– Piemēram, viņš saka: “Dzīvnieku savstarpēja nežēlīga ēšana nav pilnība.” Viņš saka: “DNS struktūra nav pilnīga.” Vai tā tiešām ir?
– Kāpēc kāds profesors, zinātnieks apgalvo, ka planētas nepārvietojas regulāri?
– Vai tiešām pastāv kārtība?
– Varbūt mums tas šķiet ideāli tāpēc, ka mēs esam tam pielāgojušies. Vai varētu ar pierādījumiem paskaidrot planētu regulāro kustību?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Daudzi zinātnieki arī runā par to, ka Visumā pastāv ārkārtīgi nevainojama kārtība un sistēma.
Kura vārdiem mēs ticēsim?
Ja vēlaties, varam mēģināt saprast, vai planētas kustas regulāri, neņemot vērā šos zinātniekus, mēģinot saprast tās pašas no savas perspektīvas. Citiem vārdiem sakot, pievērsīsim uzmanību to funkcijām un kustības veidam. Piemēram, Zeme ir viena no šīm planētām. Tās ātrums ap Sauli ir 108 tūkstoši kilometru stundā. Kā zināms, Zeme veic vienu apgriezienu ap savu asi 24 stundās. Tātad, vienlaikus rotējot ap savu asi un kustoties ap Sauli ar ātrumu 108 tūkstoši kilometru stundā, tas ir ļoti liels ātrums.
Zeme vienu gadu, kas ir aptuveni 365 dienas, riņķo ap Sauli ar vienādu ātrumu un pabeidz vienu orbītu.
Mēs varam uzzināt, kad saule uzlēks jebkurā gada dienā un jebkurā vietā, skatoties kalendārā. Piemēram, kalendārā ir norādīts, ka Antālijā 2015. gada 2. septembrī saule uzlēks plkst. 6:22. Un patiešām, šajā pilsētā saule uzlēks tieši tajā laikā, kā norādīts kalendārā.
Bet kā mēs to varam zināt iepriekš un iekļaut kalendārā?
Tāpēc, ka Zeme katru gadu iet cauri tai pašai vietai tajā pašā laikā, ar dažu minūšu nobīdi.
Vai varat tagad iedomāties, kā Zeme ātri rotē ap savu asi un vienlaikus ap Sauli?
ar ātrumu simts astoņi tūkstoši kilometru stundā
Tā vienmēr iet cauri tai pašai vietai kosmosā, tajā pašā stundā un minūtē. Zemes ātrums nemainās, tāpat kā attālums līdz Saulei. Tā ne tuvinās Saulei, ne attālinās no tās. Ja tā tuvinātos Saulei, visas dzīvās būtnes sadegtu. Ja tā attālinātos, visas dzīvās būtnes sasaltu.
Tāpat ir ar Mēnesi. Tas griežas gan ap savu asi, gan ap Zemi, gan ap Sauli ar noteiktu ātrumu. Ja tas pietuvotos Zemei, tas izraisītu pasaules galu.
Vai varētu kosmosā pastāvēt vēl lielāka kārtība un disciplīna nekā šī?
Neklausieties to zinātnieku vārdos, kuri nespēj saskatīt šo lielo kārtību un harmoniju Visumā, bet skatieties uz planētu kustību.
Tagad iedziļināsimies nedaudz tālāk un iedomāsimies, ka esam iekšā zvaigžņu un planētu kopā, proti, galaktikā. Galaktika, kurā mēs atrodamies, ir…
Piena ceļš
galaktika vai
Piena ceļš
to sauc par maizes kukulīti. Tā forma ir kā maizes kukulim.
Šīs galaktikas garākā ass ir simts tūkstančių šviesmečių, o trumpākā – trisdešimt tūkstančių šviesmečių.
Kā zināms, gaismas ātrums ir trīssimttūkstoš kilometru sekundē. Tātad, ar šādu ātrumu gaisma sasniedz Piena Ceļa galaktikas garāko asi 100 000 gadu laikā, bet īsāko – 30 000 gadu laikā. Pat iedomāties šo mērogu ir grūti. Šajā galaktikā ir miljardiem zvaigžņu un planētu.
Zeme, Saule un Mēness – tie ir tikai daži no tiem. Šīs zvaigznes un planētas kustas ar noteiktu ātrumu gan ap savu asi, gan ap citām daudzām zvaigznēm un planētām. Starp šīm zvaigznēm nenotiek nekādas sadursmes vai novirzes no kursa. Tiek lēsts, ka kosmosā ir aptuveni miljards galaktiku, piemēram, mūsu Piena Ceļa galaktika. Dažu no šīm galaktikām ātrums kosmosā ir tuvu gaismas ātrumam. Mums tuvākā galaktika ir Andromedas galaktika. Tās attālums no mums ir 15 miljoni gaismas gadu. Tagad jūs varat iedomāties kosmosa izmērus un plašumu.
Štai tokioje erdvėje, su milijardais žvaigždžių ir planetų, galaktikos, judančios beveik šviesos greičiu, pačios savyje turi žvaigždes ir planetas, judančias skirtingomis orbitomis ir labai skirtingais greičiais, kurios nei susiduria viena su kita, nei nukrypsta nuo savo kelio.
Pēc viņa paša domām, slēpt radītāju no ļaunām acīm.
Tie, kas apgalvo, ka zvaigznes un planētas kustas haotiski, lai pārliecinātu citus, ka viss ir radies nejauši, tikai paši sevi maldina. Visas galaktikas un tajās esošās planētas un zvaigznes atspēko šādus zinātniekus. Klausieties nevis šādus zinātniekus, bet galaktikas un tajās esošās zvaigznes un planētas.
Tie, kas to, ka dzīvnieki ēd cits citu, sauc par nekārtību, kāpēc paši ēd zivis, vistas, jērus, kazas un liellopus?
Dievs, kas atļāvis viņiem ēst šos dzīvniekus, ir padarījis mazās zivis par barību lielākām zivīm. Tādējādi ir nodrošināta gan kārtība un skaistums Visumā, gan arī dzīvnieku izdzīvošanai nepieciešamā barība.
Viena zivs var ikreņēt miljon olu.
Ja viss būtu zivis, tad dažu gadu laikā jūras būtu pilnas ar zivīm, un zivju smaka padarītu dzīvi visiem dzīviem radījumiem neizturamu. Ja putni neēstu siseņus, daži dzīvnieki – skudras un vardes, kaķi un čūskas – peles, un ērgļi – čūskas, tad siseņi neatstātu uz zemes nevienas zaļas lapas. Skudras un vardes pārklātu visu zemi. Peles un čūskas piepildītu mājas. Tie, kas kritizē pašreizējo barības ķēdi Visumā, tad meklētu, kur bēgt.
Tiem, kas vēlas ieraudzīt DNS sekvences nevainojamību, ir vienkārši jāpaskatās uz savu ķermeni.
Iespēja, ka katra cilvēka ķermeņa daļa atrodas tieši tur, kur tā ir, un ir tieši tādā izmērā un formā, kāda tā ir, ir viena pret kvadriljonu. Citiem vārdiem sakot, acs izmērs un forma, tās atrašanās vieta ķermenī – tas viss ir iekodēts DNS. DNS traucējumi novestu pie tā, ka visas ķermeņa daļas atrastos citās vietās un būtu citādā formā, bet daži orgāni vispār neizveidotos.
DNS ir iekodēta ne tikai cilvēku orgānu struktūra, bet arī visu augu un dzīvnieku uzbūve un forma, nodrošinot to specifisko struktūru un kārtību.
Lūk, visā Visumā, sākot no atomiem un beidzot ar galaktikām, viss ir ārkārtīgi precīzi sakārtots, izmērīts un organizēts.
Neskaties uz tiem, kas apgalvo pretējo, bet uz Visuma radībām. Tās tev parādīs, ka tās ir sakārtotas, organizētas un ievēro noteiktus mērus, un tās tev parādīs Dievu, kurš tās radījis ar bezgalīgu zināšanu, gribu un spēku…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
