Saskaņā ar islāma ticību, dvēsele ir būtības kodols, ko Dievs piešķīris cilvēkiem un kas pastāv neatkarīgi no ķermeņa. Dvēsele ir radījums, kas piešķir jēgu cilvēka dzīvei, dod dzīvību ķermenim un turpina pastāvēt pēc nāves. Šī kategorija aplūko dvēseles būtību, radīšanu, pēcnāves stāvokli un tās vietu islāmā.

Korāns norāda, ka dvēsele ir radīta pēc Dieva pavēles (Isra, 17/85). Dvēsele apvienojas ar cilvēka fizisko ķermeni, lai uzturētu viņa dzīvību; tomēr ar nāvi tā atdalās no ķermeņa. Par dvēseles nāvi un tās stāvokli pēcnāves dzīvē ir daudz pantu un hadīsu. Pēc atdalīšanās no ķermeņa dvēsele nonāk vai nu paradīzē, vai ellē; tomēr, saskaņā ar dažiem uzskatiem, dvēseles ir pastāvējušas arī pirms pasaulīgās dzīves un atradušās noteiktā sfērā pirms nākšanas pasaulē.

Islāmā dvēsele nav saistīta tikai ar ķermeni, bet tai ir sava būtība. Cilvēki var sasniegt iekšēju briedumu garīgās attīstības un šķīstīšanās procesā, ar sirds tīrību un ticību. Turklāt starp garīgajām būtnēm ir arī eņģeļi un džini, un katram no tiem ir atšķirīga pārdabiska īpašība. Šī kategorija sniedz informāciju, kas vērsta uz dziļāku izpratni par garīgo būtņu dabu, cilvēku garīgās nobriešanas procesu un dvēseles stāvokli pēc nāves.