāma, saņēmis Visaugstākā Pravieša (s.a.v.) lūgšanu, devās atpakaļ pie armijas.

Rebiülevvel mēneša vienpadsmitā diena, svētdiena. Eņģelis Džibrīls atkal ieradās, lai apvaicātos par viņu veselību. Šajā laikā viņš paziņoja par viltus pravieša Esveda-i Ansī, kurš sludināja pravietojumu Jemenā, nāvessodu. Pravietis Muhameds (s.a.v.) šo ziņu paziņoja saviem pavadoņiem.10

Pirmdiena, diena, kad viņa dzīvē notika svarīgi notikumi. Divpadsmitā diena no Rebiülevvel mēneša. Tādā pirmdienā viņš atvēra savas svētītās acis šai pasaulei. Šodien arī, kādu laiku pēc tam, kad viņa slimība bija nedaudz atvieglojusi un viņš bija atguvies, viņš piecēlās no gultas. Sagatavojies, viņš devās uz Svēto Mošeju.

Tajā brīdī svētie pavadoņi bija nostājušies rindā un lūdza rīta lūgšanu aiz Abu Bekra. Visuma Kungs (lai viņš ir svētīts un mierināts) bija ārkārtīgi priecīgs, redzot šo gaismas pilno skatu, un pat pasmaidīja. Viņš pats arī lūdza lūgšanu, sekojot Abu Bekram. Pavadoņi, redzot starp viņiem smaidīgo Visaugstākā Sūtņa (lai viņš ir svētīts un mierināts), bija ārkārtīgi priecīgi, domājot, ka viņi ir pilnībā atguvuši veselību.11

Pēdējās dienas rīta lūgšanu, sekojot Abū Bakram un kopā ar saviem pavadoņiem, kas viņus iepriecināja, izpildījis Visuma lepnums (s.a.v.), pēc lūgšanas atgriezās savā svētajā istabā. Viņi apgūlās savās gultās. Tikmēr komandieris Usāma atnāca, lai pēdējo reizi atvadītos no viņa. Dieva sūtnis (s.a.v.),

Pirmdien arī Abu Bekrs pamanīja, ka Visuma lepnuma Kunga (s.a.v.) stāvoklis uz laiku uzlabojies. Tāpēc viņš devās pie viņa, lai…

teica. Mūsu Cildens Vēstnesis,

Fatima bija vienīgā izdzīvojusī pravieša Muhameda (s.a.v.) meita. Viņa bija vienīgā, ar kuru Visuma Kungs (s.a.v.) apmierināja savu mīlestību pret bērniem. Fatima az-Zahra bija tā meita, kura visvairāk līdzinājās pravietim (s.a.v.) savā skaistajā raksturā, gaitā, sēdēšanā un celšanās veidā.

Pravietis Muhameds (s.a.v.) savas slimības pēdējā dienā kādu brīdi pieaicināja savu vienīgo meitu, tikumības un smalkjūtības iemiesojumu, Fatimu. Kad Fatima ieradās, viņš apsēdināja viņu sev blakus, pa kreisi. Viņš viņai kaut ko pačukstēja. Fatimu pēkšņi pārņēma skumjas un bēdas. Pēc tam viņa sāka raudāt.

Pravietis (s.a.v.) tad slepus vēl kaut ko pateica savai mīļotajai meitai. Šoreiz, kad iepriekš raudājusī Fatima (r.a.) pēkšņi sāka smaidīt un priecāties, klātesošā Aiša (r.a.) vēlāk jautāja par iemeslu, un Fatima (r.a.) atbildēja šādi:

15

Divpadsmitais Rebiülevvel mēneša dienas, pirmdiena. Saule slīdēja uz rietumiem. Pravieša (s.a.v.) svētā galva bija atbalstīta uz Aišas klēpī, pie viņas krūtīm. Viņš jau ar grūtībām elpoja. Viņa mēle bija aizņemta ar Allāha pieminēšanu:

Šī skumjā aina dziļi sāpināja Fatimas sirdi. Kādā brīdī viņa apskāva Visaugstāko Pravieti (s.a.v.):

un viņam no acīm sāka līt asaras. Visaugstākais Dieva sūtnis,

Visaugstākais Dieva sūtnis (s.a.v.) šajā laicīgajā pasaulē bija savās pēdējās minūtēs. Šajā brīdī ieradās eņģelis Džibrīls kopā ar eņģeli Azraīlu. Viņi apvaicājās par Visaugstākā Dieva sūtņa (s.a.v.) stāvokli un veselību. Tad,

teica.

Visaugstākais Dieva sūtnis, lai viņam miers, paskatījās uz eņģeli Džibrilu. Un viņš teica:

Viņa svētā galva bija atbalstīta uz Hazrat Aişes klēpī, pie viņas krūtīm. Blakus bija ūdens trauks. Viņa iemērca abas rokas ūdenī un ar mitrām rokām pieskārās viņa svētajai sejai. No viņa svētajām lūpām…


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Komentāri

Lai Dievs būtu apmierināts ar viņu…

Lai komentētu, lūdzu, piesakieties vai reģistrējieties.

Lai Dievs Jums palīdz! Jūs esat uzrakstījis par pravieša Muhammada (s.a.v.) nāvi plūstošā un emocionālā valodā.

Lai komentētu, lūdzu, piesakieties vai reģistrējieties.

Jūs mani aizkustinājāt līdz asarām, lai Dievs jūs svētī!

Lai komentētu, lūdzu, piesakieties vai reģistrējieties.

Lai Dievs (cc) būtu apmierināts.

Lai komentētu, lūdzu, piesakieties vai reģistrējieties.

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums