Lūgšana ir tad, kad ticīgais sirsnīgi vēršas pie sava Kunga, izsaka savas vajadzības un lūdz Viņam palīdzību. Islāmā lūgšana tiek uzskatīta par pielūgsmes būtību un ir visintīmākā cilvēka komunikācijas forma ar Allāhu. Šī kategorija sniedz informāciju par lūgšanas nozīmi, svarīgumu, pieņemšanas nosacījumiem, piemēriem no Korāna un hadīsiem, kā arī par lūgšanām, ko var veikt dažādos laikos.

Lūgšana ir pielūgsmes pienākums, kas jāpilda ne tikai grūtos laikos, bet vienmēr. Tā ir visvērtīgākā no tām reizēm, kad cilvēks izsaka savu bezspēcību un vajadzību, atverot savu sirdi Allāham. Korānā Allāhs Teāla ir teicis: “Lūdziet Mani, un Es jums atbildēšu” (Mū’min, 40/60), tādējādi paziņojot, ka atbildēs tiem, kas Viņu lūdz.

Šajā kategorijā ir iekļauti arī dažādi temati, piemēram, praviešu lūgšanas, rīta un vakara lūgšanas un atgādinājumi, lūgšanas slimības, bēdu un prieka laikā. Tiek skaidroti arī lūgšanas pieņemšanas nosacījumi, lūgšanas etiķete (kad, kā un kādā stāvoklī tā jāveic) un atšķirības starp kolektīvo un individuālo lūgšanu.