– Kā redzēju kādā dokumentālajā filmā, tīģeri ļoti mīl mūkus un tiem nekaitē. Varbūt mans jautājums ir muļķīgs, nezinu, bet lūdzu, skatieties uz to objektīvi, citādi es to nemaz neuztveršu nopietni.
– Mūsu reliģijā citu reliģiju cilvēki netiek mīlēti, viņi tiek nogalināti vai attiecības ar viņiem ir ierobežotas. Bet pat visplēsīgākie zvēri mīl bezgalīgi pat visgrēciniekāko no savas sugas. Kāpēc tad Dievs to ir vēlējies?
– Ja jau no mums to prasa, kāpēc no dzīvniekiem to neprasa? Vismaz viņi to neparādītu, ja viņiem tas nepatiktu, bet vai viņi to tik ļoti nemīlētu?
– Vai jūs varat pierādīt, balstoties tikai uz Korāna pantiem, ka Dievs vēlas, lai mēs mīlētu visus, neatkarīgi no viņu ticības vai neticības?
– Mēs esam tādi paši kā dzīvnieki, ja pat no viņiem to prasa, kā mēs varam būt pārāki par dzīvniekiem?..
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt, jānorāda, ka plēsēju raksturīgā iezīme ir plēšība. Zooloģiskajos dārzos, neraugoties uz visu sniegto aprūpi, reizēm šī īpašība izpaužas…
sagraizīts dzīvnieku gabaliņiem
Tas ir skaidrs pierādījums tam. Tomēr mēs joprojām uztveram šo jautājumu nopietni un vēlamies norādīt uz sekojošo:
– Islāmā mīlestība nav tikai literārs elements, bet gan realitāte ar ļoti nopietniem pamatiem.
Proti:
Katrs, kam piemīt skaistums un pilnība, mīl savu skaistumu un pilnību. Jo skaistums un pilnība (džamāl un kemāl) ir īpašības, kas pašas par sevi ir mīlamas, bez nepieciešamības pēc kāda cita iemesla vai cēloņa. Piemēram, tas, kurš raksta skaistus dzejoļus, mīl savu dzejniecisko mākslu. Arhitekts, kurš rada skaistu arhitektūru, mīl savu mākslu. Gleznātājs, kurš glezno skaistas gleznas, mīl savu mākslu.
Raugoties caur šo piemēru prizmu, dižais radītājs ir
Dievs, protams, mīl mākslas darbus, kas atrodas šajā brīnišķīgajā Visumā, ko Viņš radījis.
Ir daudz Korāna pantu, kas rāda, ka Dievs, radot cilvēku, ir ielicis viņu savas mīlestības centrā, kā kādu poēmu vai dzejoli. Jo skaistākā mākslas glezna eksistences pasaulē ir tā, ko veido dzīvās būtnes. Un no visām dzīvajām būtnēm visvairāk mīlestības ir pelnījušas apzinātās būtnes, piemēram, džinni, eņģeļi un cilvēki. Un no visām apzinātajām būtnēm visperfektākā un skaistākā ir cilvēks.
Tātad, Visumā
Visbrīnišķīgākais mākslas darbs ir cilvēka portrets.
un tā autors ir
Viņš ir cilvēks, kuru Dievs mīl visvairāk.
–
“Mēs radījām cilvēku vispilnīgākajā veidolā.”
(Tin, 95/4)
pantā, kas skan šādi:
“ahsen-i takvim”
Tiek uzsvērts, ka cilvēks ir skaistākais un vispilnīgākais mākslas darbs, ņemot vērā viņa fiziskās un garīgās dotības, kā to pauž jēdziens. Tā kā pilnība ir iemīļota īpašība, un cilvēkam piemīt šī īpašība vairāk nekā jebkurai citai būtnei, tas norāda, ka viņš ir visvairāk iemīļots radītāja.
– Pirmās Korāna atklāsmes norāda uz to, ka cilvēks ir saņēmis īpašu Dieva labvēlību un dāvanas. Viņš ne tikai radīja cilvēku, bet arī iemācīja viņam lasīt un rakstīt, kā arī deva zināšanas, kas atbilst cilvēka cieņai:
“Lasī ar sava Radītāja vārdu, kurš radīja cilvēku no (dzemdes) sieniņas, kas pieķērusies.”
šūnas radītāja vārdā.
Lasīt! Tavs Kungs ir bezgalīgi žēlsirdīgs. Viņš ir tas, kas iemācīja rakstīt ar pildspalvu.
Viņš ir tas, kurš māca cilvēkam to, ko viņš nezina.”
(Kalem, 96/1-5)
– Korāna izteikumi par ģimenes dzīvi un vecākiem, kas ir sava veida paradīze cilvēkiem, ir atsevišķs apliecinājums mīlestībai un vērtībai, kas dota cilvēkiem. Divos turpmākajos pantos parādītā tolerance pret vecākiem, kas ir vislielākie Dieva ienaidnieki, ne tikai pielūdzot citus dievus, bet arī mudinot savus bērnus uz šo noziegumu, patiešām ir attieksme, ko var izteikt tikai ar Dieva varenību.
“Mēs cilvēkam,
Mēs viņam paziņojām, ka labākais, ko viņš var darīt, ir izturēties labi pret savu māti un tēvu.
Bet ja viņi (vecāki) tevi mudinās pielīdzināt Man kaut ko tādu, par ko tev nav zināšanu, tad nepakļaujies viņiem! Pie Manis ir jūsu visu atgriešanās, un tad Es jums paziņošu, ko esat darījuši, un atlīdzināšu par to.”
(Al-Ankabūt, 29/8)
„Mēs esam pavēlējuši cilvēkam labi izturēties pret saviem vecākiem, jo māte viņu ir nēsājusi savā klēpī ar daudzām grūtībām, un viņa atšķiršana no krūts ilgst divus gadus. Mēs esam pavēlējuši cilvēkam:“
Esi pateicīgs gan man, gan saviem vecākiem.
Atceries, ka galu galā tu pie manis atgriezīsies. Ja viņi tevi apsūdzēs par kaut ko tādu, par ko tev nav nekādas zināšanas,
Ja viņi mēģinās mani piespiest piedalīties, nekādā gadījumā viņiem nepakļaujies!
Bet
Tādā gadījumā izturieties pret viņiem labi un rūpējieties par viņiem saprātīgā veidā!
Sekojiet man, jūs, kas esat sasnieguši briedumu! Galu galā visi jūs atgriezīsieties pie Manis, un Es jums paziņošu jūsu darbus vienu pēc otra un atlīdzināšu par tiem.”
(Lokmans, 31/14-15)
Kā jau tika minēts, cilvēks ir novērtēts un ieviests eksistences skatuvē, jo viņš ir brīnišķīgs kā mākslas darbs. Tomēr, papildus šim brīnišķīgajam mākslinieciskajam aspektam, viņš ir ticis vērtēts arī par saviem darbiem, ko viņš ir veicis pēc savas gribas.
Piemēram, Korānā un pravieša Muhameda (s.a.v.) hadītos tiek slavētas tādas cilvēka cieņai atbilstošas īpašības kā ticība Dievam, laba izturēšanās pret cilvēkiem, taisnīga attieksme pret viņiem, palīdzība viņiem, spēja atzīt savu vainu, mīlestība pret viņiem; savukārt tiek nosodītas visas cieņu pazemojošas izpausmes, piemēram, neticība, vardarbība, ateisms, nepateicība, citu tiesību un likumu pārkāpšana.
– Ir taisnība, ka daži cilvēki ir mīlestības cienīgi, bet citi – ne. Tā ir gan cilvēku, gan Dieva acīs. Ir zināms, ka ir ļoti nepareizi mīlēt nežēlīgus cilvēkus, kas to nav pelnījuši. Un Korānā Dievs, ņemot vērā šo patiesību, …
-ar noteiktām īpašībām-
Viņš daudzos pantos skaidri norāda, ka mīl savus kalpus, kuri ir mīlestības cienīgi. Dažu no šiem pantiem tulkojums ir šāds:
„Dievs neļaus jūsu ticībai izgaist. Jo…”
Dievs ir ļoti žēlsirdīgs un līdzjūtīgs pret cilvēkiem.
”
(Al-Baqarah, 2:143)
„Vai tu neredzi, ka Allāhs pakļāvis tev visu, kas ir uz zemes, un kuģus, kas peld jūrā pēc Viņa pavēles? Viņš tur debesis, lai tās nenokristu uz zemi, ja vien Viņš to neatļauj. Jo…“
Dievs ir ļoti līdzjūtīgs un žēlsirdīgs pret cilvēkiem.”
(Hajj, 22/65)
“Un parādiet labu izturēšanos; bez šaubām,”
Allah mīl tos, kuri izturas labi.”
(Al-Baqarah, 2:195)
„Patiesi, Allah mīl tos, kas nožēlo savus grēkus (un parāda savu labo gribu), un tos, kas attīrās (no materiālajiem un garīgajiem netīrumiem).”
(Al-Baqarah, 2:222)
„Kas pilda savus solījumus un izvairās no aizliegtā, tas lai zina, ka Allāhs mīl tos, kas no tā izvairās.”
(
Āl-i
, 3/76)
“Tie ir dievbijīgie, kas gan pārpilnībā, gan trūkumā…”
Viņi tērē Allāha labā.
kad viņi ir dusmīgi
norīt savas dusmas
, viņi piedod cilvēku kļūdas. Tāpat arī Dievs ir labvēlīgs pret tiem, kas tā rīkojas.
patīk.
”
(Āl-i Imrān, 3/134)
„Daudzi pravieši ir nākuši un gājuši, un ar viņiem kopā cīnījās daudzi dievbijīgi vīri, kas sevi veltījuši Dievam. Viņi nekad nezaudēja drosmi, neparādīja vājumu un nepadevās saviem ienaidniekiem, neskatoties uz grūtībām, kas viņiem bija jāpiedzīvo Dieva ceļā. Tāds ir Dievs…“
Viņš mīl pacietīgus cilvēkus.”
(Āl-i Imrān, 3/146)
„Saki, ak, Muhameds, cilvēkiem:
Ja jūs mīlat Dievu, tad sekojiet man, lai Dievs jūs mīlētu un piedotu jūsu grēkus.
Dievs ir piedodošs un žēlsirdīgs / ļoti piedodošs, ar neizmērojamu žēlastību un labestību.”
(Āl-i Imrān, 3:31)
„Ja tu (starp šiem cilvēkiem) spriedīsi tiesu, tad spried taisnīgi! Jo Allah mīl taisnīgos.”
(Al-Ma’ida, 5/42)
„Ak, ticīgie! Ja kāds no jums atsakās no savas ticības, tad lai zina, ka Allāhs viņu vietā atvedīs tādu tautu, kas…“
Dievs viņus mīl, un viņi mīl Dievu.
Viņi ir pazemīgi pret ticīgajiem, bet lepni un stingri pret neticīgajiem. Viņi cīnās Allāha ceļā un nebīstas neviena, kas viņus par to nosoda. Tas ir Allāha labvēlības dāvinājums, ko Viņš piešķir, kam vēlas. Allāhs ir visaptverošs un viszinošs, Viņa žēlastība ir neizmērojama, un Viņš zina visu.
(Al-Ma’idah, 5:54)
– Jāatceras, ka Korāns no sākuma līdz galam runā par Dieva žēlsirdību. Sūru sākumā Viņš sevi iepazīstina kā Rahmanu un Rahimu. Turklāt, piecdesmit septiņas reizes…
Rahman,
viens simts četrpadsmit reizes
Dzemde
Viņš sevi tā sauc. Žēlsirdība un līdzjūtība ir augstākas par mīlestību. Jo,
-kā jau iepriekš minēts
– Mīlestība ir jāizrāda tikai tiem, kas to ir pelnījuši. Žēlsirdība un līdzjūtība aptver arī tos, kas nav pelnījuši mīlestību, proti, vainīgos, kas ir pelnījuši sodu. Šajā Korāna vietā šie uzsvērumi ir patiešām apbrīnojami un cienījami.
SVARĪGA PIEZĪME:
Mīlestība pati par sevi nav vienīgais, kas ir vērts mīlestības. Svarīgi ir mīlēt pareizā vietā, mīlēt tos, kas to ir pelnījuši, un pareizi izvēlēties mīlestības kopīgo saucēju…
Tātad, divu slepkavu, kas kopā izdarījuši netaisnīgu slepkavību, savstarpējā mīlestība ir amorāla. Kāda vērtība ir divu bezkaunīgu huligānu, kas pārkāpj viena otra cieņu un godu, savstarpējai mīlestībai no cilvēciskā viedokļa?!
Kā var izskaidrot to, ka kāds izrāda mīlestību zaglim, kurš viņam izlaupījis visu mantību?
Kā sauc cilvēku, kurš skūpsta acis, lai parādītu savu mīlestību kādam, kurš kāro viņa godu… Šo ķēdi var turpināt…
No tā skaidri izriet, ka ne visi cilvēki ir mīlami. Neviens nemīl savus ienaidniekus, kas viņam ir naidīgi noskaņoti. Iespējams, ir tikai viens izņēmums, proti,
Tā ir piedodoša attieksme, ko no sirds praktizē tie, kas patiesi tic Dievam un pēcnāves dzīvei, lai iegūtu Dieva labvēlību…
Lūk, viens no šiem varoņiem, kurš ir
“Mēs esam mīlestības cīnītāji, mums nav laika naidam.”
Bediuzzamana Saida Nursi upuris, kurš teica:
„Ja jau patiesības gaisma ietekmē tās sirdis, kurām ir vajadzīga ticība, tad lai iet bojā ne viens Saids, bet tūkstoš Saidu. Lai man piedod visas tās ciešanas un grūtības, ko esmu izturējis divdesmit astoņus gadus, visas tās mocības, ko esmu pārcietis, visas tās nelaimes, ko esmu izturējis. Lai man piedod tie, kas mani vajāja, kas mani vadāja no pilsētas uz pilsētu, kas mani apvainoja, kas gribēja mani notiesāt ar visdažādākajiem apvainojumiem, kas man sagatavoja vietu cietumos,
Es visiem piedodu…
”
(Dzīvesstāsts, lpp. 687)
Lai gan viņi apgalvo, ka iestājas par visu cilvēku mīlestību, mūsu padoms humānistiem, kuri noliedz savu radītāju, ir šāds: vispirms iemācieties mīlēt Dievu, kas jūs radījis.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
