– Vai varētu īsi un secīgi izskaidrot, kāds ir šī hadīsa avota uzticamības statuss un kas vēl būtu jāzina par to?
– Allahs sūtņa Muhammada (lai viņš ir svētīts un lai viņam ir miers) vārdi:
„(Vispirms) iemācieties klusēt, tad iemācieties lēnprātību, tad iemācieties zināšanas, tad iemācieties rīkoties saskaņā ar šīm zināšanām, un tad (šīs zināšanas) izplatiet.”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgais stāstījums ir šāds:
“
(Pirmkārt)
Iemācieties klusēt, tad iemācieties lēnprātību, tad iemācieties zināšanas, tad iemācieties rīkoties saskaņā ar šīm zināšanām, un tad (šīs zināšanas) izplatiet.”
(sk. al-Bayhaqi, Šu’ab al-īmān, 3/282).
– Vispirms jānorāda, ka šis hadīss nav merfū. Tas nozīmē, ka tas nav pravieša Muhameda (s.a.v.) teiktais, bet gan vārdi, ko teicis viens no viņa pavadoņiem, Džabirs.
Mēs neesam atraduši nekādu informāciju par šī apgalvojuma pārbaudi vai kritiku.
– Šeit norādītais rangs var mainīties atkarībā no vietas un personas.
Ja mēs sekotu šai secībai, tad mēs varētu teikt sekojošo:
Klusēt,
Tas ir ļoti skaists teiciens. Jo tas, kurš daudz runā, daudz kļūdās. Klusumā ir arī pārdomas.
Pārdomas
tā ir viena no svarīgākajām zinātnēm.
“Ja runāšana ir sudrabs, tad klusēšana ir zelts.”
Šiem vārdiem ir liela nozīme.
Tāpēc pirms runāšanas
klusums
tie, kas mācās,
pārdomas
tādējādi viņi būs sagatavojuši zināšanas, par kurām viņi runās.
Hilim
,
Tas nozīmē būt lēnprātīgam, nopietnam un cienījamam.
Šādu īpašību piemītošs cilvēks ir pasargāts no impulsīvām darbībām un pārmērīgi emocionālas uzvedības, kas var novest pie grēka. Šādas īpašības piemītoša cilvēka personība reti kad iesaistās kaut kādās apšaubāmās lietās, viņa dzīve vienmēr ir piepildīta ar cieņu.
Turklāt, debatēs, strīdos, zinātniskās un nezinātniskās diskusijās viņš nepārsniedz taisnīguma mēru, jo viņa iekšējā miermīlība ir kā skaists aksesuārs, kas atspoguļojas viņa ārējā izskatā, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp viņa iekšējo un ārējo pasauli.
Zinātne
Mēs uzskatām, ka nav nepieciešams sīkāk skaidrot šo īpašību. Jo zināšanas ir visa sākums.
Ticība un Dieva atziņa ir zināšanu augļi.
Leģenda vēsta, ka imams Šāfi’ī par zināšanām ir teicis:
“Tā, kas apgūst Korānu, vērtība pieaug. Tā, kas apgūst fiqh (islāma jurisprudenci), vērtība palielinās. Tā, kas pieraksta (apgūst) hadīsus (pravieša Muhameda teicienus), argumenti kļūst spēcīgāki. Tā, kas nodarbojas ar aprēķiniem/matemātiku, viedoklis/prāts kļūst stiprāks. Tā, kas neaizsargā savu dvēseli (no grēkiem), zināšanas tai nekādu labumu nedod.”
(Zehebi, Siyeru âlami’n-Nübela, 10/24).
Vieglprātība ir zinātnes traips.
Lēnprātība ir dārgakmens, kas rotā zināšanas.
Amel,
Zināšanas vērtību palielina tās pielietojums praksē.
Ārstam, kurš neizraksta receptes, arhitektam, kurš nebūvē ēkas, un garīdzniekam, kurš nav iemiesojums dievbijības, nav nekādas vērtības.
Operācija sastāv no divām daļām:
Pirmkārt:
Zinātniekam ir jādzīvo saskaņā ar savām zināšanām.
Otrkārt:
Viņa zināšanu izplatīšana, lai citi no tām gūtu labumu, ir tas pats, kas panākt, lai citi tās pielietotu praksē.
Īsumā:
Cilvēkam, kurš ir saslimis ar kādu slimību, ir jāārstē šī slimība kā viņa galvenā prioritāte.
Tāpat, ja cilvēks kādā laika posmā izjūt vajadzību pēc kādas zinātnes vai īpašības, viņa galvenā prioritāte ir to apgūt.
Atkarībā no situācijas.
“Ja runāšana ir sudrabs, tad klusēšana ir zelts.”
, bet atkarībā no situācijas
“Klusēšana ir sudrabs, bet runāšana ir zelts.”
Šo prioritāro secību mēs varam saprast no šī hadīsa:
No Ebu Hurejras (radiyallahu anh) ir stāstīts, ka kāds vīrs atnācis pie pravieša Muhameda (s.a.v.) un teicis:
Dod man padomu.
teica.Pravietis Muhameds (s.a.v.) viņam teica:
“Neaizkaitini!”
viņš teica.Vīrietis savu lūgumu atkārtoja vairākas reizes. Arī mūsu pravietis (s.a.v.) (katru reizi)
“Neaizkaitini!”
viņš teica.
(Buhārī, Edeb 76; Tirmizī, Birr 73)
Tas parāda, ka tas, kas padomu meklējošam cilvēkam visvairāk nepieciešams, ir…
nesaistīt dusmas, neaizkaitināt
Tā bija. Šī bija pirmā slimība, kas bija jāārstē.
“Spēcīgs un varonīgs cīkstonis,
(uz cīņas paklāja)
Neviens nav tas, kurš uzvar visus. Spēcīgs un varonīgs cīkstonis ir tikai tas, kurš spēj savaldīt savu kaisli un uzvarēt savas dusmas, kad tās uzliesmo.
(Muslims, Birr un Sila, 107)
no šī svētā hadīsa, kas nozīmē:
gan lēnprātība, gan zināšanas, gan klusēšana – cik cēlas īpašības.
ir iespējams saprast.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
