– Kāpēc Dievs mūs radīja? Daži ateisti:
“Mēs esam dzimuši šajā pasaulē tikai viena apgalvojuma dēļ.”
viņš saka. Kas ir starp velnu un Dievu. Ko man šiem cilvēkiem atbildēt?
– Diemžēl, daži mani ļoti tuvi pazīstami cilvēki vienmēr saka šādas lietas, lai mani izprovocētu. Bet, par laimi, mana ticība nav salauzta! Tomēr, viņš runāja tik netīri, ka man sabojājās nervi un tajā dienā man bija grūti aizmigt.
– Un tā kā esmu intraverts, es vienkārši nevarēju sirdī pieņemt viņa teikto. Mani tuvinieki saka: “Tikai viena apgalvojuma dēļ musulmaņi tik ļoti cieš. Vai tu neredzi, ka visnabadzīgākie un visvairāk apspiestie ir musulmaņi? Tas viss ir viena apgalvojuma dēļ.”
– Viņš teica: “Manas dzīves visnelaimīgākie un sāpīgākie brīži bija tie, kad es lūdzos un ticēju Dievam, jā, es nenoliedzu Dievu, bet…” Tad viņš piebilda: “Paskatieties, piemēram, Kurbanā ielas pārvēršas par kaušanas laukiem.”
– Diemžēl, šis cilvēks sāka tā uzvesties pēc tam, kad pameta savu dzimteni un pārcēlās uz Rietumiem.
– Nu, ko man atbildēt uz šiem jautājumiem, skolotāj?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Pirmkārt, jāatceras, ka veids, kā noskaidrot, vai kaut kas ir patiess, nav balstīts uz varbūtībām, šaubām un iedomām, kas nav balstītas uz drošām zināšanām. Jo patiesībai jābūt arī patiesai tās pierādīšanā. Matemātiskus aprēķinus nevar veikt, izmantojot nepareizas formulas. Tāpēc mēs šo jautājumu apskatīsim, balstoties uz principiem un analizējot to no zinātnisko vērtību viedokļa. Mēs centīsimies to apkopot īsos punktos:
a) Ādama iecelšana par vietnieku uz Zemes,
Noliedzot Dieva lielo žēlastību,
“Mēs esam šeit tikai kādas apsūdzības dēļ.”
tas ir nesavienojams ar pateicību, kas ir svarīgs cilvēcības kritērijs.
b) Dievs, vienīgais visu esošo lietu radītājs,
lai nodotu cilvēkiem svarīgas gudrības mācības
-kura būtība mums nav zināma-
to slaveno savstarpējo sarunu
“Strīds starp Dievu un velnu”
To vērtēt kā mēģinājumu iet īsāko ceļu, bet iestigt dubļos. Jo šis “dialoga” apraksts nav sarunas teksts, kas notiek kaut kur sēžot un savstarpēji runājot, kā to iedomājas bezdievji.
Eņģeļi
Dažu būtņu, piemēram, eņģeļu, pakļāvība cilvēkam ir zīme par labvēlīgajiem apstākļiem, kas doti cilvēkam, lai viņš varētu attīstīties un progresēt gan materiāli, gan garīgi šajā pasaulē. Tāpat kā garīgajā sfērā eņģeļi un citas garīgas būtnes iedvesmo cilvēku uz labiem darbiem, tā arī daudzi dievišķie likumi, kas darbojas visā Visumā, dod cilvēkiem iespēju un palīdz viņiem progresēt materiālajā jomā.
Savukārt, garīgajā jomā ir tādi, kas ar ļaunprātīgu ietekmēšanu un nepatiesas informācijas iegalvošanu cenšas kavēt cilvēku progresu.
velni
Tāpat kā daži visā Visumā pastāvoši likumi rada grūtības cilvēkiem materiālajā jomā.
Sātana neizrāda cieņu Ādamam.
tas parāda, ka cilvēku materiālās un garīgās attīstības ceļā vienmēr ir bijuši sarežģīti un grūti uzdevumi. Fizikā
“katram spēkam, kas izraisa kustību, ir pretī vērsts pretestības spēks”
“Tāpat kā fiziskajā sfērā, arī garīgajā sfērā”
“Katram Mozum ir savs faraons.”
Viņš ir slavens ar saviem izteicieniem.
Lai gan šajos pantos ir uzsvērti ārkārtīgi svarīgi punkti, kam cilvēkiem jāpievērš uzmanība savā dzīves ceļā, to ir vienkārši…
“strīds/strīdēšanās”
Šādi to raksturot, it īpaši pielīdzināt Radītāju nabaga radījumam, ir gan reliģiski, gan intelektuāli, gan sirdsapziņas ziņā ļoti bīstami un arī nožēlojama iztēle.
c) Izteiciens, kas ietver sevī domu, ka “cilvēki ir nelaimīgi, kad lūdzas…”
Tas ir pilnīgs absurds. Jo mīlestības un bailes potenciāls, kas ir iedzimts visos cilvēkos, noteikti izpaudīsies praktiskajā dzīvē. Šo divu emociju virziens…
vai nu vērsts uz Dievu, kas ir radītājs, vai uz radībām.
būs.
Tātad, kas bīstas no Dieva, tas cenšas pildīt tikai Viņa vārdus. Bet kas bīstas no radībām, tas bīstas no tūkstošiem kaitīgu lietu – no briesmoņiem, no komētas sadursmes, no vēža, no malārijas mikrobiem, pat no odžu kodumiem.
Lūgties,
Tas nozīmē kalpot vienīgi Dievam, lūgt palīdzību vienīgi no Viņa, bīties vienīgi no Viņa un censties iepriecināt vienīgi Viņu.
Neklanīties.
tas ir, censties izpatikt viskam, no kā viņš baidās, izņemot Dievu.
Tomēr, bailes no Dieva, kurš ir bezgalīgi žēlsirdīgs, visur klātesošs ar savu zināšanu un spēku, tiem, kas patiesi pazīst Dievu, nav sāpju, bet gan liels baudas avots. Tāpat kā bērns, baidoties no mātes, tomēr meklē patvērumu viņas mīlošajā klēpī, tāpat arī ticīgais, meklējot patvērumu Dieva žēlsirdībā no bailēm no Dieva, izjūt tūkstošreiz lielāku baudu nekā šis bērns.
– Tāpat,
Cilvēka mīlestības potenciāls var būt vērsts vai nu uz Dievu, vai uz radībām. Vai var būt kas vēl patīkamāks par mīlestību pret Visvareno, Visuredzošo, Visdzirdošo, Viszinošo, bezgalīgi žēlsirdīgo Dievu?
Pievērsīsim uzmanību arī tam, ka:
Lai gan šī mīlestība ir vērsta uz radībām, patiesībā visa mīlestība ir mīlestība pret Dievu. Kas gan cits, kā vien sāpes un bēdas, var rasties no tā, ka atstāj Dievu un mīl tūkstošiem citu būtņu?
Kāda jēga mīlēt kurlus, aklus, nespējīgus, neizglītotus? Pielipt pie cēloņiem, kas nespēj ne novērst kaitējumu, ne radīt labumu, un lūgties tiem – tas ir veltīgs pūliņš, kas neved pie nekā.
– Lūk,
lūdzas
Cilvēks pamazām sāk mīlēt Dievu un domā, ka Viņš ir spējīgs novērst no viņa jebkādu ļaunumu un sniegt jebkādu labumu. Šī doma sniedz neaprakstāmi lielu un saldu baudu.
– Vīrs bez lūgšanas
tā kā viņš nezina Dieva mīlestību, viņš mīl citas būtnes. Kā jau minēts iepriekš, šī mīlestība nedod neko citu kā vien skumjas un bēdas. Visi šie patiesie skaidrojumi rāda, ka…
“lūgšana kā skumju avots”
Apgalvot, ka tā ir, ir netaisnīgi un liela neslavība lūgšanai.
– “Paskaties, piemēram, Kurban Bayramı laikā ielas pārvēršas par slaktiņa laukiem.”
izteiciens,
“Es sekoju pūlim…”
tāpēc, ka tas izriet no viņa iepriekšējiem aizspriedumiem.
Šodien pasaulē katru dienu tiek nokauti simtiem tūkstošu dzīvnieku… Daži no viņiem
“viņi neēd gaļu”
Visi cilvēki, izņemot viņus, ēd gaļu. Miljoniem cilvēku ļoti garšo gaļa, un daudzi to ēd katru dienu. Tajā nav nekā nosodāma.
Dievs, kurš ir īpašnieks visam, ir atļāvis nokaut un ēst dažu dzīvnieku gaļu.
Ir grūti saprast, kāpēc daži cilvēki bez vajadzības iejaucas šajā lietā, ja pats Dievs, kas ir patiesais īpašnieks, to atļauj.
Kas zina, varbūt tie, kas iebilst pret upurēšanu, paši ēd gaļu vairāk nekā citi. Acīmredzot, te ir kāda liekulība… Viņi iebilst, jo upurēšana ir reliģisks rituāls. Citādi, ja viņi naktīm un dienām baudītu gaļu kā uzkodu pie alkohola, viņi no tā tikai priecātos.
„Ir tādi, kas reliģijas skatuvē stāv uz paša kraujas malas. Ja viņu laicīgās lietas iet labi, viņi turpina tur stāvēt. Bet ja viņiem kas notiek, viņi izkrīt no reliģijas orbītas un ar galvu pa priekšu iekrīt bedrē.”
(Hajj, 22/11)
Mums visiem ir svarīgi gūt mācības no šī panta, kas ir nedaudz skaidrots.
Visbeidzot, mums jāpasaka sekojošais:
Ticīgie, kas ir tādas grāmatas kā Korāns piekritēji, kas vienmēr ir stāvējusi kājās ar saviem brīnumiem, kas ir kā dzīvs Dieva brīnums, nedrīkst šaubīties dažu bezdievju dēļ, kuru šaubām nav nekādas zinātniskas vērtības…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
