Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgā hadīsa tulkojums ir šāds:
“Kas vien viņam…”
(Antikristam, proti, viņa ietekmei un tai ārprātīgajai izlaidībai, ko šī ietekme ieaudzina sabiedrībā)
Ja kāds tic un pakļaujas un to apstiprina, tad viņam vairs nekāds no viņa iepriekšējiem labajiem darbiem nebūs labuma… Un ja kāds to noliedz un uzskata par melu, tad viņš netiks saukts pie atbildības par nevienu no saviem iepriekšējiem grēkiem.”
(Ahmads ibn Hanbels, Musneds, 5/16)
Tas nozīmē šo:
Kā zināms, darbi tiek vērtēti pēc to rezultātiem. Visi tie, kas izprot pasaulīgā pārbaudījuma nopietnību, visi zinātnieki, svētie, visi…
“slikts beigums”
Viņi baidījušies un meklējuši patvērumu pie Allāha. Savukārt Deccal, ar savām atklātajām darbībām, kas liecina par viņa pretstāvēšanu reliģijai un kādā veidā pat par dievišķības pretendēšanu, ir zināms saprātīgiem cilvēkiem. Tāpēc tie, kas viņam tic, proti, kas pieņem viņa rīcību kā pareizu, pēc savas būtības nepieņem patiesās reliģijas likumus. Tas savukārt ved pie nepieņemšanas (kufr).
Vai ja viņš zina, ka tas ir Antikrists, ka viņš ir islāma ienaidnieks, bet seko viņam tikai pasaulīgu labumu dēļ, apstiprinot viņa nelikumīgās, neislāmiskās darbības un nepatiesos vārdus, tad viņš ir atkāpies no ticības, un ja viņš nomirs tādā stāvoklī, neatgriezies no grēkiem, tad viņa iepriekš paveiktie labie darbi viņam nekādi nepalīdzēs.
„Tie ir tie, kas noliedz savas Kunga zīmes un tikšanos ar Viņu, tāpēc viņu labie darbi ir veltīgi. Tā kā viņiem nav nekā, kas tiktu svērts, tad tiesas dienā mēs viņiem vairs nesvērsim.”
(Al-Kahf, 18/105),
“Mēs iesim pāri visam, ko viņi ir izdarījuši, un pārvērstīsim to par putekļiem un dūmiem.”
(Furkan, 25/23)
Šis fakts ir uzsvērts arī attiecīgajos pantos.
Kas nepieņem Antikristu, kas savā sirdī neatbalsta viņa bezdievīgos darbus un cik vien spēj, tiem nepakļaujas, tam šī islāma varonība, ko viņš parāda šajā sajukumā, šie viņa rīcības, kas liecina par stipru ticības apziņu, nesīs lielu atalgojumu un būs izpirkums par viņa agrākajiem grēkiem. Jo Antikrista laikā mazs darbs ir kā liels darbs.
„Kas sekos manam ceļam laikā, kad mana kopiena ir samaitāta, tam tiks piešķirta simts mocekļu balva.”
(Begavi, Mesabihu’s-Sunne, I, 40, nr. 130; el-Munavi, Feyzu’l-Kadir, VI, 261, nr. 9171-9172)
Šo faktu norāda arī hadīsa, kas ir saistīta ar šo nozīmi.
„Reliģijā nav piespiešanas. Pareizais ceļš ir skaidri atšķirts no maldiem, patiesība no nepatiesības. Tāpēc, kas atsakās no elkiem un tic Dievam, tas ir pieķēries visstiprākajai, neizraujamai saitei. Dievs ir tas, kas dzird un zina visu.”
(Al-Baqarah, 2:256)
Šajā pantā uzsvērta to cilvēku stiprā ticība, kuri nepakļaujas tādiem ļaunajiem kā Dežžāls un Sufjāns, kas kaitē reliģijai, ticībai un islāmam, kuri tos savā sirdī neatpazīst un tiem nepiesaistās. Savukārt, no pretējā viedokļa, norādīts, ka to cilvēku ticība, kuri tiem pakļaujas un atbalsta viņu bezdievību, ir tikpat vāja kā zirnekļa tīkls. Mēs lūdzam Dievu pasargāt mūs no Dežžāla un Sufjāna kārdinājumiem… Āmen!
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
