Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Naviegli ir pierādīt velna eksistenci tiem, kam trūkst ticības.
– Tas ir minēts Korānā. Tātad, mēs varam saprast, ka velns pastāv, skatoties uz tiem, kas pilda velna uzdevumus.
Kā izteicās Bediuzzamans;
„Tāpat kā cilvēkos ir iekšējs, neredzams gars, tāpat ir arī iekšējs, neredzams ģēnijs. Ja viņi iemiesotos fiziskā ķermenī, viņi būtu tie paši ļaunie cilvēki. Un ja šie cilvēkveidīgie dēmoni spētu atbrīvoties no saviem ķermeņiem, viņi kļūtu par dēmoniem. Patiesībā, šīs ciešās saiknes dēļ kāda viltus sekta ir izteikusi šādu apgalvojumu: ”
Šī darba viena no iezīmēm…
– kas attiecas uz jautājumu, kas nozīmē:
Nav svarīgi, kāds ir ļaunuma avots, kas ieteikts reliģiskajā praksē. Jo galu galā sods tiek piemērots nevis atkarībā no tā, kas ieteicis šo Dieva noliegšanas aktu, bet gan atkarībā no paša nozieguma rakstura.
Ir gandrīz neiespējami zinātniski noteikt ļauno iedvesmu avotu, kas rodas cilvēka iekšienē. To sajust ar sirdi ir īpaša spēja, kas piemīt tikai izcilām personībām. Pat starp šīm izcilajām personībām to spēj sajust tikai daži, un pat tie ne vienmēr to apzinās. Tāpēc mēģinājums spriest par to var mūs ne tikai bezjēdzīgi nogurdināt, bet arī padarīt atbildīgus. Proti,
Šajā pantā ir norādīts, ka ir bīstami, ja cilvēki meklē informāciju ārpus savas zināšanu jomas.
Sirds vienā pusē atrodas eņģeļu mājvieta, kas iedvesmo labestību, bet otrā – velna mājvieta, kas mudina uz ļaunumu. Tā ir kā neitrālā stāvoklī. Ja sirds maina savu kursu un atver durvis velna kārdinājumiem, tad tā rada augsni ļaunām domām un darbiem, kas to pārņem. Šeit ir runa par to, ka velns kārdina, un iekāre spēlē savu lomu.
Ja sirds šo NEITRĀLO stāvokli nomainītu pret kaislībām un iegribām un pievērstos dievbijībai, cīnoties ar savu ego, tad tā iedvesmotu labus vārdus un darbus.
Ego irsistē uz to, ko tas ierosina, jo tā mērķis nav sagādāt īpašniekam nepatikšanas, bet gan sasniegt savu vēlmi. Tāpēc tas vienmēr rīkojas saskaņā ar to, ko tas vēlas. Sātana mērķis ir maldināt un novest no ceļa. Tāpēc, ja tas nevada cilvēku uz kādu konkrētu lietu, tas tur velti neuzstāj, bet cenšas novirzīt cilvēku uz citu, pievilcīgāku lietu.
Tāpēc daži zinātnieki, pamatojoties uz šo neatlaidīgo attieksmi, ir mēģinājuši noskaidrot, vai cilvēkam dotais pamudinājums nāk no velna vai no viņa paša iekšējā “es”.
Neatkarīgi no tā, kāds ir tā avots, tā ir ticības pilna nostāja pret jebkuru pamudinājumu, kas ved uz nepaklausību Dievam.
Īsumā var teikt, ka velns un iekšējā kaislība bieži vien var darboties kopā. Ja tie atšķiras, tad tas ir tāpēc, ka viens ieteikums seko citam. Ja ieteikumā nav uzstājības uz konkrētu lietu, tad tas ir pretējs ieteikums.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
