Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jo zināšana un griba nav pretrunā viena otrai, bet gan ir viena otras nepieciešamais priekšnoteikums. Lai kaut ko izdarītu, ir nepieciešams to iepriekš zināt. Ja nav zināma objekta, kuram vērst savu gribu, tad kur to vērst?!
Savukārt, kaut ko gribēt ir iespējams tikai ar spēku. Īpašība ir ar piespiedu ietekmes spēku.
Piemēram, kad arhitekts Sinans cēla Sulejmanijas mošeju, viņš jau iepriekš zināja, kā to darīt. Pat ja viņš to būtu izplānojis jau gadiem iepriekš, šīs zināšanas vien nebūtu pietiekamas mošejas uzcelšanai. Jo ar vienkāršām zināšanām darbi nevirzās uz priekšu. Ir nepieciešama spēcīga griba, kas, balstoties uz šīm zināšanām, rīkojas. Tātad Sinans varēja uzcelt Sulejmanijas mošeju, jo viņš pieņēma lēmumu to darīt un izrādīja savu gribu, balstoties uz savām iepriekšējām zināšanām un plāniem. No šī ļoti skaidrā loģikas likuma mēs saprotam, ka tas, ka Dievs ar savām mūžīgajām zināšanām zina visu iepriekš, neatceļ Viņa spēcīgo gribu.
– Lai vēl vairāk izskaidrotu šo jautājumu, jāteic, ka bez zināšanām par attiecīgo tēmu nekad nevar tikt radīts skaists mākslas darbs. Jo, lai iedomātos, ka no nezināšanas var rasties brīnišķīgs mākslas darbs, ir jāatsakās no saprāta, tāpat kā to darīja sofisti.
Tāpat, ja kāds apgalvo, ka lietas var paveikt tikai ar zināšanām, tad viņam jāpierāda, ka zinošs, bet paralizēts, vecs un vājš meistars var uzcelt daudzdzīvokļu māju ar savām rokām; ka zinošs, bet iedzimti akls cilvēks var redzēt; ka zinošs, bet kurls cilvēks var dzirdēt, kas ir neiespējami.
Tas ir zinātnisks likums: līdzsvarā esošas svariem nav iespējams, ka viens kauss kļūtu smagāks par otru. Lai viens kauss kļūtu smagāks, nepieciešama ārēja ietekme. Ja vienam kausam pievieno kaut vienu gramu, tas kļūst smagāks par otru. Šī viena grama pievienošana ir iespējama tikai ar kāda gribu un spēku. Ja kāds zina, ka pievienojot vienam no diviem līdzsvarā esošiem kausiem svaru, līdzsvars tiks izjaukts, tas vēl nenozīmē, ka viņš spēs šo līdzsvaru izjaukt. Ja tas paliek tā gadiem, līdzsvars netiks izjaukts, ja vien tam neiejaucas kāda spēcīga griba.
Tāpat kā šajā gadījumā, Visuma/kosmosa eksistence un neeksistence ir vienlīdz iespējamas. Ne tā eksistence, ne neeksistence nav obligāta. Mūsdienu zinātnieki apgalvo, ka Visums tika radīts aptuveni pirms 15 000 000 000 gadiem. Tātad, pirms tā radīšanas, kad Visuma nebija, nebija nekādu problēmu ne loģiskā, ne reālajā ziņā. Jo loģiskajā spriešanā no eksistējošām lietām obligāta ir tikai Radītāja, Dieva, eksistence. Šī iemesla dēļ teologi un filozofi piešķir Viņam (obligātas eksistences) titulu.
Tātad, Visuma iedomātās svari, kur vienā pusē ir neesamība, bet otrā – eksistence, ir līdzsvarā. Eksistence ir vienāda ar neesamību. Šī līdzsvara spontāna izjaukšana ir loģiski neiespējama. Bet realitāte ir tāda, ka eksistences puse ir pārsvērusi neesamības pusi, un Visums ir radies. Tā kā tas nevarēja notikt spontāni, tad, tāpat kā iepriekšējos piemēros, ir nepieciešama ārēja iejaukšanās.
Šeit iejaucas Dieva griba. Kā teiktu senie ļaudis, ar saviem nemirstīgajiem vārdiem.
Tā kā ir neiespējami, ka esamība pati no sevis pārsvērtu neesamību un ka Visums pats no sevis izkļūtu no neesamības un ienāktu esamībā… Tad šo līdzsvaru izjauc Dieva mūžīgā griba, kas ar savu gribu izvēlas esamības pusi.
Dievs, protams, zināja par to ar Savu mūžīgo zināšanu, tāpat kā par visiem citiem Visuma elementiem. Viņš zināja, kad, kur un kā tas notiks. Taču šī Viņa zināšana nenoteica tā esamību. Jo šo darbu veic Viņa visvarenā griba. Pat tā cilvēka esamība, kurš izvirza šo apgalvojumu, bija Dieva mūžīgajā zināšanā. Taču, kā redzams, viņš ieradās pasaulē tikai pirms noteikta skaita gadu. Tātad, lai kaut kas eksistētu, ir nepieciešama Dieva bezgalīgā zināšana, griba, gudrība un spēks.
– Šis apgalvojums ir kā atdzimšana tās teorijas, ko savulaik izvirzīja daži bezgalvīgi filozofi, kas viduslaikos izrādīja savu pārākumu pār neizglītoto tautu, un kas apgalvoja, ka viss noteikti ir radies no Dieva.
Taču šī teorija ir lemta palikt senatnes atkritumu kaudzēs. Jo šodien, pateicoties modernajām zinātnēm, ir skaidrs, ka neviens burts nav bez rakstītāja, neviena adata bez meistara, pat neviens kvartāls bez priekšnieka. Tāpēc ir tikpat skaidrs kā diena un spilgts kā saule, ka šī Visuma grāmata nevar būt bez rakstītāja, šī Visuma ēka bez meistara, šī eksistences valsts bez priekšnieka, proti, bez radītāja un pārvaldītāja, kurš spēj izvēlēties un rīkoties pēc savas gribas. Tikai lai šī spēcīgā patiesības gaisma neapžilbinātu prāta acis…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
