– Es zinu, ka viss nāk no Dieva, bet es nevaru atbrīvoties no bailēm, ka mums varētu kaut kas atgadīties.
– Kas man jādara, vai ir kāda īpaša lūgšana?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
“Kas cilvēkam ienāk prātā, tas viņam notiek.”
Tādas situācijas nav.
Arī sapņi nav pamats rīcībai.
Bailes ir dotas cilvēkam, lai viņš varētu saglabāt savu dzīvību. Pārmērīgas bailes padara dzīvi neizturamu.
“Cilvēkā vissvarīgākā un būtiskākā sajūta ir bailes. Viltīgie tirāni šo baiļu vājumu izmanto savā labā; ar to viņi pakļauj gļēvuļus. Pasaules ļaudis un maldu propagandisti šo vājumu izmanto, lai iebiedētu un uzkurinātu iedzīvotāju, īpaši garīdzniecības, bailes un aizspriedumus.”
“Piemēram, tāpat kā kāds viltīgs cilvēks, lai pakļautu briesmām kādu vīru uz jumta, parāda viņam kaut ko, kas šķiet bīstams viņa iedomātajā pasaulē, uzkurina viņa iedomas un pamazām, soli pa solim, noved viņu līdz pašam jumta malai, kur viņš krīt lejā un salauž kaklu. Tieši tāpat viņi liek upurēt ļoti svarīgas lietas ļoti nenozīmīgu iedomu dēļ. Pat tā, ka, lai tik viņu nesakostu muša, viņš ieiet čūskas mutē.”
“Kādreiz – lai Dievs viņam žēlastību dāvā – kāds svarīgs vīrs baidījās kāpt laivā. Kādu vakaru mēs kopā atbraucām no Stambulas uz tiltu. Bija jākāpj laivā. Automašīnas nebija. Mums bija jābrauc uz Sultānu Ejubu. Es uzstāju.”
Viņš/Viņa teica:
“Man ir bail; varbūt mēs nogrimsim.”
Es viņam jautāju: “Cik daudz laivu, pēc taviem aprēķiniem, ir šajā Zelta raga līcī?”
Viņš/Viņa teica:
“Varbūt ir tūkstotis.”
Es viņam jautāju: “Cik daudz laivu nogrimst gadā?”
Viņš/Viņa teica:
“Viens vai divi. Dažreiz neviens negāžas.”
Es teicu: “Cik dienu ir gadā?”
Viņš/Viņa teica:
“Trīs simti sešdesmit dienas.”
Es teicu: “Iespēja, ka tu nogrimsi, kas tevi nomoka un rada tev bailes, ir tikai viena no trīs simti sešdesmit tūkstošiem iespēju. Tas, kurš baidās no šādas iespējas, nevar būt ne cilvēks, ne pat dzīvnieks.”
Un tad es viņam jautāju: “Kā tu domā, cik gadu tu vēl nodzīvosi?”
Viņš/Viņa teica:
“Es esmu vecs. Varbūt man ir iespēja nodzīvot vēl desmit gadus.”
Es teicu: “Tā kā nāve ir nezināma, pastāv iespēja mirt katru dienu. Tātad, trīs tūkstoši sešsimt dienās nāve ir iespējama katru dienu. Lūk, tāpat kā laivā, iespējamība nav viena no trīs simtiem tūkstošiem, bet varbūt viena no trīs tūkstošiem, ka šodien ir iespējama nāve. Trīci un raudi, sastādi testamentu,” es teicu.
Viņš atjēdzās, un es, trīcot, palīdzēju viņam iekāpt laivā. Laivā es viņam teicu:
“Visaugstākais Dievs ir devis bailes kā dzīvības saglabāšanas instinktu, nevis lai to iznīcinātu. Un Viņš nav devis bailes, lai padarītu dzīvi smagu, grūtu, sāpīgu un mokošu. Ja bailes ir saistītas ar vienu no divām, trim, četrām, vai pat piecām, sešām iespējām, tad piesardzīgas bailes var būt pamatotas. Bet baidīties no vienas no divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit iespējām ir iedomība, kas pārvērš dzīvi par mokām.”
(Saids Nursi, Vēstules, Divdesmit devītā vēstule)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai ir bailes no zemestrīces? Kas ir drosmes avots?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
ALI NAHİD ÖZTÜRK
Protams, nav nekā slikta, ja skatāmies uz krītošām zvaigznēm. Tomēr mums jābūt uzmanīgiem ar tādām māņticībām kā vēlēšanās pie krītošas zvaigznes. Lūdzu, pievērsīsim tam uzmanību.
