Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kā ticīgajam ir būtiski sekot tam pašam ceļam, kādas pielūgsmes formas tika praktizētas un no kādiem aizliegumiem tika izvairīts laika posmā Asr-ı Saadet.
Dažas no galvenajām tēmām, kas aktuālas pēdējā laikā, varam uzskaitīt šādi:
Pēdējā laikā vislielākais apdraudējums ir ticības pamatprincipiem. Ir jāpieliek maksimālas pūles, lai tos apgūtu. Deccālu un sufjānu vislielākais postījums ir vērsts tieši pret Korānu un ticības pamatprincipiem. Dieva noliegšana, pēcnāves dzīves noliegšana ir deccālisma un sufjānisma pamatfilozofija. Tāpēc galvenā prioritāte ir koncentrēties uz ticības pamatprincipiem, sākot ar vienotības (tevhid) un pēcnāves dzīves ticību.
-nevis ar atdarināšanu, kas nāk no mātes vai tēva-
Ir jācenšas iegūt pētniecīgu ticību, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un izmeklēšanas profesiju.
Kādā hadīsā teikts:
“Ihlasas suras lasīšana pret Antikristu”
Tas ir ieteicams. No šī hadīsa izriet, ka vislielākā nepieciešamība pēdējo laiku nemieros ir ticība Dieva vienībai. Ihlasas sūras lasīšanas mērķis ir nostiprināt tās mācīto monoteisma doktrīnu.
“Pēdējo laiku kārdinājums”
tas nozīmē, ka ir notikusi atkāpe no islāma paredzētās vienotības un taisnības.
Bediuzzaman Said Nursi apgalvo, ka Ihlās sūra ir galvenais atsauces punkts monoteisma doktrīnai. Patiešām, Anglikāņu baznīcas…
“Ko Korāns ir devis idejām un dzīvei?”
atbildot uz jautājumu, kas skanēja šādi:
„Ideja ir devusi vienotību domām un virzienu dzīvei. Es to apliecinu:“
“Saki: Viņš ir Dievs, Viens vienīgais.”
ar termiņu
“Festakim kema ümirte” = “Ieturi taisnu ceļu, kā tev ir pavēlēts!”
ir panta.
(sk. Sözle, Envar, lpp. 746).
tā viņš atbildēja.
Tāpat arī, lai pasargātu sevi no Antikrista ļaunuma,
„Kas lasa Kehf Sūru, tas ir pasargāts no Deccala kārdinājumiem.”
(Abū Dāvuds, Malāhims 14)
līdzās leģendai
“lasot pēdējos pantus,”
(Musned, 2/446)
„Kas iegaumēs pirmās desmit panta rindiņas, tas būs pasargāts.”
(Musned, 2/449)
Ir arī tādas versijas.
– Kādi varētu būt šīs sūras lasīšanas iemesli un mērķi?
Šajā sūrā Visaugstākais Dievs tiek iepazīstināts ar Savu būtību un īpašībām, un ar Viņa palīdzību tiek stāstīts par to, kā Ashab-ı Kehf izglābās no Dakjanusa, tā laika tirāniskā valdnieka, ļaunuma. Arī no Dežāla ļaunuma var izglābties vienīgi ar Visaugstākā Dieva žēlastību. Šī sūra sniedz ticīgajiem šādu pārliecību. Svarīgs iemesls, kāpēc šī sūra kopš pravieša Muhameda laikiem tiek lasīta mošejās piektdienās, ir lūgt Dievu pasargāt no Dežāla ļaunuma.
Muhammeds el-Hidžāzī (miris 1625. gadā), apsverot ieteikumu lasīt Kehf Sūru pret Antikrista kārdinājumiem, saka, ka tam var pretoties tikai ar Korānu, un atklāj tā noslēpumu šādi:
“Tas, kas ir stiprs pret Antikristu, ir stiprs ar Korānu.”
[skat. el-Hidžāzī, Sevāü’s-Sirāt (Ēģipte: Daru’l-Kütübi’l-Misrijje, Gaibijāt Tejmūr, nr. 26), lpp. 251, 268]
Tam, kurš labi pārzina Korānu un piepilda savu sirdi un prātu ar tā svētajām patiesībām, Deccala viltības, šaubas un kārdinājumi nevarēs nekādi ietekmēt.
Ir svarīgi vienlaikus studēt gan reliģiskās zinātnes, gan dabaszinātnes, kā arī censties izprast laikmeta situāciju.
Jo viena no galvenajām problēmām pēdējo laiku kārdinājumos ir neziņa. Šajā laikmetā gan fanātiskie medreses sofisti, kas noliedz skolēnu ticību, jo tie nezina zinātnes, gan skolēnu fanātiķi, kas apsūdz medreses zinātniekus neziņā, jo tie nezina reliģisko zinātņu, ir neziņas avots. Īpaši tāpēc, ka šīs divas neziņas ir ietērptas zinātniskā apvalkā, tās ir sarežģītas neziņas veids, un tās ir ļoti grūti izskaust.
Vienmēr ir svarīgāk izvairīties no ļaunuma, nekā darīt labus darbus.
Šajā pēdējā laikā šis jautājums ir vēl svarīgāks. Jo laiks griežas kā ļaunuma ritenis. Tāpēc ir absolūti nepieciešams izvairīties no materiālām darbībām. Ir jāturās pa gabalu no šādām organizācijām, cik vien tālu iespējams.
Hadīsos ir minētas briesmīgās pēdējo laiku nelaimes.
No Ebu Hurejras (r.a.) ir zināms, ka Allahs sūtnis (s.a.v.) ir pievērsis uzmanību savas tautas neprātīgajiem jauniešiem, sakot:
„Manas tautas iznīcība nāks no neprātīgu jauniešu rokām.”
(1) bija pavēlējis.Uz jautājumu: “Vai mēs tiksim iznīcināti, ja mūsu vidū ir taisnīgie (dievišķie) ļaudis?”
“Kad ļaunums ir liels.”
(2)
tā viņš atbildēja. Un atkal Medīnā viņš saviem sekotājiem teica:
„Es redzu, ka jūsu mājās kā lietus ieplūdīs nesaskaņas.”
(3)
tā bija pavēlēts. Kādā no saviem hadīsiem viņš arī teica:
„Laiks lēnām tuvojas. Darbi samazināsies, (sirdīs) iedēstīsies skopums, valdīs nesaskaņas. Nāves gadījumu skaits pieaugs.”
(4)
Viņš bija paredzējis, ka ar laiku sabiedrībā notiks arvien lielākas izmaiņas. Vēl kādā hadītā teikts:
„Nākamajās dienās iestāsies neziņa, tad tiks atcelta reliģiskā izglītība. Un tad nāves gadījumu skaits pieaugs.”
(5) ziņa tika nodota.
Kāds vīrs atnāca pie Enesa ibn Malika, viena no pravieša Muhameda biedriem, un sūdzējās par Umajādu valdnieku Hadžadžu ibn Zalimu, un Enes ibn Maliks viņam teica:
„Pacietieties, jo laiks, kas nāk, būs vēl ļaunāks par šo: līdz pat jūsu tikšanās reizei ar jūsu Kungu. Es to dzirdēju no jūsu Pravieša (s.a.v.).”
(6)
tā bija pavēlējis. Huzeyfe ibn el-Jemāns (ra.), kas bija pravieša (s.a.v.) uzticības persona, kādu dienu, baidoties no kāda ļaunuma, kas varētu viņu piemeklēt, pravietim (s.a.v.) teica:
„Ak, Dieva sūtnis, mēs patiešām bijām ļaunumā pirms islāma. Tad Dievs mums atnesa labumu. Vai pēc šī labuma (pienesuma, skaistuma) sekos ļaunums?”
Tad Allahs sūtnis
“Jā!..”
viņš teica. Viņš:
“Tātad, vai pēc šī ļaunuma vēl ir kāds labums?”
Dieva sūtnis (atkal)
“Jā!..”
pavēlēja…(Hadīsa stāsta, ka Allāha sūtnis (s.a.v.) atkal runāja par ļaunumiem.) Beigās Huzaifa (r.a.) atkal jautāja:
“Vai pēc šiem ļaunumiem vēl ir kāds labums?”
Allahs sūtītais pravietis (s.a.v.)
„Jā,” viņš teica. „(Daži) aicinātāji aicinās pie elles vārtiem, un tie, kas viņiem paklausīs, dosies turp. Viņi tos tur iemetīs.”
”
(7).
Tad es:
“Vai tu varētu mums viņus aprakstīt?”
es teicu. Dieva sūtnis:
„Viņi ir no jūsu cilts, no jūsu vidus. Viņi runā jūsu valodā.”
teica. (Atkal) es:
“Ko tu man liksi darīt, ja es nodzīvošu līdz šim laikam?”
teicu. Allahs sūtītais pravietis teica:
„Pievienojies musulmaņu kopienai un tās imamam (vadītājam) un neatstāj tos.”
Tāpēc:
“Ja viņiem nav kopienas un vadītāja?..”
Es tā teicu.
„Tad atšķiries no visām tām sektām, kurām nav kopienas un imama, un ja vari, tad patveries koka saknē (dobumā) un paliec tādā stāvoklī, kamēr tevi nāve nesasniegs.”
.”
(8)
Šeit pravietis Muhameds atkal norāda, ka viņa sekotāju sabiedrība arvien vairāk degradēsies, bet tāpat kā pēc Džāhilijas laikmeta iestājās islāms, tāpat pēc katra ļaunuma sekos labums, un viņš brīdina, ka degradācija un sabrukums nāks no iekšienes. Tie, kas degradēsies, būs no musulmaņu vidus, no viņu tautām, ciltīm un sabiedrībām. Tajos laikos musulmaņiem būs savas kopienas un to vadītāji, un tie cīnīsies pret degradāciju un korupciju. Ja situācija pasliktināsies un musulmanis nespēs atrast sev vadītāju (imamu, līderi), ja nebūs kopienas un imama, tad pravietis Muhameds iesaka šādā laikā neiesaistīties sabiedrībā, nepievienoties degradējušai sabiedrībai.
Kādā citā hadīsā (kas ir citēts no Abū Hurairas) ir teikts, ka Allāha sūtnis (lai viņam miers un svētība) ir teicis:
„Drīz nāks lieli nemieri, un tajos, kas sēdēs, būs labāk nekā tiem, kas stāvēs, tiem, kas stāvēs, būs labāk nekā tiem, kas ies, un tiem, kas ies, būs labāk nekā tiem, kas skries. Kas vienreiz būs iesaistījies šajos nemieros, lai no tiem attālinās. Ja viņš atradīs patvēruma vietu, lai tur patveras.”
(9)
tādējādi pieskaroties tai pašai tēmai.
Pravietis Muhameds, norādot, ka pagāniskā laikmeta izlaidība galu galā piemeklēs arī ummu, kādu rītu Medīnā pamodās ar bailēm un satraukumu, kad bija rīta lūgšanas laiks:
“
Pasaulē ir daudz sieviešu, kas ir ģērbtas, bet viņas būs kailas pēcnāves dzīvē.
(10)
Tā viņš ir pavēlējis. Tādējādi pravietis Muhameds ir norādījis, ka pasaules beigās un pēdējās paaudzēs islāma sievietes, lai gan ģērbtas, tomēr neģērbjas islāma stilā, atsedzot dažas ķermeņa daļas, ģērbjoties caurspīdīgi un cieši pieguļoši, tādēļ no pēcnāves viedokļa viņas ir kailas un izcietīs sodu par savu kailumu.
Atkal, “Pēc manis neatgriezieties no ticības kā neticīgie, kas viens otram nogriež galvu.”
(11)
Viņš pavēlēja, lai pēc viņa nāves netiktu atgriezti pagāniskās laikmeta tradīcijas un paražas, piemēram, alkohols, azartspēles, procentu iekasēšana, elku pielūgšana, izvirtība un smagi grēki, kā arī brīdināja savu tautu par atkrišanu no ticības un norādīja, ka islāma sabiedrībās notiks atkrišanas (ticības pamešanas) gadījumi.
Viņš arī paziņoja Huzaifam (lai Dievs ir apmierināts ar viņu), ka nesaskaņas sāksies pēc Omera (lai Dievs ir apmierināts ar viņu) laikiem, un ka Omers (lai Dievs ir apmierināts ar viņu) ir kā durvis, kas novērš nesaskaņu rašanos. (12)
Pravietis Muhameds (s.a.v.) arī norādījis, ka fitna (nesaskaņas, nemieri) izcelsies no austrumiem, viļņojoties kā jūras viļņi un pārņemot visu (13). Viņš pat paziņojis, ka laika gaitā cilvēki pielūgs cilvēkveidīgus elkus (14). Pravietis Muhameds (s.a.v.) (15) arī runājis par to, ka starp viņa sekotājiem parādīsies Jādžūds un Mādžūds un Antikrists (Džāldžāl). Viņš norādījis, ka ar laika gaitu uzticība tiks atņemta cilvēkiem, cilvēki kļūs arvien ļaunāki un paliks tikai ļauni cilvēki (Husale-i nas).
.
Husale
, lieto, lai apzīmētu visu to, kas ir slikts.
Piemēram, kviešu vai datļu sliktākajai kvalitātei.
“husale”
Kā teikts, tā sauc arī cilvēku ļaunajiem un zemiskajiem darbiem. Patiešām, kādā Buhari atstāstītajā hadītā Mirdas b. Eslemi stāsta:
„Labie aiziet viens pēc otra. Pēc viņiem paliek tikai atliekas, kā pēc miežiem vai datelēm, un Dievs tām nepieliek nekādu vērtību.”
(16)
Kādā hadīthā ir teikts, ka pēdējos laikos izcelsies tādas nesaskaņas, kas cilvēku atšķirs no viņa brāļa un tēva:
“
Ī
Būs lieli nemieri, un cilvēks šajos nemieros atšķirsies no sava brāļa un tēva. (Tad) nemieri izplatīsies vīriešu sirdīs līdz pat pasaules galam. Patiesībā šajos nemieros kāds tiks nosodīts par paklausību Dieva pavēlēm, tāpat kā kāda sieviete tiks nosodīta par laulības pārkāpšanu.
(17)
nosodāms
k.”
(18)
Saskaņā ar šo pravieša Muhammada (s.a.v.) vēsti, nākotnē, līdz pat pasaules galam, gaidāmas smagas nesaskaņas, īpaši pēdējā laikā, kad cilvēki atšķirsies viens no otra domāšanā, uzskatos, dzīves izpratnē un interpretācijā, pat reliģiskajos uzskatos. Divi brāļi, tēvs un dēls, šajos jautājumos nepiekritīs viens otram. Jo tad nesaskaņas kļūs ļoti izplatītas, cilvēki atšķirsies no savām ģimenēm, vecākiem, un tiks ietekmēti no citiem avotiem. Kāda tālu radusies kļūdaina ideja ātri izplatīsies no sirds uz sirdi, no prāta uz prātu, no mutes uz muti, rakstiski vai citādi.
Kā putns, kas lido no sirds uz sirdi, tāpat arī nesaskaņas iedzīvosies prātos.
Protams, šādos kritiskos un bīstamos laikos dzīvot saskaņā ar islāmu, pieņemt to, godprātīgi turēties pie tā visu savu dzīvi, būs gan grūti, gan svētīgi.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Svētajā hadītā teikts: “Drīz nāks lieli nemieri, un tajos, kas sēž, būs labāk nekā tiem, kas stāv, tiem, kas stāv, būs labāk nekā tiem, kas iet, un tiem, kas iet, būs labāk nekā tiem, kas skrien.” Kādi pasākumi jāveic pret šiem nemieriem?
Avoti:
1. Sahihu’l-Buhari, VIII, 88; Sunenu Ibn-i Mace II, 1331 (nr. 4015)
2. Sahihu’l-Buhari, VIII, 88; Sunenu Ibn-i Mace II, 1305 (nr. 3954)
3. Sahihu’l-Buhari, VIII, 89.
4. Sahihu’l-Buhari, VIII, 89.
5. Sahihu’l-Buhari, VIII, 89.
6. Sahihu’l-Buhari, VIII, 90.
7. Šeit ir izmantots vārds “kazf”, kas nozīmē “paņemt”.
8. Sahihu’l-Buhari VIII, 93; Sunenu Ibn-i Mace II, 1317 (nr. 3979).
9. Sahihu’l-Buhari VIII, 92; Tefriru’l-Kurani’l-Azim II, 43; Sunenu Ibn-i Mace, II, 3961.
10. Sahihu’l-Buhari VIII, 90; Sunenu Ibn-i Mace II, 1326 (Tabahtur un sieviešu izrotāšanās).
11. Sahihu’l-Buhari VIII, 91.
12. Sahihu’l-Buhari, VIII, 93; Sunenu Ibn-i Mace II, 1306 (nr. 3956)
13. Sahihu’l-Buhari, VIII, 95.
14. Sahihu’l-Buhari, VIII, 100.
15. Sahihu’l-Buhari, VIII, 101-104.
16. Rijāzu’s-Sālihīn, 171. lpp. (370. nodaļa, 1825. hadīts, no Buhārī); Sunenu Ibn-i Māce II, 1307 (nr. 3957, 1340) (nr. 4038, kad labie aiziet, tāpat kā dateles no saviem apvalkiem), skat. arī II, 1342 (nr. 4043).
17. el-Müfredat, 61. lpp. Bela nozīmē pārbaudījums, grūtības, ciešanas, nelaime, pūles.
18. Gümüşhanevi, Ahmed Ziyaüddin, Ramûzul-Ehadis, tulk. Naim Erdoğan, Stambula, gads nav norādīts, lpp. 298-3715, hadīss Nr. 298-3715 (Nuaym fiten, Tabarani Evsattan); Skat. arī Ibn-ü Mace, Muhammed b. Yezid. Sunenu Ibn-i Mace I-II, Stambula, gads nav norādīts, II, lpp. 1306, 1317, 1333. Daudzus hadīsus par nākotnes nemieriem var atrast īpaši grāmatās par hadīsiem, kas veltītas šai tēmai, piemēram, sadaļā “Kitabu’l-Fiten”.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
