– Vai ir kādi pravieša Muhameda hadīsi par ēšanu ar rokām un pirkstu laizīšanu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Daži no hadīsiem, kas attiecas uz šo tēmu, ir šādi:
1. “Kad kāds ēd, lai viņš nenoslauka pirkstu, kamēr nav to nolaizījis (vai nosūkājis).”
(Buhārī, Et`ime 52; Muslim, Ešribe 129)
2.
Kābs ibn Māliks, lai Allahs būtu apmierināts ar viņu, teica:
“Es redzēju, kā Allahs sūtnis (lai viņam miers un svētība) ēda ar trim pirkstiem un pēc ēšanas aplaizīja savus pirkstus.”
(Muslims, Ešribe 131, 132)
3.
Džābir ibn Abdullah, lai Allahs būtu apmierināts ar viņu, teica:
„Allahs sūtītais (lai viņam miers un svētība) pavēlēja nolaizīt pirkstus un noslaucīt šķīvi, sakot: „Jūs nezināt, kurā jūsu ēdiena daļā ir svētība.””
(Muslims, Ešribe 133)
4.
No Džābira ibn Abdullaha, lai Allahs būtu apmierināts ar viņu, tiek ziņots, ka Allahs sūtnis, lai Allahs viņu svētī un dod viņam mieru, teica:
„Ja kādam no jums nokrīt uz zemes kāds gabaliņš ēdiena, lai viņš to paņem, notīra un apēd. Lai viņš neatstāj to velnam. Un lai viņš neizslauka rokas ar drānu, kamēr nav nolaizījis pirkstus. Jo viņš nezina, kurā vietā viņa ēdienā ir svētība.”
(Muslims, Ešribe 136)
5.
Tāpat, kā stāsta Džābir, lai Dievs būtu apmierināts ar viņu, Dieva sūtnis, lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru, teica:
„Šaubīties nav vērts, ka velns ir klāt pie katra no jums, kad jūs kaut ko darāt. Viņš ir pat tad, kad jūs ēdat. Ja kādam no jums nokrīt gabals ēdiena, lai viņš to paņem, notīra un apēd; lai viņš to neatstāj velnam. Kad viņš pabeidz ēst, lai viņš nolaiza pirkstus, jo viņš nezina, kurā ēdiena daļā ir svētība.”
(Muslims, Ešribe 133-135. Skat. arī Abū Dāvūd, Et`ime 49; Ibn Madže, Et`ime 9)
6.
Enes (lai Allah viņam žēlastību dāvā) teica: „Kad Allahs sūtnis (lai Allah viņam žēlastību dāvā un mieru) ēda, viņš vienmēr apēda visu ar trim pirkstiem un teica:…”
„Ja kādam no jums nokrīt ēdiens uz zemes, lai viņš to paņem; lai notīra to, kas pie tā pielipis, un lai to apēd; lai to neatstāj velnam.”
Allahs sūtītais pravietis (lai viņam miers un svētība) mums pavēlēja noslaucīt šķīvi, sakot:
“Jo nekad nevar zināt, kurā ēdiena daļā ir visvairāk svētības.”
viņš teica.
(Muslims, Ešribe 136. Skat. arī Abū Dāvūds, Et`ime 49; Tirmizī, Et`ime 11)
Ja ēdiens tiek ēsts ar rokām, tad to ēd nevis iegremdējot visu roku vai visus pirkstus ēdienā, bet gan ar trim pirkstiem – īkšķi, rādītājpirksti un vidējo pirksti labās rokas.
Šajos hadīsos tiek apskatītas savstarpēji saistītas tēmas, un katrā no tiem ir minēts, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) pēc ēšanas laizīja pirkstus. Hadīsos ir arī apskatīta tēma par to, ka ēdiena atliekas nedrīkst atstāt uz šķīvja un ka trauks ir rūpīgi jānoslauka ar maizi.
Kāpēc pēc ēšanas jālaiza pirksti un jāaplaiza šķīvis?
Kā redzams hadītos, pravietis Muhameds (s.a.v.) ēda cietu pārtiku, tāpat kā citi arābi un pat tā laika pasaules iedzīvotāji, galvenokārt ar īkšķi, rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, izmantojot tos kā sava veida dakšiņu. Nepieciešamības gadījumā viņš izmantoja arī citus pirkstus.
Pravietis Muhameds (s.a.v.) kā iemeslu pirkstu laizīšanai minēja to, lai netiktu izniekota ēdiena svētība un uzturvērtība. Tā kā nav zināms, kurā ēdiena daļā atrodas svētība, kas ir Dieva žēlastība, tad ir jālaiza pirksti, kas ir sasmērēti ar ēdienu, un jānoslauka arī trauks, no kura ēsts.
Mūsdienu cilvēkam, kurš ir pieradis ēst ar dakšiņu, nazi un karoti, var šķist nepievilcīgi laizīt pirkstus.
Šī lieta jāapsver, ņemot vērā tos laikus, kad karotes un dakšiņas vēl nebija izgudrotas.
Turklāt, ņemot vērā, ka uz pirkstiem vai šķīvī palikušie tauki vai līdzīgi pārtikas atlikumi ir tikko ar apetīti apēstas maltītes daļas, pirkstu laizīšana ir pilnīgi saprotama. Ne vienmēr ir iespējams uzreiz pēc ēšanas nomazgāt rokas ar daudz ūdens un ziepēm. Šādos gadījumos, laizot pirkstus, tiek iegūta gan svētība, par kuru runāja pravietis (mierīgs viņam), gan arī no pirkstiem un šķīvja tiek notīrīti pārtikas atlikumi, pirms tie pārvēršas par netīrumiem.
Musulmaņa rokas, kurš pirms lūgšanas mazgā rokas un starp pirkstiem, un pirms ēšanas rūpīgi nomazgā rokas, ir tīrākas nekā dakšiņas, naži un karotes restorānos. Turklāt, pravieša Muhameda (mieram viņam) laikā nekur pasaulē netika lietotas dakšiņas un karotes. Visi ēda ar rokām. Šodien apstākļi ir mainījušies, un gandrīz visi ēd ar dakšiņām un karotēm. Turklāt hadīsi nevienu nepiespiež ēst ar pirkstiem. Katrs var ēst, kā vēlas. Pravieša Muhameda (mieram viņam) šis ieteikums ir vērsts uz tiem, kuriem ir jāēd ar pirkstiem. Tie, kuriem nav problēmu ar to, ka pēc ēšanas, ja nav zobu birstes, viņi tīra zobus ar ziepētiem pirkstiem, nevajadzētu nosodīt tos, kuri ēd ar pirkstiem.
Ir zināms, ka pravietis Muhameds (s.a.v.), kurš ieteica un vienmēr pats ievēroja roku mazgāšanu pirms un pēc ēšanas, ieteica noslaucīt rokas ar tīru drānu pēc ēšanas, acīmredzot, gadījumos, kad nebija pietiekami daudz ūdens, vai kad rokas nebija netīras, vai citos īpašos gadījumos.
Hadīsos ir ieteikts, lai uz zemes nokritušais kumoss netiktu atstāts šķietamiem ļaunajiem spēkiem, proti, lai tas netiktu izmests un izniekots, un tiek atgādināts, ka ēdiena svētība varētu būt tieši šajā kumosā.
Vārds “svētība” Korānā.
“žēlastība”
un
“Sveiki”
tiek lietots kopā ar vārdiem
(Hūds, 11/48, 73),
kā teicis slavenais valodnieks Ferrâ, svētība ir
“laime”
Ja ņem vērā, ka vārds “svētīts” (mubarek) nozīmē to pašu, tad tiem, kas augstu vērtē svētību un nevēlas to zaudēt par jebkuru cenu, noteikti nebūs nekādu iebildumu pret to, ka paņemtu no galda nokritušu kumosiņu un to apēstu, laizītu vai sūkātu pirkstus, vai noslaucītu trauku. Jo ticīgais nevar atrauties no svētības, kas ir dievišķā labestība, žēlastība, dāvana, labklājība un pārpilnība. Viņš vienmēr ir pazemīgs un attālināts no iedomības.
Ko mēs varam mācīties no hadīsiem
1.
Tie, kas ēd ar pirkstiem, pēc ēšanas nedrīkst noslaucīt pirkstus ar drānu, bet gan nolaizīt tos, jo nav zināms, kur paliek ēdiena svētība.
2.
Taip pat, siekiant nepraleisti palaimos, maisto likučiai neturi būti palikti ant lėkštės, šakutės ar šaukšto.
3.
Nokritušu kumosu pēc notīrīšanas vajag vai nu apēst, vai nu iedot dzīvniekiem, piemēram, kaķiem vai suņiem; bet to nedrīkst izmest, tādējādi izšķērdējot.
4.
Šie hadīsi mums iesaka un atgādina būt pazemīgiem un izvairīties no augstprātības.
(sk. Riyâzü’s-Sâlihîn, Dzīves mērauklas no mūsu pravieša, tulkojums un skaidrojums, Erkam izdevniecība, Hadīss nr.: 749-754)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
