Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Par šo tēmu pastāv dažādi hadīsi (proroka Muhameda teiktie vārdi un darbi). Daži no tiem ir šādi:
„Kas vienu roku izceļ no paklausības, tas stāsies Dieva priekšā tiesas dienā bez jebkāda attaisnojuma. Un kas nomirst, nebūdams saistīts ar kādu zvērestu (neesot zvērējis uzticību kalifam), tas nomirst kā pagāns.”
(Muslims, Imara, 58)
„Ja kāds nav apmierināts ar sava priekšnieka (pakļautā civilā, militārā vai administratīvā priekšnieka) rīcību, lai pacietīgi to iztur! Jo, ja kāds no cilvēkiem kaut par pēdu vien pretotos valdniekam (valsts varas pārstāvim) un tādā stāvoklī nomirtu, tad viņš noteikti nomirtu kā pagāns!”
(Muslims, Imara, 56)
„Kas atkāpjas no paklausības un atšķeļas no kopienas un tādā stāvoklī mirst, tas mirst kā pagāns.”
(Muslims, Imara, 53)
Zinātnieki, šādos hadīthos minētie
“Mirst kā pagāns.”
viņa/viņas izteikumu,
“Viņš mirst kā bezgalvis, kā tie, kam nav vadītāja vai līdera, kā tie, kas dzīvojuši nezinošā laikmetā.”
tā viņi to saprata.
(sk. Nevevī, attiecīgā hadīsa skaidrojums)
Šāda stila izmantošana hadītos ir paredzēta, lai atturētu musulmaņus no sacelšanās pret autoritāti un anarhisku apstākļu radīšanas. Tāpēc to vajadzētu saprast nevis tādā nozīmē, ka tas, kurš nav devis zvērestu, mirs kā neticīgais, bet gan kā grēcinieks.
(skat. Ibn Hadžera, attiecīgā hadīsa skaidrojums)
Islāma teologi, balstoties uz šiem un līdzīgiem hadīsiem, ir mācījuši nepakļauties valsts vadītājiem, pat ja tie ir tirāni, bet paklausīt viņiem – ja vien viņi nerīkojas pretēji Dievam – un neizraisīt varas vakuumu, kas var novest sabiedrību pie anarhijas un nesaskaņām.
(Ibn Hadžer, iepriekš minētais darbs)
Hadīsu stāstījumos, kuru tulkojumus mēs sniedzām, ir minēts:
“Mirst kā pagāns.”
izteiciens, dažādās versijās
“nesaskaņas”
to ir norādīts ar jēdzienu. Tomēr šos abus izteicienus ir iespējams saprast vienādā nozīmē.
Šeit ir kāds hadīss par šo tēmu: Abu Hureira stāsta: Mūsu pravietis (s.a.v.) teica:
“Kas ir tas, kurš neuzkurina vai neizrāda sevi?”
-kā nolūks-
Ja viņš nomirst, nesagatavojies karam, tad viņš mirst ar kādu nifaka atzaru (t.i., ar kādu liekulības daļu sevī).
(Muslims, Imāre, 158; Abū Dāvuds, Džihāds, 17; Nesāī, Džihāds, 2; Ahmads b. Hanbels, 2/374)
Abdullah ibn Mubārak uzskata, ka šis hadīss attiecas tikai uz laiku, kad pravietis Muhameds (s.a.v.) bija dzīvs.
Daži citi zinātnieki uzskata, ka šis hadīss ir spēkā vienmēr. Tā nozīme ir šāda: Tas, kurš nedodas džihādā un kuram nav pat nodoma tajā doties,
-tie, kas bēg no kara, kas neiet karot, kas no tā atsakās-
tāds cilvēks sevī iemieso vienu no liekuļu īpašībām.
(Nevevī, attiecīgā hadīsa skaidrojums)
Liekuļošana nav sinonīms neticībai. Tas nozīmē īpašību, kas nav piemērota musulmanim. Jo, kāds ir ticīgais…
-lai būtu īsts ticīgais-
Visām īpašībām nav jābūt vienmēr ticīgām. Piemēram, melošana ir viena no neticības īpašībām. Bet ticīgais, melojot, nekļūst par neticīgo. Tāpat arī neticīgais…
-ticības īpašība-
Būt godīgam nenozīmē būt ticīgam. Šāda stila izmantošana hadītā ir domāta, lai mudinātu uz svēto karu un brīdinātu, lai neatpaliktu…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
