“…pat ja jums par priekšnieku ieceltu etiopiešu vergu, klausiet viņam un pakļaujieties. Jums jāturpina paklausīt, kamēr vien jūs neesat nostādīti izvēles priekšā starp paklausību un galvas nociršanu…” Es izlasīju šādu hadīsu. Kurš to ir pierakstījis, un kāds ir tā pielietojamības pakāpe?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šajos nostāstos ir uzsvērta nepieciešamība paklausīt tiem, kuriem ir vara.
“Ja pār jums ieceļ par vadītāju kādu abesīnieti, kuram ir nogriezts deguns un ausis, tad, kamēr viņš jūs vada un pārvalda saskaņā ar Allāha grāmatu, klausiet viņam un pakļaujieties viņa pavēlēm.”
(Ibn Madže, Džihads, 39; Buhārī, Ahkāms, 4)
tā ir teikts. Citā hadītā ir teikts šādi:
Buhārī ir pierakstījis kādu stāstījumu no Enesa (lai Dievs būtu apmierināts ar viņu):
“Pat ja pār jums tiktu iecelts etiopiešu vergs ar galvu, kas ir melna kā rozīnes, klausieties un pakļaujieties viņam.”
Kāds no Muslima pierakstītajiem stāstījumiem vēsta, ka Abū Zarr ir teicis:
“Mans draugs (pravietis Muhameds) man teica:
“Viņš man ieteica klausīt un pakļauties emīram, pat ja viņš būtu vergs ar nocirstām rokām.”
tā teikts.
Komentētāji, gan
“rozīnes”
vai nu
“ar nocirstām rokām”
Viņi saka, ka šie izteicieni norāda uz to, ka emiirinės kilmė yra žema, o išvaizda – bjauri, o tai reiškia, kad emiirui reikia paklusti, neatsižvelgiant į jo kilmę ir fizionomiją.
Vēl viena versija ir šāda:
“…Pat ja par jūsu valdnieku tiktu iecelts kāds etiopiešu vergs, klausiet viņam un pakļaujieties.” Lai kāds no jums turpina paklausīt, kamēr viņš nav spiests izvēlēties starp islāmu un nāvi. Tādā gadījumā lai viņš izstiepj savu kaklu. Lai viņš paliek bez mātes, jo pēc reliģijas zaudēšanas viņam vairs nebūs ne šīs pasaules, ne pēcnāves dzīves.”
Šajā hadīsā sacelšanās pret imamu ir minēta kā viena no apokalipses zīmēm:
“Zvērēju pie Visaugstākā, kurš valda pār manu dvēseli, ka pasaules gals nenāks, kamēr jūs nenogalināsiet savu imamu, kamēr jūs neizvilksiet zobenu viens pret otru un kamēr jūsu pasaulē par valdniekiem nekļūs ļaunie.”
Dažās tradīcijās paklausība valdniekam tiek pielīdzināta paklausībai Dievam:
“Kas man paklausa, tas paklausa Dievam. Kas man nepaklausa, tas nepaklausa Dievam. Kas paklausa manam pavēlniekam, tas paklausa man. Kas nepaklausa manam pavēlniekam, tas nepaklausa man.”
(sk. Buhārī, Ahkām 1; Muslim, Imāre 33; Nesāī, Bej’at 26; Ibrāhīm Canan, Kütüb-i Sitte tulkojums un skaidrojums, Akçağ izdevniecība, V/64-65)
Tātad, tie ir valdnieki no musulmaņu vidus, kas valda ar tiesu un taisnīgumu.
“ulü`l-emr”
jāievēro viņu norādījumi, ja tie nav pretrunā ar Allāha (cc) gribu.
Sunnītu teologi,
Viņi vienojās par nepieciešamību valsts vadītājus izvēlēties no spējīgiem un izveicīgiem cilvēkiem, kuri labi pārzina tieslietu, administratīvo, politisko un militāro jomu. Pēc visu zinātnieku domām, paklausība šādi ievēlētiem valsts vadītājiem ir obligāta.
Tomēr, saskaņā ar sunnitsko mācību, pat valsts vadītājiem, kuri pie varas nākuši ar piespiešanu un spiedienu, ir jāpakļaujas, neatkarīgi no tā, vai viņi ir tā cienīgi vai ne.
Jo sacelšanās pret valsts varu ved pie lielām nesaskaņām un ļaunumam.
Ir zināms, ka ir ārkārtīgi grūti apturēt nemieru, haosu un anarhiju, kas rodas sacelšanās rezultātā. Dažreiz šis haoss var pat maksāt tautām un valstīm dzīvību.
Pravieša Muhameda (s.a.v.) ieteikums savai tautai pacietīgi izturēt netaisnību un kaitējumu no valdniekiem nav aicinājums pakļauties tirānijai; gluži pretēji, tas balstās uz gudrību, lai novērstu vēl lielāku netaisnību un kaitējumu, kas varētu izraisīt sacelšanos un apdraudēt valsts un tautas vienotību.
Mudžtahidi, mudžaddidi un citi islāma zinātnieki pilnībā atšķīruši nepaklausību no sacelšanās. Viņi nekad nav paklausījuši nevienam, ja tas ir pretrunā ar Allāha pavēli.
Tomēr viņi nekad nav mēģinājuši vai veicinājuši sacelšanos.
Gluži pretēji, viņi nav taupījuši pūles un rūpes, lai atturētu ticīgos no sacelšanās, un šajā ziņā viņi ir rādījuši piemēru visiem musulmaņiem ar savu rīcību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
