– Piemēram, mēs sakām, ka mēs esam iedvesmojuši bišu. Vai tas nozīmē, ka bitēm tagad ir jārīkojas saskaņā ar šo iedvesmu?
– Bet tā nav, saskaņā ar islāma ticību, šo iedvesmu saņēmusī bite iet un atrod ziedā visu nepieciešamo, vai tas būtu putekšņi vai nektārs, un ievieto to stropā. Katru no šiem notikumiem atsevišķi veic Dievs.
– Tātad, pēc tam, kad Dievs ir atklājis savu gribu, Viņš vairs neatstāj bišu vienas, bet turpina tās kontrolēt katru mirkli, vai arī dod smadzenēm komandu, lai tās iedarbotos uz nervu šūnām. Loģiski, ka pietiek ar to, ka smadzenēm ir šāda vara, bet saskaņā ar islāmu, vai precīzāk, saskaņā ar islāma zinātnieka Bediuzzamana viedokli, Dievs dod komandu smadzenēm, un Viņš arī rada katru atsevišķu impulsu, kas iet caur nervu šūnām, tātad Viņš iejaucas.
– Kāpēc Dievs ar to ņemās?..
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Uz šo jautājumu mēs atbildēsim, norādot uz dažiem punktiem, kas veidos patiesības pamatu:
a)
“Viss, kas ir debesīs un uz zemes, ir no Viņa.”
(kaut kas)
viņi vēlas. Viņš katru dienu
(jebkurā brīdī)
jaunā darbā / jaunradē.”
(Rahman, 55/29)
Šajā pantā ir norādīts, ka Dievs katru brīdi, katru mirkli rada kaut ko jaunu.
Pirmais teikuma fragments no panta, proti:
“Viss, kas ir debesīs un uz zemes, ir no Viņa.”
(kaut kas)
viņi vēlas”
kas attiecas uz apziņas īpašniekiem, kā tas ir izteikts frāzē.
“visi”
vārds, kas minēts panta tekstā
“vīrieši”
ir šī vārda tulkojums. Šis vārds principā tiek lietots attiecībā uz saprātīgām būtnēm. Tāpēc komentāros biežāk…
eņģeļi un cilvēki
tiek skaidrots šādi.
Tomēr, daudzi komentētāji
“viņi vēlas”
jie ir atvēruši plašāku logu, ļaujot izteikt savas vēlmes gan ar vārdiem, gan ar ķermeņa valodu.
Saskaņā ar to, eņģeļi, cilvēki un džinni izsaka savas laicīgās un garīgās vajadzības ar savām valodām, bet savas dabiskās vajadzības visos to aspektos izsaka ar savu stāvokli un rīcību.
Piemēram, kāds cilvēks,
viņš lūdz Dievu par savu eksistenci, tās turpināšanos un visām materiālajām un garīgajām vajadzībām, kas viņam nepieciešamas dzīvei.
Tie, kas ir neticīgie, arī
-pat ja viņi to nevēlas mutiski-
Pēc savas dabas tie lūdz visu, kas tiem nepieciešams, savā valodā. Acis vēlas redzēt, ausis – dzirdēt, plaušas – uzņemt skābekli. Gremošanas sistēma, kuņģis, zarnas, smadzenes, sirds, prāts, dvēsele – tie visi nepārtraukti lūdz Dievu, lai tiktu apmierinātas to vajadzības…
b)
Šajā pantā lietots termins, kas apzīmē saprātīgas būtnes.
“vīrieši”
dažreiz relatīvais vietniekvārds
“bezprātīgs, bezdvēselisks”
kas attiecas uz aktīviem
“ma”
To var lietot tādā pašā nozīmē kā relatīvo vietniekvārdu.
Šajā gadījumā, tulkojumā
“visi”
vārda vietā
“viss”
var lietot vārdu.
Tādējādi šī panta tulkojums būtu šāds:
“Kas ir debesīs un uz zemes”
(dzīvs nedzīvs; apzināts neapzināts)
Viss ir no Viņa.
(kaut kas, kas izteikts ar ķermeņa valodu vai žestiem)
gribētu.”
Tāpat kā cilvēka dvēsele, apziņa, dzīve un dabiskās vajadzības, kas izpaužas caur ķermeņa valodu, neliedz viņam lūgt Dievam, tāpat arī bites…
-tikai personīgiem mērķiem-
Viņa dabiskā iedvesma neliedz viņam lūgt to, kas viņam nepieciešams, ar savu stāvokli.
c)
Pēdējā panta rinda, proti:
“Viņš katru dienu”
(jebkurā brīdī)
jaunā darbā / jaunā radīšanā”
Šajā pantā ir norādīts, ka Dievs ir uzņēmies radīšanas darbu, atbilstoši savas vienības īpašībai, un nekad nepieļauj, ka kāds cits piedalītos šajā darbā.
Protams, arī bites nav izņēmums.
d)
“Bez Viņa ziņas nenokrīt pat viena lapa.”
(En’am, 6/59)
pantā, kas skan šādi:
visā savā attieksmē, katrā kustībā, katrā stājā ir atkarīgs no Dieva zināšanām un spēka.
Ir norādīts, ka pat šķietami tik vienkāršs notikums kā lapas krišana prasa Dieva iejaukšanos. Vai tad varētu būt, ka bišu šūnu veidošana, kas ir brīnišķīgs mākslas darbs, neprasa šo dievišķo iejaukšanos?
e)
„Patiesi, Allah tur debesis un zemi, lai to kārtība netiktu izjaukta. Un ja to kārtība tiktu izjaukta, tad neviens cits, kā vien Viņš, to nevarētu atjaunot. Patiesi, Viņš ir žēlsirdīgs un piedodošs.”
(Fatir, 35/41)
Šajā pantā teikts, ka Dievs uztur debesis un Zemi visos to aspektos esošajā kārtībā, un ka Viņš, kopš to radīšanas, pārvalda tās ar Savu zināšanu, gudrību un spēku.
Aizbildnība
ir norādīts, ka viņš tos uzturēja eksistences sfērā ar savu noslēpumu.
„Mēs katrai debesijai tās uzdevumu atklājām / iedvesām.”
(Fussilet, 42/12)
Pēc panta, kas atrodas šajā nozīmē, kevniskā / ontoloģiskā atklāsme nepietiek, lai debesis tiktu atstātas pašas savā vaļā, tāpat kā bitei ir nepieciešama Dieva labvēlība, neskatoties uz iedvesmu, ko tā saņem.
f)
Šajos gaismas pilnajos izteicienos ir apslēptas brīnišķīgas gudrības:
“Visvarenais nav atkarīgs no starpniekiem.”
Līdzekļi ir tikai ārēji; tie ir godības un varenības aizsegs. Tie ir kā vēstneši, kas sludina Dieva valdīšanu, un kā skatītāji, kas apbrīno, izjūt bezspēcību un pazemību. Tie nav palīgi, tie nevar būt Dieva valdīšanas līdzdalībnieki.
(sk. Sözler, lpp. 199)
“Ak, cēloņu pielūdzējs, tu, kas esi bezrūpīgs!”
Esbab ir aizkars.
Jo tā prasa godība un varenība. Bet darītājs ir Samedāniskā spēka īstenotājs. Jo tā prasa vienotība un cildinājums, un tas prasa neatkarību. Mūžīgā Sultāna kalpotāji nav dievišķās valdīšanas izpildītāji. Drīzāk tie ir šīs valdīšanas vēstneši un šīs dievišķības vērotāji. Un šie kalpotāji, šie instrumenti, ir paredzēti, lai atklātu spēka godību un dievišķās valdīšanas varenību. Lai neparādītos, ka spēks darbojas ar zemiem līdzekļiem. Viņš nav kā cilvēcīgs sultāns, kas ir vājš un trūcīgs, un kas savus kalpotājus padarījis par līdzvaldniekiem trūkuma un vajadzības dēļ. Tātad, cēloņi ir radīti, lai saglabātu spēka godību pret ārējo prāta skatījumu.”
(sk. Sözler, lpp. 293)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai Dievs rada katru mūsu ķermeņa kustību katru mirkli?
– Vai Dievs visu radīja jau iepriekš, vai Viņš joprojām rada?
– Tiek teikts, ka Dievs radījis Visumu un tad atkāpies. Par šo tēmu (deisms…)
– Kaip teigiama, Dievs Visuvarenais nesajaucas pasaules lietās, jo Viņam jau ir visas iespējas.
– Dieva cēloņi cilvēka radīšanā un dabas parādībās…
– Kāpēc Dievs iedarbina cēloņus?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
