Allahs (swt) teica: “Zvērēju pie Tā, kurš tur manu dvēseli Savā varā, ka pasaules gals nenāks, kamēr mežonīgie zvēri nerunās ar cilvēkiem, kamēr cilvēkam nerunās viņa pātagas gals, kamēr nerunās viņa kurpju siksna un kamēr viņš neuzzinās, ko viņa ģimene darīs pēc viņa nāves.” [Tirmizi, Fiten 19, (2182)] Vai varētu paskaidrot šo hadītu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kā iemesls šī hadīsa rašanās brīdim tiek minēts šāds notikums:
(Medīnas apkārtnē) Kāds gans, ganot aitas, ierauga vilku, kas uzbrūk un sagrābj vienu aitu. Gans cenšas aitu no vilku atbrīvot. Vilks apsēžas uz savas astes un…
“Ak, gans, bīsties no Dieva! Tu stājies starp mani un to, ko Dievs man devis kā iztikas avotu.”
teica viņš. Tad gans,
“Neticami! Vilks, sēžot uz astes, runā ar mani kā cilvēks.”
teica. Arī vilks
“Vai vēlies, lai es tev pastāstītu par vēl kādu brīnumu? Allahs sūtnis (miers viņam) Medīnā stāstīja cilvēkiem par notikumiem, kas jau bija pagājuši.”
Kad viņš to izteica, gans paņēma savas avis un atveda tās uz Medīnas nomali un nekavējoties devās pie Allāha sūtņa (lai viņš ir mierā ar viņu) un izstāstīja notikušo.Mūsu pravietis arī
“Lūgšana ir apkopojoša/lūgšana ir apkopojums”
Viņš pavēl, lai to izsludina, un sapulcējas ļaudis. Mūsu pravietis (s.a.v.) liek ganam izstāstīt notikušo ļaudīm. Gans izstāsta notikušo, un…
Mūsu pravietis (lai viņam miers)
“Viņš/Viņa ir taisnību teicis/teikusi.”
turpina, sakot,
„Zvērēju pie Allāha, kura rokā ir mana dvēsele, ka pasaules gals nenāks, kamēr plēsīgie zvēri nerunās ar cilvēkiem, kamēr viņa pātagas gals (tās rokturis vai jebkura daļa) nerunās ar viņu, kamēr viņa kurpju siksna nerunās ar viņu un kamēr viņa ciskas kauls nepaziņos viņam, ko viņa ģimene darīs pēc viņa nāves.”
tā ir teikts. (Ahmeds ibn Hanbels, Musned; Tirmizi, Fiten.19; Abd ibn Humeyd, Musned, II/498).
Kādā nostāstā tas ir atstāstīts šādi:
“Uzmanību, plēsīgo zvēru runāšana ar cilvēkiem ir viena no pasaules gala pazīmēm. Zvērēju pie Allāha, kura rokās ir mana dvēsele, ka pasaules gals nenāks, kamēr plēsīgie zvēri nerunās ar cilvēkiem, kamēr viņa pātagas gals (tās rokturis vai jebkura daļa) nerunās ar viņu, kamēr viņa kurpju šņore nerunās ar viņu un kamēr viņa kāja neziņos viņam, ko viņa ģimene darīs pēc viņa.”
(Abd b. Humeyd. Musned, II/498).
Īss skaidrojums:
1.
Kā izriet no hadīsa rašanās iemesla, tas ir lielisks piemērs tam, kā runā plēsējs, proti, vilks.
2.
Hadīss vēsta, ka dzīvnieku un citu lietu runāšana ir viena no pasaules gala pazīmēm. To apstiprina arī Korāns.
“Pasaules gals ir tuvu.”
Tā ir teikts. Šajā ziņā dzīvnieku runāšana ir zīme, ka pasaules gals ir tuvu. Jau pats pravieša (s.a.v.) atnākšana ir laiks, kas ir tuvu pasaules galam.
3.
No hadīsa var secināt, ka tuvojoties pasaules galam, nekas, ko cilvēks dara, nepaliks noslēpumā. Jo pat viņa kāja vai kurpe un tās saite, kas vienmēr ir viņam blakus un nekad no viņa neatdalās, vai rīki, ko viņš lieto strādājot, var runāt. Tāpat tas var attiekties uz saziņu ar bezvadu ierīcēm, piemēram, rācijām un telefoniem.
Mūsdienās noziegumu izmeklēšanā ir ierasta prakse ņemt pirkstu nospiedumus, izmantot speciālas ierīces, lai noteiktu, vai personai ir bijis kontakts ar kādām vielām, piemēram, aerosoliem. Līdzīgi var minēt arī slepenās kameras u.c. Dažas būtnes runā skaļi un vārdos, bet citas – ar ierakstiem un klusējot. Var teikt, ka hadīss norāda uz šiem un vēl citiem attīstības aspektiem.
4.
Šādi hadīsi, tā kā tie vēsta par nākotnes notikumiem, ar laika gaitā un zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju attīstību tiks labāk izprasti.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
