Tēvzeme, valsts un nācija ir svarīgi jēdzieni, kas veido islāma sabiedrību pamatus. Tēvzeme ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā sabiedrība dzīvo neatkarīgi un brīvi, un šī zeme islāmā tiek uzskatīta par svētu mantojumu, kas ir jāaizsargā. Valsts ir struktūra, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības kārtību, panāktu taisnīgumu un garantētu tautas mieru. Savukārt nācija ir kopiena, kas sastāv no cilvēkiem, kuriem ir kopīga valoda, kultūra, vēsture un vērtības. Šī kategorija aplūko, kā islāms definē mīlestību pret tēvzemi, valsts lomu un nācijas nozīmi. Islāms veicina tēvzemes aizsardzību, valsts taisnīgu pārvaldību un nācijas dzīvi vienotībā un solidaritātē. Turklāt, pamatojoties uz islāma mācībām, tiek skaidrotas indivīdu atbildības pret tēvzemi, valsts pienākumi kalpot savai tautai un nācijas spēks rīkoties kopā. Šajā nodaļā uzsvars likts uz tēvzemes mīlestības reliģisko dimensiju, valsts atbildību pret savu tautu un nācijas spēka nozīmi sabiedriskās kārtības un miera nodrošināšanā.