– Vispirms gribu pateikt, ka es agrāk biju musulmanis, lasīju Korānu gan oriģinālvalodā, gan tulkojumā turku valodā. Lūdzos piecas reizes dienā. Pat uz rīta lūgšanām gāju uz mošeju. Bet pēdējos trīs-četrus gadus es pamazām zaudēju ticību reliģijai un tad arī ticību Dievam. Es ļoti centos to saglabāt, daudz lūdzos, bet nekas nesanāca.
– Visi man saka: “Paskaties apkārt, lai noticētu, kā viss ir radies.” Es pieļauju, ka tas varētu būt noticis evolūcijas ceļā, lai gan neesmu pilnīgi pārliecināts.
– Un vēl es domāju, kāpēc gan Dievs sevi neparāda.
“Ja viņš to parādīs, visi tam noticēs, tad kāda jēga būs šim eksāmenam?” viņi saka.
– Tātad, tas ir tas, par ko runājam; vai tas ir kaut kas slikts, ja visi tam tic? Kāpēc man būtu jātic, ja es to neesmu redzējis?
– Man viss, kas saistīts ar reliģiju un Dievu, šķiet izdomājums. Jā, šis Visums darbojas pēc skaistas sistēmas, bet es neredzu nekādu ārēju iejaukšanos. Viss notiek saskaņā ar fizikas likumiem.
– Kad pirmo reizi zaudēju ticību reliģijai, es ticēju Dievam un lūdzos Viņam. Es teicu: “Dievs, parādi man kaut mazu brīnumu, es negribu zaudēt ticību Tev, bet es nespēju ticēt Tavai eksistencei.”
– Ja nu, ja pildspalva uz mana galda pati no sevis pārvietotos par pāris centimetriem, tas man būtu brīnums, un es nezaudētu savu ticību. Dievs, par kuru saka, ka viņš redz un zina visu, man pat nepalīdzēja ticēt viņam. Pat ja es gribēju ticēt.
– Nu, es pamēģināju arī izsaukt džinu. Izpildīju visus rituālus, cik reizes vien varēju, bet džina kā nav, tā nav. Man vajadzēja kādu metafizisku parādību, lai es tam noticētu, bet tādas nebija. Tā rezultātā man vēl vairāk nostiprinājās pārliecība, ka Dieva nav.
– Kas attiecas uz jautājumu “Kā tas viss notika?”: Mans atbilde ir, nezinu, varbūt zinātne to kādreiz izskaidros. Varbūt mums nemaz nav iespējas zināt visu.
– Pieņemsim, ka tu tici Dievam. Kad tu jautāsi, kā Dievs radās, vienmēr tiks atbildēts, ka Viņš vienmēr ir bijis. Vai mēs saprotam jēdzienu “vienmēr”?
– Tomēr es neesmu pilnībā noslēdzies no jebkā. Esmu atvērts visām idejām. Man ir bezgalīga cieņa pret ticīgajiem.
Ja jūs varētu man likt piedzīvot kādu metafizisku notikumu, tad es atkal sāktu ticēt.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Jūs sakāt, ka…
“Vai ir slikti, ja tam visi tic?”
Jā, tas ir slikti. Ticēt nav slikti, bet…
“tāds, kas ir pietiekami vienkāršs, lai ikviens būtu spiests tam noticēt”
Tai yra blogai, nes nuvertina egzaminą ir pablogina jo kokybę.
Vai jums neliktos smieklīgi, ja eksāmenā, kuram jābūt ļoti nopietnam, tiktu uzdoti paši vienkāršākie jautājumi, lai visi varētu to nokārtot? Piemēram, ja universitātes eksāmenā tiktu uzdoti jautājumi, kas paredzēti pamatskolas skolēniem, lai visi, kas piedalās eksāmenā, varētu to nokārtot?
Vai nav loģiskāk, ka šāda pārbaudījuma nav, nekā ka tas ir? Vai tad lai pārbaudījuma nav? Vai lai visi būtu gubernatori? Vai lai visi būtu ārsti? Vai lai visi būtu inženieri? Vai jums tas neliekas dīvaini?
Šādā gadījumā vai tad visstrādīgākais, visgudrākais un viskvalitatīvākais students netiek pielīdzināts visslinkākajam studentam?
Pieņemsim, ka kādā iestādē, kas pieņem darbā darbiniekus, vienlaikus pieteikušies profesors un pamatskolas absolvents. Ja šajā iestādē, kur darbiniekus pieņem atbilstoši noteiktam zināšanu līmenim, eksāmenā tiktu uzdoti pamatskolas līmeņa jautājumi un pamatskolas absolvents šo eksāmenu nokārtotu, vai tas, jūsuprāt, būtu taisnīgi? Pēc godīga sprieduma, šāds eksāmens nebūtu taisnīgs ne mums, ne nevienam citam cilvēkam pasaulē.
Tagad
“Vai tie, kas zina, var būt vienādi ar tiem, kas nezina?”
Vai varētu iedomāties, ka Visvarenais Dievs, kurš ir atvēris eksāmenu, lai uzņemtu vislabākos un vērtīgākos cilvēkus debesīs, atklātu špikeru, kas apgāztu šo eksāmenu kājām gaisā?
– Kas attiecas uz jautājumu par to, kā Dievs sevi izpauž;
Šis jautājums nav saistīts tikai ar pārbaudījumu. To vislabāk pierāda tas, ka Dievs neatklāj sevi pat eņģeļiem, kuri nav pakļauti pārbaudījumiem.
Tas, ka augstākās amatpersonas nav pieejamas ikvienam, ir vispārpieņemts princips. Tas, ka ikviens nevar jebkurā laikā doties uz prezidentu vai premjerministru mājām, un starp viņiem un sabiedrību atrodas tādi starpnieki kā privātie sekretāri, ir tam skaidrs pierādījums. Jo vairāk, ka valdnieki, sultāni un karaļi, kas ir vienīgie un absolūtie valdnieki valstī, starp sevi un tautu liek daudz aizsegu, tas ir saistīts ar viņu varenību un cēlumu.
No tā izriet, ka tādas brīnišķīgas īpašības kā varenība un iedomība / diženums un cēlums, cēlums un skaistums / majestātiskums un skaistums, neparādās tik vienkārši ikvienam.
No šī viedokļa varam teikt, ka Dievs ir vienīgais valdnieks un sultāns visā Visumā. Kā mūžīgais valdnieks, Viņš slēpj Savu svēto būtību, kas ir Viņa majestātiskās un skaistās īpašības avots,
-lai gan tas ir svarīgi arī eksāmenam-
tas ir neizbēgams rezultāts viņa bezgalīgās varenības, viņa unikālās cēlības un viņa nepārspējamā diženuma.
Tomēr, Dievs, kas ir brīvs no jebkādiem trūkumiem un nepilnībām, ir visu pilnību un skaistuma avots.
-patiesībā, pat pēc eksāmena beigām, viņsaulē-
Ņemot vērā pantus un hadīsus, kas vēsta, ka Dievs parādīsies tikai Saviem kalpiem, kuri dosies uz paradīzi, ir skaidrs, ka Dievs, kuru ikviens saprātīgs cilvēks ļoti vēlas redzēt, nevēlas parādīties bezdievjiem un neticīgajiem ne šajā pasaulē, ne pēcnāves pasaulē.
Mēs varam nezināt pilnīgu iemeslu, kāpēc Dievs sevi slēpj.
Varbūt, ja mēs to zinātu, mūsu prāts un sirdsapziņa būtu daudz mierīgāki.
Tomēr, lai zinātu par Dieva eksistenci un vienotību, nav nepieciešams Viņu redzēt.
Miljoniem zinātnieku un garīdznieku ar dažādiem pierādījumiem ir ticējuši, ka Korāns ir Dieva vārds.
Piemēram:
1.
Kopš piecpadsmit gadsimtiem Korāns izaicina cilvēci, paziņojot, ka kā pierādījums tam, ka tas ir Dieva vārds, neviens nespēs radīt kaut vienu tādu pašu suru. Un šis izaicinājums turpinās vēl šodien.
2.
Korānā ir minēts par irāņiem un bizantiešiem.
-dažu gadu laikā-
Viņi paziņoja, ka sāks karu un ka bizantieši uzvarēs persiešus, un šīs ziņas piepildījās tieši tā, kā tika paredzēts.
(Grieķu, 30/3)
3.
Divus gadus pirms Mekas iekarošanas viņš ar pārliecību paziņoja, ka Meka tiks iekarota, un šis paziņojums piepildījās tieši tā, kā bija paredzēts.
(Al-Fath sūra)
Piemēram:
1.
Pravietim Muhamedam (s.a.v.) ir simtiem brīnumu, kas apstiprina viņa pravietību. Tie ir minēti visuzticamākajos hadīsos, sīrā un vēsturiskajos avotos.
2.
Kas gan labāk pierāda viņa patieso pravietību, ja ne tas, ka viņš visu savu dzīvi vairāk nekā jebkurš cits pakļāvās Korānam, vairāk nekā jebkurš cits baidījās no Allaha, un ar cieņu un mīlestību bija Viņam oddots?
3.
Atšķirībā no citiem cilvēkiem, viņš uzskatīja, ka nakts lūgšana ir Dieva pavēle, un visu savu dzīvi cēlās katru nakti, lai pielūgtu savu Kungu.
Kā var izskaidrot šīs pūles un grūtības no pasauliskā viedokļa?
Piemēram:
1.
Jūs sakāt, ka:
“Ja pildspalva uz mana galda pēkšņi pati no sevis pakustētos par pāris centimetriem, tas man būtu brīnums…”
Dieva dēļ, labi padomā, kas ir svarīgāks – tu pats vai tava pildspalvas kustība? Tu kusties, saule kustas, mēness kustas, Zeme kustas, viss Visums kustas… Un tu vēl joprojām uzdrošinies…
“Kaut vai mana pildspalva pakustētos!..”
tā tu saki.
Vai šī loģika jums neliekas nedaudz dīvaina?
2.
Tu saki, ka
„Labi, šī Visuma darbība ir skaisti sakārtota, bet es neredzu nekādu ārēju iejaukšanos. Viss notiek saskaņā ar fizikas likumiem…”
Kāda veida fizikas zināšanas ir nepieciešamas šajā gadījumā?
Fizika,
runā par esošām lietām; nerunā un nevar runāt par neesošām lietām…
Šodien ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka Visums pastāvēja pirms vairākiem miljardiem gadu. Bet vai fiziski objekti varēja pastāvēt, kad Visuma vēl nebija? Vai fizikas likumi varēja pastāvēt, kad nebija fizisku objektu? Vai varēja kāda neesamība radīt esamību un sakārtot to brīnišķīgā kārtībā, ja nebūtu fizikas likumu? Uz visiem šiem jautājumiem zinātniski atbildēt nav iespējams.
3.
Visā Visumā neeksistē nekādi likumi, kas sauktos par fiziku, ķīmiju, astrofiziku, kvantu fiziku, kas būtu pastāvējuši pirms Visuma. Un nevienam no tiem nav spēka radīt kaut ko. Un nav iespējams apgalvot, ka kāds no tiem ir spēcīgāks, gudrāks vai zinošāks par citiem. Tātad šiem kurliem, akliem, nedzīviem, vēlāk radītiem likumiem ir nepieciešams likumdevējs. Tā kā tie ir radīti vēlāk, tiem ir nepieciešams radītājs.
– Kā teicis Bediuzzamans:
„Tā sauktā daba (kas ir likumu lauks), ja tā eksistē un ir ārējas realitātes īpašniece, var būt tikai māksla, bet ne Radītājs. Tā ir izšuvums, bet ne izšuvējs. Tā ir likumu kopums, bet ne likumdevējs. Tā ir dabas likumu sistēma, bet ne tās autors. Tā ir radīta godības priekškars, bet ne Radītājs. Tā ir pasīva daba, bet ne aktīvs Radītājs. Tā ir likums, bet ne spēks; tā nevar būt visvarena. Tā ir mērs, bet ne avots.”
(sk. Asa-yı Musa, lpp. 167)
– Mēs vēlamies Jums šajā jautājumā sniegt visu iespējamo atbalstu. Vispirms iesakām Jums izlasīt Bediuzzamana Said Nursi darbus, kas apkopoti grāmatā “Risale-i Nur”.
Mūsu vienīgais mērķis un nodoms ir jūsu ticības glābšana. Mēs lūdzam Dievu, lai mūs pasargātu no tā, ka šo kalpošanu izmantotu kā peļņas avotu. Mūsu vienīgais ieguvums ir iegūt Dieva labvēlību ar šo kalpošanu, panākt mūsu grēku piedošanu un nodrošināt pašu glābšanu.
Šis ceļš sākumā var šķist nedaudz grūts, bet ir vērts to izmēģināt. Jo, kā teica Hz. Ali kādam neticīgajam, tā sakām arī mēs:
„Ja jūsu teiktais ir patiesība, tad mums nekāda kaitējuma nebūs. Mēs visi iznīksim. Bet ja nu mūsu teiktais ir patiesība, tad visa atbildība un zaudējumi gulsies uz jūsu pleciem…”
Jā, ir racionāli izvēlēties nekaitīgu ceļu / vai ceļu, kuram ir liela varbūtība būt nekaitīgam, priekšā ceļam, kurš ir kaitīgs / vai kuram ir liela varbūtība būt kaitīgam.
Rahman
un
Dzemde
Lai mūsu Kungs mums visiem atver taisnības ceļu, kas ir veselā saprāta ceļš… Lai Viņš mūs izglābj no mūsu pašu iekšējo kārdinājumu, sātana iedvesmu un iedomu varas maldiem, ja Dievs to vēlas.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai Dievs eksistē? Kādi ir loģiskie pierādījumi tam?
– Kādi ir iemesli, kas noved pie cilvēka maldināšanas?
– Kādi ir pierādījumi Dieva eksistencei?
– Kādi ir materiālie un garīgie ieguvumi no ticības Dievam?
– Ja Dievs parādītos, visi būtu spiesti ticēt, un…
– Evolūciju nepieņem tikai tie, kas tic reliģijai. Kā tie, kas pieņem evolūciju, var kļūdīties?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
Džokerstils
Novēlu ātru izveseļošanos no Dieva (cc).
Jautājumi un Ijtihad (Islāma jurisprudences princips)
Brālis ar lietotājvārdu saveme, iesaku tev izlasīt Risale-i Nur. Tur tu atradīsi atbildes uz saviem jautājumiem, un, ja Dievs dos, pat uz tādiem, par kuriem tev nav ienācis prātā jautāt.
Veysel512
Patiesībā, tas, ka mūsu draugs šeit uzdod jautājumus, rāda, cik svarīgs viņš ir Dievam. Dievs nevienu nepieverš ticībai ar varu, bet draugs varēja arī nemeklēt atbildes vai uzskatīt savu pašreizējo kļūdu par absolūtu patiesību un atmest meklējumus.
Manuprāt, mūsu draugam vajadzētu vairāk pūlēties iepazīt Dievu, kurš viņu, atstājot pildspalvu, novirzīja uz tik brīnišķīgu vietni kā šī. Viņš ieraudzīs, ka visa Visuma valoda ir Dievs.
Lai Dievs mūs nepieļauj novirzīties no pareizā ceļa, āmen.
nosaukums220
Pat tas, ka nav iespējams radīt Korāna līdzīgu tekstu, ir pierādījums islāma un tātad arī Dieva eksistencei. Ir vēl simtiem citu pierādījumu, bet es minēju pašu pamata argumentu. No otras puses, mēs atklājam Korāna brīnumus ar mūsdienu zinātnes attīstību, kas nozīmē, ka Dievs jau pirms 1400 gadiem paredzēja zinātnes un tehnoloģiju attīstību un tādējādi savā veidā pārbauda cilvēci ar zinātni un tehnoloģijām.
tēma
Tas, ka mūsu draugs uzdod šos jautājumus, klausoties savas sirdsapziņas balsij, var liecināt par to, ka viņš nav padevies. Lai Dievs drīzāk apmierina viņa vajadzības un dod viņam spēku turpmāk stāvēt stingri. Āmen.
Tuğrul GÜNGÖR
Mūsu draugs saka: “Es lūdzu Dievu, lai man parādītu kaut mazu brīnumu, jo es negribu zaudēt ticību Tev, bet es nespēju noticēt Tavai eksistencei. Nezinu, ja mana pildspalva uz galda pati no sevis pārvietotos par pāris centimetriem, tas man būtu brīnums, un es nezaudētu ticību.”
Šeit mēs esam tie, kas tiek pārbaudīti. Dievs (CC) ir šādām lietām nepakļāvīgs. Lai Dievs mums visiem dāvā patiesu ticību.
Man ir jautājums.
Jākoncentrējas uz notikumu, kas izraisīja viņa ticības zaudēšanu, un, manuprāt, var atrisināt tos notikumus, kas sekoja šim notikumam un kopā ar ticības vājināšanos noveda pie ticības zaudēšanas. Esmu pārliecināts, ka šim draugam vēl ir kāda ticības dzirkstele. Taču nav pietiekami daudz piemēru. Dažreiz cilvēki patiešām var vērsties pret ticību, saskaroties ar kādu netaisnību. Ja tu, draugs, to lasi, es ticu, ka ir kāds notikums, kas izraisīja tavu ticības zaudēšanu. Sāc ar to. Tu mums stāsti par ledusberga redzamo daļu, bet ledusberga apakšdaļa ir tevī. Tikai tu vari to izcelt gaismā. Tu zini, ko esi pārdzīvojis. Novēlu tev atgriezties pie ticības.
