Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Dieva
Tāpat kā visvarenības izpausmes ir bezgalīgas, tā arī runas spējas adresāti ir bezgalīgi.
Šajā sakarā pirmajā vietā ir cilvēki. Visaugstākais Dievs, kurš sūta atklāsmes praviešiem, iedvesmo arī savu uzticīgo kalpu sirdis. Arī eņģeļu pasaule savus darbus veic ar iedvesmu.
Iedvesma,
Tas ir dievišķs dāvinājums no Allāha arī dzīvnieku valstībai, kurai trūkst saprāta.
Šīs nevainīgās būtnes savus pienākumus apgūst un pilda ar iedvesmu. Cilvēcei bija nepieciešami gadsimti, lai iemācītos ražot cukuru no cukurbietēm, bet to, ka pirmās bites spēja ražot medu tāpat kā mūsdienu bites, var izskaidrot tikai ar iedvesmu. Tāpat, lai cilvēce izgatavotu lidmašīnu, bija nepieciešami gadsimti, bet to, ka visi putni un kukaiņi zina, kā lidot, un spēj lidot, var izskaidrot tikai ar iedvesmu. Daži apļi šīs dievišķās dāvanas…
instinkts
tāpēc viņi cenšas šos nebeidzamos brīnumus uzskatīt par dabiskiem un nejaušiem.
Iedvesma,
No zvirbuļiem, kas tumsā slēpjas koku zaros, līdz skudrām, kas atgriežas savos pūžņos, no zivīm, kas slēpjas akmeņu spraugās, līdz gazelēm, kas meklē drošību meža nomaļā vietā – katru dzīvu radījumu vada un pārvalda atsevišķa pasaule. Visi tie ar iedvesmu, ar liktenīgu vadību vislabākajā veidā nosaka vietu, kur pavadīt nakti.
Nākamajā dienā,
Daudzveidīgs, sarežģīts, apbrīnojams darbs, kas sākas ar pirmajiem saules stariem, kas parādās pie horizonta. Visi darbinieki dodas ceļā ar vienu un to pašu sajūtu, virzās uz vienu pusi, lido, skrien, iet, peld… Bet neviens no viņiem nezina, kur viņš dodas, cik ir pulkstenis, cik stundas viņš strādās, kad atgriezīsies mājās. Bet visu viņu darbs ar dievišķu iedvesmu tiek uzskatīts par nevainojamu.
Dzīvnieki pazīst savu Radītāju, kas viņus iedvesmo, caur pašu iedvesmu. Dzīvnieks, pat ja nezina, kas viņš ir, cik viņam kāju, kāds ir viņa kuņģis vai plaušas, tomēr apzinās savu eksistenci. Un viņš vēlas šo eksistenci saglabāt. Ja mēģināsiet to viņam atņemt, viņš no jums bēgs.
Katrā dzīvā būtnes sirdī, kas apzinās savu eksistenci un ir par to priecīga, pastāv pateicības sajūta par šo dāvanu, kaut arī mēs to nevaram izprast. Jā, tam, kas pazīst sevi, jāpazīst arī savs Radītājs. Šī doma attiecas uz visiem dzīvniekiem. Tomēr viņu izpratne par savu Radītāju, tāpat kā viņu pašapziņa, ir ļoti ierobežota, bet tomēr reāla.
Jebkura dzīvnieka, ar kuru mēs satiekamies aci pret aci,
Jo tālāk mēs esam no savas garīgās pasaules izpratnes, jo tālāk esam no viņa iekšējās pasaules izpratnes.
Mēs zinām tikai viņu ķermeni un orgānus. Pat ja mēs zinātu, kas peld viņu asinīs, mēs nezinātu, kas notiek viņu iekšienē. Kā mēs varam apgalvot, ka šīs būtnes, kuru iekšējo pasauli mēs nezinām, nepazīst savu Kungu?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
