Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Lai labāk izprastu šo jautājumu, izklāstīsim to vairākos punktos.
1.
Pēc vārda tiešās nozīmes.
“Kada / nelaime”
vārds var nozīmēt vairākas lietas:
a. Pabeigt:
Zemāk ir sniegti to pantu tulkojumi, kuros vārds „Kada / kaza” ir lietots šajā nozīmē:
„Kad lūgšana būs pabeigta, izklīstiet pa zemi un meklējiet Allāha dāvanas / nodarbojieties ar saviem darbiem.”
(Piektdiena, 62/10),
“Kad būsiet pabeiguši savu svētceļojumu…”
(Al-Baqarah, 2:200)
„Kad esat pabeiguši lūgšanu, pieminiet Allāhu, stāvot kājās, sēžot vai guļot uz sāniem.”
(Nisa, 4/103).
b.
Spriedums:
Šajā pantā ir minēts:
“Kada / nelaime”
vārds ir lietots šādā nozīmē:
„Kad Allāhs un Viņa sūtnis ir pieņēmuši lēmumu kādā jautājumā, tad nevienam ticīgajam vīrietim vai sievietei nav tiesību izvēlēties citu variantu.”
(Al-Ahzab, 33/36).
c. Lēmuma pieņemšana:
Šī nozīme ir ietverta šajā pantā:
„Viņš ir tas, kurš radīja debesis un zemi no nekā. Kad Viņš nolemj kaut ko radīt, Viņš vienkārši saka: „Lai tas būs!”, un tas tūlīt notiek.”
(Al-Baqarah, 2/117).
d. Pavēlēt:
Šajā pantā ir minēts:
“nelaime / liktenis”
vārds ir lietots šajā nozīmē.
(skat. Ragıb, Mufredat, Kada raksts):
„Tavs Kungs ir pavēlējis: „Ne pielūdziet nevienu citu kā vien Dievu. Un izturieties labi pret saviem vecākiem.””
(Isra, 17/23).
2. “Kada / Kaza”
Šim vārdam ir daudz dažādu niansēto nozīmju, kā to parāda tā lietojums pantos. Tomēr visām nozīmēm ir kopīgs elements: pabeigt, izpildīt, izlemt, īstenot.
3.
Termina nozīme ir šāda:
to varētu apkopot kā parāda atmaksu un nokavēto lūgšanu kompensāciju. Citiem vārdiem sakot:
“Nelaime/nelaimes gadījums”;
tai ir izdarīt kādu darbu pēc tam, kad tam jau ir beidzies termiņš.
(sk. ed-Dürrü’l-muhtar, 676-679; el-Fukhu’l-İslamî, II, 130).
4.
Būtu lietderīgi atkārtot un sīkāk apspriest jautājumā minētā hadīsa nozīmi:
„Mu’āze stāsta: Es jautāju Aišei: „Kāpēc sieviete, kurai ir mēnešreizes, atgūst izlaisto gavēni, bet neizlaisto lūgšanu?”“
“Vai tu esi harūrijs?”
teica.
Kad viņš teica: “Nē, es neesmu harurijietis, bet es uzdodu jautājumu,” viņš atbildēja šādi:
“Kad ar mums notika šāda nelaime, mums tika pavēlēts atvietot gavēni, bet mums netika pavēlēts atvietot lūgšanu.”
(Muslims, Haiz, 69; Abu Davuds, Taharet, 104; Nesai, Siyam, 64).
Šī hadīsa skaidrojumu mēs sniegsim šādos punktos:
– Aişes (lai Dievs viņu apžēlo)
“Vai tu esi harūrijs?”
Viņa izteiciena iemesls tam, kurš jautāja, ir šāds: tie, kas apvienojās pret Hz. Ali (ra).
Ārējie
, vieta, kur tā pirmo reizi tika savākta,
“Heravra”
‘attiecībā pret’ vai ‘salīdzinot ar’
Harurijja
viņi ir tā nosaukti. Viena no šīm grupām apgalvoja, ka sievietei ir obligāti jāatgūst lūgšanas, kuras viņa nav izpildījusi menstruāciju laikā. Lūk, Aišas (r.anha) jautājums:
“Kāpēc sieviete menstruāciju laikā atstrādā gavēni, bet neatstrādā lūgšanas?”
kad viņš to dzirdēja, viņš sadusmojās un
“Vai tu esi harūrijs?”
tā viņš izteicās. Jo šis harurītu viedoklis ir pretrunā ar visu musulmaņu uzskatiem/viņu vienprātību (sk. Nevevī, attiecīgā hadīsa skaidrojums).
– Kā minēts hadītā
“Kad mūs piemeklēja šāda nelaime, mums tika pavēlēts ievērot gavēni, bet mums netika pavēlēts lūgties.”
Šī teikuma nozīme ir šāda: lai gan pravietis Muhameds (s.a.v.) zināja, ka viņa sieva nav lūgusies mēnešreizes laikā, viņš viņai vēlāk nenorādīja to nokavēto lūgšanu atvietot. Ja lūgšanai būtu bijis jāatvieto, viņš to noteikti būtu pavēlējis.
(Nevevī, iepriekš minētais darbs).
– No šī paziņojuma izriet, ka Imams Nevevīns
“nelaime / liktenis”
mēs varam saprast, ka viņš lieto šo vārdu tādā nozīmē, kādu mēs to zinām, un viņš uzskata, ka šī izpratne ir kopīga visiem musulmaņiem.
– Imams Nevevī, skaidrojot šo hadīsu, ir izteicis šādus viedokļus:
“Visi musulmaņi ir vienisprātis, ka sievietei menstruāciju un pēcdzemdību periodā nav obligāti jāveic lūgšanas un jāievēro gavēnis. Tāpat visi musulmaņi ir vienisprātis, ka šādā stāvoklī esošām sievietēm pēc attīrīšanās nav jāatgūst izlaistās lūgšanas.”
“Tāpat viņi ir vienisprātis par to, ka šādā stāvoklī esošām sievietēm ir pienākums atgūt savu gavēni pēc attīrīšanās.”
“Atšķirība starp lūgšanu un gavēni ir tāda, ka gavēnis ir obligāts vienreiz gadā, bet lūgšana ir obligāta piecas reizes dienā. Tas, ka sievietes – īpašos gadījumos – ir atbrīvotas no lūgšanas nokavēšanas, ir Allāha žēlastība pret viņām, tas ir islāma kā reliģijas, kas balstās uz vieglumu, izpausme.”
(Nevevī, attiecīgā hadīsa skaidrojums).
– Kā četru islāma skolu mācītāji dalās ar imama Nevevī viedokli un
nelaime
lai redzētu, ka viņi šo jēdzienu saprot tā, kā mēs, nevis tā, kā to saprata Ibn Tejmije.
skat. el-Fıkhu’l-İslamî, I/467-470; II/129-145; Cezerî, el-Fıkhu Ala’l-Mezahibi’l-arbaa, 491-496.
– Ibn Tejmija bija izcils zinātnieks ar ārkārtīgu intelektu. Tomēr ir zināms, ka viņš dažos jautājumos iebilda pret vispārpieņemto viedokli. Šis ir viens no tiem.
– „Mana kopiena nekad nesavienosies maldos/kļūdās.”
Saskaņā ar svēto hadīsu, vairākuma zinātnieku viedoklis ir precīzāks nekā atsevišķu indivīdu viedoklis. Tie, kas cilvēkus ieved šaurās ieliņās, neapzināti kalpo kļūdai.
Saskaņā ar šiem skaidrojumiem, islāma pavēle ir šāda:
“Sievietes, kuras menstruāciju laikā nav lūgušās, vēlāk šīs lūgšanas neatgūst, bet tās, kuras nav gavējušas, vēlāk šo gavēni atgūst.”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
