Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
“Pēcnāves dzīves esamība”
Tāpēc, ka patiesība ir ārkārtīgi svarīga, Korānā atkārtoti un uzstājīgi tiek pieminēts, ka cilvēks tiks atdzīvināts un saukts pie atbildības, un atkarībā no tā saņems atlīdzību vai sodu.
„Paskaties uz Dieva žēlastības darbiem: kā Viņš atdzīvina zemi pēc tās nāves! Tas, kurš to dara, protams, atdzīvinās arī mirušos; Viņš ir visvarens.”
(Rums, 30/50)
Šis pants palīdz labāk izprast šo patiesību, sniedzot piemērus no notikumiem, ko redzam savām acīm.
Mēs ticam pēcnāves dzīvei un augšāmcelšanai pēc nāves, par ko vienprātīgi ziņo simtiem Korāna pantu, kā arī simts divdesmit četri tūkstoši praviešu, sākot ar mūsu pravieti (s.a.v.), un miljoniem zinātnieku un svēto. Šo patiesību Dievs Visaugstākais ir izskaidrojis Korānā, sniedzot piemērus no zemes, lai saprastu tie, kam ir saprāts. Mēģināsim izprast šo patiesību, aplūkojot šos piemērus:
Pēc katras ziemas nāk pavasaris.
Vai miljardiem augu un dzīvnieku, kas mirst rudenī, pārziemo kā miruši un pavasarī atdzimst, nav vislabākais piemērs patiesībai par atdzimšanu pēc nāves? Pavasarī atdzimstošo dzīvo būtņu skaits ir tūkstošiem reižu lielāks nekā visu cilvēku skaits no Ādama līdz pat pasaules galam. Visi cilvēki kopā nav pat tik daudz, cik mušu, kas rodas vienā pavasarī. Katru gadu atdzimst trīssimt tūkstoši augu un dzīvnieku sugu. Katrai sugai ir miljardiem indivīdu. Mušas ir tikai viena no trīssimt tūkstošiem sugu.
Tātad, katru pavasari atdzimst tik daudz dzīvības, cik ir trīs simti tūkstoši cilvēku. Un tas viss notiek mūsu acu priekšā. Tagad, katru pavasari, redzot, kā atdzimst gan visdažādākie un daudzie kukaiņi, mušas, vaboles, gan visdažādākās zāles un puķes, gan pat vismazākie mikrobi, līdz pat milzīgajiem kokiem, kas rudenī iet bojā, mēs saprotam, ka…
“Kas atdzīvinās sapuvušos kaulus?”
Ko lai saka par tiem nabaga cilvēkiem, kuri iebilst, ir akli pret patiesību un kurli pret to, kas ir taisnība?
Protams, atkal jau, kā teikts Korānā.
“Tas, kurš viņu pirmo reizi radīja, arī viņu atdzīvinās.”
tā mēs atbildam. Un, lai viņš to labāk saprastu, mēs viņam parādām, ko Dievs rada katru pavasari, kas ir Viņa žēlastības darbi uz zemes.
Katru gadu rudenī mirstošo augu dvēseles programma tiek ievietota to sēklās un tur glabājas. Pavasarī, kad sēklas tiek iestādītas zemē, augs atdzimst. Daži atdzimst tieši tādi paši, citi – līdzīgi. Dievs, kurš spēj saglabāt vienkāršas radības dvēseles programmu tās sēklās, protams, spēj saglabāt arī savas visvērtīgākās radības – cilvēka – dvēseli un atdzīvināt to pēcnāves pasaulē.
Sēkla, kas ieiet zemē,
Lai gan tas pūst un sadalās, tas ir pirmais solis uz jaunu dzīvi, uz atdzimšanu. Tāpat arī cilvēka ķermenis, kas pēc nāves nonāk zemes klēpī, lai gan pūst, nāve un pūšana zemē ir jaunas dzīves sākums.
Visvarenais Dievs, kurš katru pavasari miljardiem dzīvu būtņu atdzīvina tikpat viegli, kā pamodina guļošos cilvēkus, protams, pamodinās arī cilvēku kādā augšāmcelšanās rītā. Jo Viņš to ir apsolījis. Un Viņš spēj izpildīt savu solījumu. Tāpēc pēcnāves dzīves esamība, augšāmcelšanās pēc nāves ir vēl drošāka patiesība nekā pavasara iestāšanās vai rīta atnākšana. Tas, kurš no nekā radīja šo dienu, protams, spēj radīt arī rītdienu. Tas, kurš radīja šogad redzētos augus un dzīvniekus, protams, spēj tos atdzīvināt otrajā pavasarī pēc nāves.
Pat ja cilvēka šūnas pāriet uz citām būtnēm un funkcionē to ķermenī, augšāmcelšanās dienā katra cilvēka šūna tiks atjaunota.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kādi ir pierādījumi dvēseles eksistencei?
– Vai kāds ir atgriezies no viņsaules?
– Ko nozīmē “Ba”? Kā notiks augšāmcelšanās pēc nāves?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
