Kāds internetā raksta tieši šo:
“…Kad jūsu pārliecības balstās uz realitāti, jūs kļūstat gan laimīgāki, gan sasniedzat augstāku cilvēcības pakāpi…”
–
Kā mēs varam uz to atbildēt?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Tas, kurš uzdod šo jautājumu, nesaprot, kas ir zinātniskais darbs. Viņš uzskata, ka ateisma aizstāvēšana, radītāja neesamības pieņemšana ir zinātniska domāšana pēc viņa paša izpratnes.
Loģikas pamatprincips ir tāds, ka ja ir kāds darbs, tad noteikti ir arī tā autors. Jūsu nespēja redzēt krāsns meistaru nenozīmē, ka meistara nav, bet gan to, ka jūs esat nezinošs.
Pieņemsim, ka atrodaties mēbelētā mājā. Vai varat norādīt kādu priekšmetu šajā telpā, ieskaitot pašu telpu, kam nav meistara? Piemēram, vai paklājam nav meistara? Vai aizkariem nav meistara? Vai varbūt griestu elektriskajām instalācijām, vai sienām un griestiem nav meistara?
Istaba ir tas pats, kas visa pasaule.
Tāpat kā telpā nav neviena priekšmeta bez meistara, tā arī katrai eksistējošai lietai Visumā ir savs meistars, proti, radītājs. Un tas ir apveltīts ar bezgalīgu zināšanu, gribas, spēka un varas spēju. Visu Visuma radīto lietu līdzīgā uzbūve un forma liecina, ka tās visas ir viena meistara darbs. Piemēram, visiem dzīvajiem organismiem ir kopīga šūnu uzbūve. Šūnu dalīšanās, attīstība un diferenciācija ir vienāda gan augos, gan dzīvniekos, gan cilvēkos. Visi elpo gaisu. Elpošanas, gremošanas un izvadīšanas sistēmās darbojas vienādi likumi.
Tāpat kā vistas Amerikā dēj olas, tāpat olas dēj vistas Turcijā, un tāpat kā aitas Austrālijā dod pienu, tāpat pienu dod aitas Francijā. Šī visu šo radību līdzība struktūrā un formā pierāda, ka to Radītājs ir viens un visvarens.
Tas, kurš vēlas pārbaudīt Visuma Radītāja – bezgalīgās varas, bezgalīgās zināšanas un bezgalīgās gribas īpašnieku – var sākt ar savas paša radīšanas pārbaudi. Viņš pats, piemēram, pirms piecdesmit gadiem neeksistēja. Kas ir tas, kurš viņu paņēma no neesamības valstības un pārvērta par šūnu mātes dzemdē, kas pārvērta šo vienu šūnu par daudzām šūnām, kas no šīm šūnām radīja kuņģi, zarnas, prātu un acis, kas atveda viņu uz šo pasauli kā cilvēku un kas katru mirkli atjauno viņa šūnas, tādējādi uzturot viņa dzīvību?
Viens no šiem četriem iemesliem ir tas, kas atveda šo noliedzēju uz šo pasauli un joprojām uztur viņa vitalitāti:
1. Vai nu tas ir izveidojies pats no sevis.
2. Vai nu to ir radījusi daba.
3. Vai tas bija nejauši.
4. Vai arī tas ir kāda, kam piemīt bezgalīga gudrība, spēks un griba, darbs.
1. Kā tas notiks pats no sevis?
Kā viņš varēs sevi radīt, ja viņš vēl nav pat mātes vēderā? Lai nu vēlētos, lai viņš pats sevi radītu, pat viņa vecākiem, kas ir dzīvi, nav nekādas teikšanas viņa radīšanā. Viņi ir tikai iemesls viņa nākšanai pasaulē, un tas ir viss. Viņiem nav nekādas ietekmes ne uz viņa šūnu veidošanos, ne uz šūnu funkcijām, ne uz viņa dzīvības piešķiršanu, ne uz viņa sirds darbību.
2. Vai šis nīdētājs, piemēram, ir pārvērtis savas acis par purva vardēm?
Vai viņa skatienu piesaistīja saule debesīs, mākoņi gaisā vai zeme uz zemes? Vai tās nav tās lietas, ko sauc par dabu?
3. Vai nejaušs un bezmērķīgs vējš ir tas, kas ievietojis viņa sirdi krūtīs, ausi galvā un zobus mutē?
Kā var pieņemt un izskaidrot, ka viņš pats ir radies nejauši no bezapziņas, bez zināšanām un bezdzīvības elementiem, ja pat zupa nevar rasties nejauši?
4.
Mēs ar prātu, sirdi, sirdsapziņu un zināšanām saprotam, ka cilvēkam, un līdz ar to visiem cilvēkiem un visām citām būtnēm, ir neiespējami un neizbēgami pastāvēt un turpināt savu dzīvi ar kādu no šiem trim ceļiem. Tātad ir skaidrs, ka visas Visuma būtnes ir ceturtā ceļa, proti, bezgalīgas zināšanas, gribas un spēka īpašnieka, Radītāja, darbs.
Tie, kas noliedz Radītāja eksistenci, jo Viņu neredz, kļūdaini sagaida, ka visam jābūt redzamam ar acīm. Patiesībā, noliegt to, ko acs neredz, ir nevis zinātniskuma, bet gan nezināšanas pazīme. Acis redz vienu, ausis – citu, mēle – vēl citu, deguns – vēl citu, un prāts – vēl citu.
Redzamā gaisma ir tikai aptuveni 3,5% no visiem esošajiem gaismas viļņu garumiem.
96,5% no tā nav redzams ar acīm. Bet tā eksistence ir saprotama ar prātu. Un šī sapratne ar prātu ir zinātnisks ceļš. Vai tāpēc, ka mēs to neredzam ar acīm, jūs tagad noliedzīsiet šīs gaismas eksistenci? Tad jums būtu jāatzīst, ka rentgenstaru, radiācijas viļņu, radio un televīzijas viļņu nav. Tas parādītu jūsu nezināšanu. Dieva izpratne, skatoties uz Visuma eksistenci, ir līdzīga rentgenstaru eksistences izpratnei. Ar acīm nav redzami paši radio un televīzijas viļņi, bet gan to ietekme. To eksistence ir zināma ar prātu. Tāpat arī Dieva eksistence ir saprotama caur Viņa darbu eksistenci.
Tie, kas, raugoties uz Visuma radībām, noliedz Dieva eksistenci, ir pārspējuši pat velnus. Jo velns nenoliedza Dievu. Viņš vienkārši nepaklausīja Dieva pavēlēm. Viņš bija sazinājies ar Dievu un lūdzis, lai viņam tiktu dots laiks līdz pat pasaules galam.
Noslēgumā,
Dieva eksistences noliegšana nav zinātniskuma, bet gan nezināšanas izpausme. Jo katra eksistējoša lieta, norādot uz sevi, liecina par savu Radītāju tūkstošiem valodu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs