Sapnis ir garīgs fenomens, ko cilvēks redz miegā, reizēm tas ir zemapziņas domu un emociju atspoguļojums, reizēm – dievišķas ziņas no Allāha. Islāmā sapnis, īpaši labie sapņi, tiek uzskatīts par zīmi, un tā pareiza interpretācija ir svarīga. Pravietis Muhameds (s.a.v.) uzsvēris sapņu interpretācijas nozīmi un norādījis, ka sapņi var būt trīs veidu: labie sapņi no Allāha, ļaunie sapņi (no šaitāna) un sapņi, ko ietekmē paša cilvēka domas. Islāmā tiek uzskatīts, ka sapņi var vadīt cilvēka dzīvi, taču tie vienmēr jāinterpretē piesardzīgi.

Istihāra ir lūgšana un rituāls, ko cilvēks veic, lai lūgtu Allāham parādīt pareizo ceļu, pieņemot lēmumu svarīgā jautājumā. Istihāras lūgšana tiek skaitīta pēc rīta lūgšanas, lai nodrošinātu iekšējo mieru un garīgu vadību. Šī lūgšana ir iekšējs ceļvedis, lai lūgtu Allāham labu iznākumu. Sapnis, ko redz istihāras laikā, reizēm var būt zīme, kas norāda uz virzienu, taču biežāk tas ir iekšējais miers un sirdsmierinājums, kas norāda uz pareizo lēmumu.

Tefeuls (vai tefeuls) islāma kultūrā ir tradīcija, kad cilvēks, meklējot pozitīvu zīmi vai veiksmi, dara kaut ko saistībā ar darbu vai situāciju. Tefeuls ir mēģinājums noteikt notikumu gaitu, skatoties uz lietām, kas dažiem cilvēkiem šķiet laimīgas. Tefeulu var saprast arī kā motivācijas radīšanu un optimisma attīstīšanu. Tomēr islāmā tiek ieteikts pilnībā paļauties uz Allāhu un uzticēties Viņam, nevis paļauties uz veiksmi un nejaušībām. Lai tefeuls nekļūtu par māņticību, ir nepieciešams paļauties tikai uz Allāhu un pakļauties Viņa gribai.

Šī kategorija ir paredzēta, lai izskaidrotu sapņu, istihāras un tefeula vietu islāmā, kā tos pareizi veikt un kāda ir šo garīgo praktiku loma mūsu dzīvē.